Ceturtdien, 16. novembrī, kinoteātra “Splendid Palace” Mazajā zālē notiks režisora Askolda Saulīša dokumentālās filmas “Astoņas zvaigznes” preses konference; šī ir jau trešā filma Nacionālā Kino centra programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei”. 18. novembrī filma piedzīvos pirmizrādi Rīgā un jau Valsts svētku dienās būs skatāma daudzviet Latvijā.
Publicēts: 09.11.2017.
Filmas Astoņas zvaigznes scenārija līdzautors Dainis Īvāns raksta:
– “Mūsu tautas koks aizcirsts,” 1915. gada augustā pie Šveices trimdinieka Raiņa vērsās pagalam izmisusī Latvijas bēgle Krievijā, rakstniece Ivande Kaija. Kurzemē saimniekoja vācu karaspēks, turpat vai 800 000 kurzemnieku bez mājām un iedzīves klīda svešumā. Taču Rainis pagalam izmisušo rakstnieci tā paša gada oktobra beigās uzdrošinājās mierināt: „Lūk, jau Rīga varēja krist pēc vācu un bailīgo latvju aprēķiniem, bet vēl stāv. Un arī krizdama dzīvos Latvija, kad tikai gribēs dzīvot…”
Kas šai īsajā laika sprīdī bija mainījies? Viss! Bija izskanējis vēsturiskais aicinājums „pulcēties zem latviešu karogiem”. Rīgas aizstāvības kaujās jau bija iesaistījušies pirmie brīvprātīgo latviešu strēlnieku bataljoni, vēlākie „astoņu zvaigžņu pulki”. Uz pasaules vēstures skatuves iznāca pati latviešu tauta.
Askolda Saulīša filma Astoņas zvaigznes vēsta par strēlnieku vienību sarežģīto formēšanos, ko kavēja gan Krievijas impērijas valdība, gan latviešu pilsonisko aprindu gļēvums, gan lielinieku propaganda. Izmantojot pašu strēlnieku rakstītus tekstus, atmiņas, vēstules un dienasgrāmatas, filmas veidotāji stāsta gan par strēlnieku leģendārajām kaujām, gan par viņu sadzīvi un mīlestību. Par to, kā strēlnieku vienībās rūdījušies nākamā Latvijas Neatkarības kara cīnītāji un vēl pirms Latvijas valsts dzimusi Latvija – pirmais Daugavgrīvas, otrais Rīgas, trešais Kurzemes, ceturtais Vidzemes, piektais Zemgales, sestais Tukuma, septītais Bauskas un astotais Valmieras latviešu strēlnieku bataljons.
Filmas otrajā daļā izsekots strēlnieku ceļam uz Latviju cauri Krievijas Pilsoņu karam tā dažādās frontes pusēs. Rūgta lappuse ir daudzu morāli un fiziski sakropļoto karavīru liktenis pēc kara.
Filmu Astoņas zvaigznes caurauž astoņu strēlnieku laikmeta personību dzīvesstāsti un ilustrē apjomīgs līdz šim nepublicētu vizuālo dokumentu klāsts no Latvijas muzejiem, arhīviem un privātām kolekcijām. Latviešu strēlnieku vēsturisko nozīmi filmā izvērtē mūsdienu Latvijas un ārzemju pētnieki.
Strēlnieku ceļš nav galā. Viņu gājumam uz brīvu, stipru, taisnīgu un mūsdienīgu valsti jāturpinās, kamēr vien vēlamies, lai pastāv un turpinās Latvija. To simt gadu garajā strēlnieku stāstā izlasījuši filmas veidotāji.
Filmas Astoņas zvaigznes preses konferencē filmu pārstāvēs režisors Askolds Saulītis, producents Bruno Aščuks, operators Andrejs Verhoustinskis, vēstures konsultants Jānis Šiliņš. Pēc preses konferences paredzēts filmas Astoņas zvaigznes preses seanss, filmas garums – apmēram 100 min (stunda un 40 min). Mediju pārstāvjus, kas vēlas preses seansā noskatīties filmu, lūdzam līdz 15. novembrim pieteikties – kristine.matisa@nkc.gov.lv.
Filmas publiskā pirmizrāde, uz kuru iespējams arī iegādāties biļetes, notiks kinoteātra Splendid Palace Lielajā zālē 18. novembrī 18:00, paralēlseanss Mazajā zālē sāksies 18:30, arī uz to iespējams nopirkt biļetes. Pēc pirmizrādes filma būs skatāma kinoteātros Splendid Palace un K. Suns, bet gandrīz vienlaikus ar Rīgas pirmizrādi sākas filmas demonstrēšana Latvijas novados – Astoņas zvaigznes ir Latvijas valsts 99. jubilejas svinību sastāvdaļa Rēzeknē, Ludzā, Līvānos, Madonā, Ainažos, Rūjienā, Cēsīs, Alūksnē, Apē, Smiltenē, Līgatnē, Jēkabpilī, Aizkrauklē, Koknesē, Liepājā, Vaiņodē, Kuldīgā, Talsos, Ventspilī, Baldonē, Saulkrastos, Salaspilī… īsāk sakot, visur Latvijā, un sarakstu iespējams vēl papildināt, vienojoties ar filmas producentu vai apvienību Kinopunkts.
Informācija par filmu Astoņas zvaigznes Nacionālā Kino centra mājaslapā – ŠEIT.
Filmas Facebook profils – ŠEIT.
Filmas plakātu mākslinieks – Valters Verners (www.walterwerner.design)
Režisors Askolds Saulītis dzimis Liepājā, mācījies Liepājas lietišķās mākslas vidusskolā, 20 gadu vecumā pārcēlies uz Rīgu un sācis strādāt Rīgas kinostudijā. Paralēli iesaistījies kinoamatieru kustībā, saņēmis vairākas balvas starptautiskos festivālos. 1993. gadā debitējis kā dokumentālā kino režisors ar filmu Kas dzīvo komunalkā, 1999. gadā vienlaikus veidojis savus pirmos un pagaidām vienīgos mēģinājumus citos filmu veidos – animācijas īsfilmu Clara un Rubinšteins un spēles īsfilmu Tristans un Izolde triju noveļu ciklā Trīs stāsti par… (2000). Ieguvis bakalaura grādu TV režijā (2000), vēlāk papildinājies dažādos starptautiskos kursos. 2001. gadā dibinājis savu filmu studiju Subjektiv Filma, ap gadsimtu miju regulāri saņēmis Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps balvas – gan kā labākais dokumentālā kino režisors, gan Skatītāju balvas par filmām Sarkanais un Brūnais (2000), Jaunības avots (2001), Keep smiling! (2003), Svētku anatomija (2005).
Laika gaitā izkristalizējusies Askolda Saulīša galvenā tematiskā interese kā režisoram un producentam – Latvijas valsts vēsture visa 20. gadsimta garumā -, par to liecina arī filmas Atmodas antoloģija (2013) un Baltijas brīvības ceļš (2014).
Studija CENTRUMS dibināta 2004. gadā, studijas vadītājs, producents un kinokritiķis Bruno Aščuks iepriekš piecus gadus vadījis Latvijas Nacionālo Kinematogrāfijas centru. Studija specializējas uz starpžanru filmām, kurās miksēti dokumentālā kino, animācijas un spēles inscenējumu elementi – dokumentālā materiālā balstīta animācijas filma Čiža acīm (2007), arhīva materiālu un dokumentālu filmējumu apvienojums ar datorgrafiku, vēsturisku ainu rekonstrukcijām un aktieru piedalīšanos filmā Bermontiāda (2009). Producenta Bruno Aščuka vadībā tapusi arī atzinīgi novērtēta kultūras datorspēle Uzcel Gaismas pili! (2007).
Projekts Astoņas zvaigznes ir kopražojums ar biedrību Terra Europa, kuru producents un režisors Askolds Saulītis dibinājis 2011. gadā; biedrība veidojusi dokumentālās filmas Atmodas antoloģija (2013), Baltijas Brīvības ceļš (2014) un citas.
NKC programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei kopumā tiek veidotas 16 pilnmetrāžas filmas, pirmā no tām – Vara Braslas spēlfilma Vectēvs, kas bīstamāks par datoru – uz ekrāniem nonāca augustā un to noskatījušies jau vairāk nekā 60 000 skatītāju; oktobrī tika pirmizrādīta Ilonas Brūveres dokumentālā spēlfilma Ievainotais jātnieks.
Informācija par visām Simtgades filmām – ŠEIT.