Kā ziņo aģentūra LETA, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 20. maijā, konceptuāli atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) izstrādāto plānu Covid-19 krīzes pārvarēšanai kultūras nozarē.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) iepazīstināja deputātus ar atbalsta plānu, kuru veido trīs daļas. Pirmā daļa paredz veicināt kultūras institūciju ilgtspēju, kam pagaidām paredzēti 20 miljoni eiro. Ministrs norādīja, ka šo var uzskatīt par kompensējošo daļu ne tikai valsts iestādēm, bet arī nevalstiskajām un privātajām organizācijām, kas tāpat veido Latvijas kultūrtelpu.
Plāna otrā daļa paredz atbalstu radošajām personām, kam patlaban iezīmēti 5 miljoni eiro. Puntulis uzsvēra, ka arī Lietuvā un Igaunijā jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 krīzes laikā radošās personas saņem atbalstu. Latvijā šī programma ieplānota divās daļās, un viena no tām paredzēta kā atbalsta mehānisms, lai “radošās personas varētu izdzīvot”. Kā uzsvēra ministrs, KM politika ir 80% no šī atbalsta novirzīt jaunrades stipendijām un radīt tādus apstākļus, ka radošās personas krīzes laikā ne tikai “savelk galus kopā”, bet var arī “krīzes laikā radīt, lai no krīzes iznāktu vēl stiprāki”. Pēc politiķa vārdiem, radošo personu atbalsta programmā uzsvars tiks likts uz jaunrades atbalstu, mazāk – uz dīkstāves atbalstu, kas darbojas jau patlaban.
Trešo daļu KM atbalsta plānā kultūras nozarei ministrs nodēvēja par valsts pasūtījumu nākotnes kultūrai, kam plānots novirzīt 7 miljonus eiro. Ministrs sacīja, ka šī sadaļa zināmā mērā sasaucas ar tā dēvēto Rūzvelta plānu ASV, kad krīzes laikā tieši kultūrā esot ieguldīti valsts līdzekļi, veidots valsts pasūtījums māksliniekiem. Viņaprāt, tas ilgtermiņā ne vien noturēs nozari, bet arī zināmā veidā veidos “krīzes laikā nepieciešamo morālās veselības klimatu”.
Puntulis uzsvēra, ka atšķirībā no Rūzvelta plāna, kas vairāk bija orientēts uz atbalstu vizuālajai mākslai un tēlotājmākslai, KM plāns ir šo programmu īstenot pilnīgi visās kultūras nozarēs, tostarp arī pētniecībā un dokumentēšanā, Dziesmu un deju svētku procesa ilgtspējā. Tāpat plānots atbalstīt kultūras digitālos risinājumus un tālākizglītības programmu radošām personām.
LETA jau vēstīja, ka 18. maijā valdību veidojošās partijas vienojās atbalstīt Covid-19 krīzes skartās tūrisma, viesmīlības un kultūras nozares.
Avots: LETA