Portālā filmas.lv ievietota trešā, visjaunākā kolekcija no ekspertu veidotas jubilejas izlases, kas izceļ aizvadīto gadu būtiskākās Latvijas filmas, svinot 30 gadus, kopš dibināta Latvijas filmu nozares vadošā institūcija – Nacionālais Kino centrs (NKC). No 21. decembra portālā atrodamas desmit vērtīgas filmas, kas uzņemtas no 2011. gada līdz 2021. gadam; divas no tām būs skatītājiem portālā pieejamas tikai konkrētās dienās, bet pārējās astoņas pieejamas līdz 3. janvārim.
Jau kopš 8. decembra regulāri ziņojam, ka Nacionālais Kino centrs, kas dibināts gandrīz vienlaikus ar valsts neatkarības atjaunošanu 1991. gadā, savu 30 gadu jubileju svin ar dāvanu visai sabiedrībai, uzsverot faktu, ka šie 30 gadi vienlaikus ir arī atjaunotās valsts filmu nozares vēsture. Tāpēc NKC kopā ar nozares ekspertiem un profesionāļiem atskatās uz aizvadītajām desmitgadēm, izceļot katra perioda spilgtākās, nozīmīgākās, būtiskākās un visādi citādi ievērības vērtās filmas. Šo filmu saraksta atklāšana plānota visa decembra garumā, trīs nedēļas pēc kārtas publicējot katrreiz jaunas desmitgades izlasi; no 8. decembra portālā jau pieejamas filmas, kas uzņemtas 20. gadsimta noslēgumā (1991-2000), 14. decembrī tām pievienojās 21. gadsimta pirmās desmitgades filmas (2001-2010), bet 21. decembrī – visjaunāko laiku filmas (2011-2021).
Kopējā 30 filmu saraksta veidošanai tika uzrunāti 30 eksperti – 15 kinoteorētiķi un 15 praktiķi (filmu veidotāji), filmas sarindotas saņemto balsu secībā un būs pieejamas portālā filmas.lv bez maksas visā Latvijā. 30 gadu izlases veidošanā piedalījās kinoteorētiķi Daira Āboliņa, Zane Balčus, Sonora Broka, Dārta Ceriņa, Kristīne Matīsa, Inga Pērkone, Dmitrijs Rancevs, Agris Redovičs, Elīna Reitere, Dita Rietuma, Kristīne Simsone, Anita Uzulniece, Ieva Viese-Vigula, režisori un producenti Uldis Cekulis, Antra Cilinska, Andrejs Ēķis, Gints Grūbe, Edmunds Jansons, Vilnis Kalnaellis, Pēteris Krilovs, Jānis Putniņš, Ivars Seleckis, Dāvis Sīmanis, Guntis Trekteris, Roberts Vinovskis, Kristīne Želve, Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja, kinomāksliniece Ieva Romanova.
Nupat aizvadītā desmitgade neatkarīgās Latvijas filmu nozares vēsturē ir līdz šim jaudīgākais periods, kura laikā Latvijas kinoprofesionāļi apliecina spēju strādāt ražīgi un daudzveidīgi, sasniegt jaunu līmeni gan ražošanas apjoma ziņā, gan attiecībās ar Latvijas kinoskatītājiem. No šī laika kinovēsturē paliks pamatīgi pilnmetrāžas darbi, liela vēriena inscenējumi un laikmetu panorāmas, finansiāli ietilpīgas filmas un Simtgades projekti, tomēr zīmīgi, ka Nacionālā Kino centra jubilejas izlases eksperti būtiskāko filmu saraksta galvgalī iebalsojuši nevis vērienīgās lielfilmas un vēsturiski nozīmīgu notikumu atspoguļojumus, bet drīzāk tādus kinodarbus, kas kopējā ainavā izceļas ar drosmi – novatorismu kinovalodā vai autora attieksmē, ar eksperimenta azartu vai pārsteidzošu skatupunktu. Šādas kvalitātes raksturo gan režisora Jura Poškus spēlfilmu Kolka Cool (2011) ar tās ironisko un pat saprotoši līdzcietīgo skatu uz zināmas sabiedrības daļas bezmērķīgo eksistenci, gan režisora un operatora Ivara Zviedra filmu Dokumentālists (2012), kas piesaista uzmanību ar kolorītu varoni, ekspresīvo „Purva Intu”, bet iedziļinoties atklāj pārdomu vērtus jautājumus par dokumentālā kino autora attiecībām ar savas filmas varoni. Drosmīgu soli personiska stāsta dziļumā spērusi animācijas režisore Signe Baumane, filmā Akmeņi manās kabatās (2014) uz Latvijas vēstures fona risinot sāpīgus stāstus par dzimtas sievietēm ar nelaimīgiem likteņiem.
Ekspertu balsojumā augstas vietas izpelnījusies arī režisora Jāņa Norda otrā spēlfilma Mammu, es tevi mīlu (2013), kuru atzinīgi vērtēja gan skatītāju tūkstoši Latvijas kinoteātros, gan arī starptautiskā kinoprofesionāļu vide, savukārt Lailas Pakalniņas izteiktajā autorrokrakstā veidotā Ausma (2015) kļuva par pirmo Latvijas kinodarbu, kas iekļauts Eiropas Kino Akadēmijas gada labāko spēlfilmu īsajā sarakstā.
Viens no pirmajiem liela emocionāla un finansiāla vēriena kinodarbiem, kas pamatīgi sakustina Latvijas filmu nozari desmitgades vidū, ir režisora Viestura Kairiša vēsturiskā drāma Melānijas hronika (2016), jau drīz ārkārtīgu patriotisku pacilājumu sabiedrībā izsauc Latvijas brīvības cīņu lielfilma Dvēseļu putenis (2019), klasiskā kinovalodā un vērienīgā inscenējumā ar lielisku operatordarbu veidota kara drāma. Tomēr interesanti, ka NKC jubilejas izlases ekspertu skatījumā tieši tikpat svarīgs Latvijas filmu nozares attīstībai ir viena entuziasta klusais varoņdarbs – pilnmetrāžas animācijas filma Projām (2019), kuru režisors Gints Zilbalodis vairāku gadu garumā veidojis pilnīgi viens, būdams arī šīs filmas scenārija autors, mākslinieks, mūzikas autors un producents.
Trešās desmitgades izlasē ir pārstāvēta arī Nacionālā Kino centra programma Latvijas filmas Latvijas simtgadei – ekspertu balsojuma desmitniekā iekļuvusi Annas Vidulejas spēlfilma Homo novus (2018) un Ivara Selecka dokumentālā filma Turpinājums (2018), vēl vairākas programmas filmas ierindojās otrajā desmitniekā, kas minēts izlases papildu materiālos – detalizētāk par katru no filmām un laikmeta kopējo ainu var izlasīt portāla sadaļā Nacionālajam Kino centram 30.
Portālā ievietotās trešās desmitgades filmas skatāmas bez maksas visā Latvijā līdz 3. janvārim, bet uz divām no tām attiecas vēl stingrāki izplatīšanas tiesību ierobežojumi, tāpēc Ginta Zilbaloža animācijas filma Projām portālā filmas.lv būs pieejama 27. un 28. decembrī, bet Dzintara Dreiberga spēlfilma Dvēseļu putenis – tikai 29. decembrī. Pārējā laikā šīs un citas jaunāko laiku filmas var noskatīties dažādās maksas straumēšanas platformās, bet iepriekšējo periodu izlases, tāpat kā citas portāla filmas.lv tiešsaistes sadaļā skatāmās Latvijas filmas, pieejamas bez laika ierobežojumiem.
Paldies par sadarbību filmu producentiem un Kultūras informācijas sistēmu centram (KISC), kas nodrošina portāla tehnisko darbību un izveidojis arī jauno jubilejas sadaļu.
Jāpiebilst, ka arī portālu filmas.lv var uzskatīt par vērtīgu Nacionālā Kino centra ieguldījumu Latvijas filmu nozares attīstībā – šī platforma kopš 2005. gada tika veidota kā Latvijas filmu informatīvā datu bāze, 2009. gadā papildināta ar iespēju atsevišķas filmas noskatīties Latvijas publisko bibliotēku iekšējā tīklā, bet kopš 2015. gada portālā atvērta un regulāri tiek papildināta sadaļa Latvijas filmas tiešsaistē, sniedzot iespēju sabiedrībai bez maksas un legāli skatīties Latvijas filmas visā Latvijas teritorijā (atsevišķu pasākumu ietvaros – arī visur pasaulē). Filmu pieejamības ziņā portāls filmas.lv, kas tiek veidots sadarbībā ar Kultūras informācijas sistēmu centru (KISC), ir unikāla platforma visas Eiropas kontekstā, skatītājiem tas piedāvā tiešsaistē vairāk nekā 300 Latvijas filmu, pakāpeniski paplašinot katalogu.
Sagatavoja:
Kristīne Matīsa,
Nacionālā Kino centra
filmu nozares informācijas speciāliste
26129954
kristine.matisa@nkc.gov.lv