Latvijas Nacionālā arhīva interneta vietnē www.redzidzirdilatviju.lv ikviens interesents var meklēt informāciju par arhīvā uzkrātajām Latvijas kinohronikām, dažādu žanru filmām un fotogrāfijām, tāpat arī skatīties vietnē publicētos video un foto. No 2018. gada 1. jūnija vietni papildina informācija par arhīvā esošajiem skaņas ierakstiem un iespēja tos noklausīties. Vietnei izveidota arī versija angļu valodā.
Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs pamatoti uzskatāms par vienu no lielākajiem Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma glabātājiem; arhīvā uzkrāts unikāls un visaptverošs mūsu valsts dzīves dokumentējums filmās, fotogrāfijās un skaņas ierakstos.
2017. gadā arhīvs ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu uzsāka projektu ”Multimediāla vietne Redzi, dzirdi Latviju! Latvijas vēsture filmās, fotogrāfijās un skaņas ierakstos”, attīstot un papildinot izveidoto interneta vietni www.redzidzirdilatviju.lv, kura sniedz iespēju attālināti meklēt un iepazīties ar informāciju no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva dokumentu datubāzēm.
Interneta vietnes audiovizuālo dokumentu moduli Filmas, kur apkopota informācija par arhīvā uzkrātajām kinohronikām, dokumentālajiem filmējumiem, Latvijā veidotajām dažādu žanru filmām, šā gada februārī paplašināja fotodokumentu modulis Fotogrāfijas, kas piedāvā saturisku un vizuālu informāciju par fotogrāfijām no 19. gadsimta vidus līdz mūsdienu kadriem, kopā gandrīz 12 000 fotogrāfiju no 19. gadsimta vidus līdz mūsdienām. Modulī Filmas pašlaik pieejama informācija par vairāk nekā 7700 filmām no 1910. gada līdz 2017. gadam un ievietoti vairāk nekā 1100 video.
2018. gada 1. jūnijā arhīvs atklāj vietnes moduli Skaņas ieraksti, sniedzot ieskatu arhīva kolekcijās, kurās apkopoti dokumentālie skaņas ieraksti un mūzikas ieraksti no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām.
Nozīmīgas un vērtīgas vēstures liecības ir dokumentālo skaņas ierakstu kolekcijas, kas fiksē Latvijas 20. gadsimta 80. gadu beigu un 90. gadu sākuma Atmodas laika notikumus, Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, valsts politiķu, kultūras darbinieku un citu sabiedrībā pazīstamu personību runas un intervijas, trimdas latviešu radio raidījumus. Tieši šo kolekciju ierakstus arhīvs izvēlējās darīt publiski pieejamus vispirms, ļaujot atskatīties nesenajā Latvijas pagātnē, iepazīties ar tā laika aktualitātēm, dažādām politiskās, sabiedriskās un kultūras dzīves norisēm, apjaust vēsturiskās pārmaiņas Latvijā.
Vietnē pieejami Latvijas Tautas frontes konferenču, plenārsēžu un citu aktivitāšu skaņas ieraksti, janvāra barikāžu notikumu atcerei veltīti skaņas dokumenti, Austrālijas radio, Kanādas radio, radio Brīvā Eiropa programmu raidījumi latviešu valodā. Informāciju papildina skaņas datnes.
Skaņas dokumentu kolekcijas ir žanriski un tematiski daudzpusīgs arhīva dokumentu veids, kuru kopskaits pārsniedz 50 tūkstošus vienību. Senākie ir 19. gadsimta beigās tapušie mehāniskie ieraksti uz papīra lentes – piano rullīši. Nozīmīgas liecības par starpkaru perioda populāro mūziku sniedz firmas Bellaccord Electro 20. gadsimta 20.-30. gadu skaņuplašu un matriču kolekcija. Arhīvā uzkrāta firmas Melodija Rīgas rūpnīcas skaņuplašu kolekcija, pārstāvēti Latvijas komponistu skaņdarbi un dažādu žanru mūzikas labāko izpildītāju sniegums. Dokumentālos un skaņas ierakstus papildina trimdas latviešu nodotās kolekcijas. Nozīmīgs pētniecības avots ir arhīva glabāšanā esošās Latvijas Republikas Saeimas plenārsēžu fonogrammas un Latvijas Valsts prezidenta kancelejas fonda skaņas ieraksti.
Skaņas modulis Skaņas ieraksti, kurā sākotnēji publicēti 200 ieraksti un skaņas datnes, papildina un bagātina multimediālo vietni ar informāciju par arhīva dokumentu trešo veidu, ļaujot vienkopus iepazīties ar uzkrāto kultūrvēsturisko mantojumu gan filmās, gan fotogrāfijās, gan skaņas ierakstos.
Arhīvs piedāvā visiem vietnes lietotājiem brīvu pieeju Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva audiovizuālo dokumentu, fotodokumentu un skaņas dokumentu datubāzu informācijai. Jebkuram lietotājam ir iespēja meklēt sev nepieciešamo informāciju vietnē, atlasīt interesējošos dokumentus un veidot sarakstus, kā arī veidot īpašas dokumentu izlases, kas atbilst katra lietotāja vēlmēm un mērķiem. Ikviens interesents var pārsūtīt atlasīto informāciju par dokumentiem uz e-pastu vai to izdrukāt, skatīties vietnē publicētos video un fotogrāfijas, klausīties skaņas ierakstus un pasūtīt arhīva dokumentu kopijas, izmantojot Latvijas Nacionālā arhīva e-pakalpojumus.
Pagaidām vietnē pieejama tikai daļa no arhīva datubāzēs esošajiem datiem. Informācija tiek papildināta un pilnveidota, lai publicētu visus datus par arhīvā uzkrātajiem dokumentiem.
No 1. jūnija pieejama arī vietnes Redzi, dzirdi Latviju! versija angļu valodā, kas padarīs to pieejamāku ārvalstu interesentiem.
Projektu īsteno Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs un SIA Profero sadarbībā ar Latvijas arhīvistu biedrību. Projektu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Informāciju sagatavoja:
Valda Barone
Latvijas Nacionālā arhīva
Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva eksperte
29527693
e-pasts: lvkffda@arhivi.gov.lv