Augusta nogalē Latvijas kinovēsturē svinamas divas jubilejas – aktrisei Vijai Artmanei (21.08.1929.-11.10.2008.) un režisoram Arvīdam Krievam (26.08.1944.), tāpēc Nacionālais Kino centrs sadarbībā ar Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu pievieno portāla filmas.lv “Arhīva izlasei” divas restaurētas filmas – katram jubilāram savu.
Publicēts: 22.08.2019.
Latvijas kinoklasikas mantojuma pieejamības veicināšana, publicējot digitalizētās un restaurētās filmas Nacionālā Kino centra portālā filmas.lv, ietilpst Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) vērienīgajā darbībā, īstenojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu “Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)”. Šajā projektā sadarbojas Latvijas Nacionālā bibliotēka, LNA Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs (LVKFFDA), Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un Kultūras informācijas sistēmu centrs; restaurējamo filmu atlasi konsultē Nacionālais Kino centrs, restaurācijas darbus veic konkursā izvēlētā studija Lokomotīve. Kā jau minēts, digitalizētās un restaurētās filmas pamazām nonāk portālā filmas.lv, kur tās ir legāli un bez maksas pieejamas Latvijas sabiedrībai.
2019. gada augusta nogalē portālā tiek ievietotas divas restaurētas filmas, kas pievienojas jau iepriekš izveidotajai Arhīva izlasei – tur jau iepriekš tikušas publicētas 15 dokumentālās filmas no leģendārā Rīgas poētiskā kino zelta fonda, un sadaļa tiks regulāri papildināta.
Aktrise Vija Artmane, kam šogad tiek svinēta 90. jubileja, ir filmējusies apmēram 50 kinofilmās un spēlējusi 80 lomas teātrī, mainoties līdzi laikam; arī aktīvajā sabiedriskajā dzīvē viņa visbiežāk neizkrita no lomas. Tikai retos brīžos laikabiedri varēja aiz dažādo lomu kārtas ieraudzīt patiesi dzīvu cilvēku, un šādus mirkļus izdevies notvert režisoram Rolandam Kalniņam kopā ar operatoriem Juri Podnieku un Kalvi Zalcmani, veidojot dokumentālo filmu Saruna ar karalieni (1980). Režisora Rolanda Kalniņa spožajā filmogrāfijā Saruna ar karalieni ir vissvarīgākā dokumentālā filma, 1980. gadā tā saņēma Lielā Kristapa balvu un joprojām ir ļoti spēcīgs lielas aktrises portrets, uzņemts Vijas Artmanes 50. jubilejas gadā.
Savukārt režisora Arvīda Krieva mākslinieciskā rokraksta spilgtākā izpausme vismaz “padomju laika ietvaros” ir viņa trešā spēlfilma Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili (1987) – tāpēc tā kļuvusi par pirmo režisora filmu, kas iekļauta VKFFDA restaurācijas plānos. Latvijas kino vēsturē šī ir varbūt pati pirmā spēlfilma, kuras likteni un māksliniecisko veidolu visai tieši ietekmējusi Mihaila Gorbačova sāktā perestroika – vēl tikai gadu ātrāk filmas autoriem droši vien nebūtu ļauts vienu no filmas varoņiem, kinodebitanta Alvja Hermaņa tēloto Kārli rādīt kā Afganistānas kara invalīdu, arī radošās komandas mākslinieciski provokatīvās idejas tiktu noraidītas. Tomēr 1987. gadā brīvības robežas ir paplašinājušās un galu galā Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili kļūst par 1987. gada labāko Latvijas filmu – Lielā Kristapa galvenā balva gan togad netika piešķirta nevienai spēlfilmai, bet visvairāk Kristapa medaļu profesionālajās kategorijās tika tieši Arvīda Krieva radošajai komandai un pašam režisoram.
Portālā filmas.lv atrodamā sadaļa Latvijas filmas tiešsaistē piedāvā legāli un bez maksas skatīties Latvijas filmas jebkurā laikā un visur Latvijā, kur vien pieejams internets, turklāt visās mobilajās ierīcēs. Portāla veidošanā sadarbojas Nacionālais Kino centrs (NKC) un Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC).
Sagatavoja:
Kristīne Matīsa,
NKC vecākā referente informācijas jautājumos
(kristine.matisa@nkc.gov.lv, 26129954, 67358879)