25. februārī Latvijas pirmizrādi beidzot svin Renāra Vimbas debijas spēlfilma “Es esmu šeit”, ko finansiāli atbalstījis Nacionālais Kino centrs, Valsts Kultūrkapitāla fonds un ES programma “Radošā Eiropa – MEDIA”. Filma no 26. februāra skatāma visos Latvijas kinoteātros, bet pēc pasaules pirmizrādes Berlīnes festivālā to recenzējuši jau vairāki nopietni ārvalstu kino mediji.
Piedāvājam recenziju, kas 20. februārī publicēta žurnālā “Variety“:
Recenzija par Berlīnes kinofestivāla filmu: “Es esmu šeit”
Skarbi apstākļi spiež atjautīgu un apņēmīgu latviešu meiteni pieaugt ātrāk par saviem gadiem pārliecinošajā, smeldzīgi skaistajā “coming-of-age” filmā Es esmu šeit, ko veidojis režisors un scenārija autors debitants Renārs Vimba.
Šo saviļņojoši uzņemto reālistisko stāstu balsta lakoniskais, tomēr ticamais scenārijs un satriecošais tēlojums, ko piedāvā lielā ekrāna debitante Elīna Vaska, atklājot savas varones dusmu, pamestības, atbildības un pirmās mīlestības jūtas ar pārliecību un patiesīgumu. Filmu Es esmu šeit par labāko nodēvējusi Berlīnes kinofestivāla sekcijas Generation 14plus jauniešu žūrija, bet to novērtēs visu vecumu arthouse kino cienītāji – plašs festivālu apceļojums ir garantēts.
Pēc tēva nāves 17 gadus vecā Raja (Vaska) ar jaunāko brāli Robi (Andžejs Jānis Lilientāls) ir spiesti dzīvot mazā lauku mājiņā pie vecāsmātes no tēva puses (Ruta Birgere), kuru viņi necieš. Tā kā māte ģimeni pametusi jau pirms vairākiem gadiem, lai strādātu Londonā, vietējā sociālā darbiniece (Zane Jančevska) bērniem pavēstī, ka jāizvēlas starp vecomāti un bērnu namu. Raja, kas līdz šim kopusi ābeļdārzu, ir sevišķi aizskarta par faktu, ka vecāmāte grasās pārdot ģimenei piederošo zemi.
Kad Raja kādu dienu pārnāk no skolas un atrod vecomāti mirušu, abi ar Robi aprok nelaiķi dārzā un nevienam neko nesaka. “No šī brīža mēs nebastosim skolu. Un tu pildīsi mājasdarbus!” Ārkārtīgi trūcīgos apstākļos viņa savelk galus, kā prot, un ne vienmēr likumīgā kārtā.
Kad neizdodas sazvanīt māti pa telefonu, Raja nolemj, ka labākā izeja ir piedalīties angļu valodas olimpiādē, kam jānotiek Londonā. Kaut arī jaunais skaistais skolotājs (Edgars Samītis) viņai ir jāpierunā, viņš galu gala piesaka meiteni kā skolas kandidāti. Kad Raja ir uzvarējusi valsts mēroga konkursā, abi uzsāk romānu, radīdami vēl vienu noslēpumu, kas Rajai jāglabā.
Kad Robis atklāj, ka Rajai ir attiecības ar skolotāju, viņš sadumpojas un apstrīd māsas autoritāti. Tikmēr mācību gads tuvojas noslēgumam, un skolotājs gatavojas aizbraukt. Rajas izlaidumā sociālā darbiniece beidzot nejauši uzzina, ka vecāsmātes vairs nav. Kad Robis tiek nodots valsts aprūpei, Raja nolemj doties uz Londonu ātrāk, nekā paredzējusi.
Apliecinājis sevi kā režisoru, kam piemīt jūtīgums un izsmalcināts vizuālais stils (un katrā ziņā talants, kuram būtu vērts pasekot nākotnē), Vimba notiekošo piedāvā skatīt ar Rajas acīm, izmantojot retus dialogus un izteiksmīgus tēlus. Mēs sajūtam meitenes lepnumu, kad viņa, pietvīkušu seju un piestūķējusies ar pārāk daudz cepumiem un kafiju, spoži izceļas angļu valodas pārbaudē, un pēc tam mēs sajūtam viņas sāpes, to visu izvemjot. Lai cik nepiedienīgas būtu viņas attiecības ar skolotāju, mēs redzam, kā viņa kļūst par pašapzinīgu un pievilcīgu jaunu sievieti, un mēs iestājamies par viņas laimi, pat ja tai lemts īss mūžs. Viss, kas risinās Londonā notiekošajā filmas daļā, kur gandrīz nemaz nav dialogu, neparastā kārtā balstīts tikai aktieru acu un ķermeņa valodā.
Fenomenālā Vaska, kas patlaban studē teātra un audiovizuālo mākslu Latvijas Kultūras akadēmijā, ir ievērojams atradums un noteikti būs pieprasīta aktrise kā mājās, tā ārzemēs. Intīmais, skaisti vērstais operatora Arnara Torisona fokuss viņu tver milzumdaudzās noskaņās un veidolos, no pašpuikas līdz smeldzīgi pievilcīgai jaunai sievietei. Arī pārējās radošās grupas veikums ir spēcīgs un nemākslots.
Šis ir rezonējošs pieteikums dzīves triecienu atspoguļojuma tradīcijā, kas aizsākusies ar [Fransuā Trifo – tulk. piezīme] filmu “Četrsimt sitieni”, vienīgi filmai par labu nāktu izteiksmīgāks angļu nosaukums [“Mellow Mud” jeb “Leknie dubļi” – tulk. piezīme]. Pat latviešu nosaukuma variants “Es esmu šeit” izrāda lielāku cieņu galvenās varones nevaldāmajam dzīves spēkam.
Tulkojusi Jana Bērziņa