Trešdien, 28. novembrī, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē svinīgā ceremonijā tika atklāti Izcilības balvas kultūrā 2018. gada laureāti, un viens no trim godinātajiem ir kinorežisors Rolands Kalniņš. Balva piešķirta arī rakstniecei Norai Ikstenai un Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam (LNMM), katrs laureāts saņēma mākslinieka Kristapa Andersona veidotu balvu un naudas prēmiju 7000 eiro apmērā.
Publicēts: 29.11.2018.
Kinorežisora Rolanda Kalniņa 1967. gadā tapusī filma Četri balti krekli šogad Kannu kinofestivālā tika atlasīta izlases programmai Cannes Classics, kas veltīta pasaules kinovēstures mantojuma cildināšanai un novērtēšanai, demonstrējot īpašu meistardarbu restaurētās kopijas. Šī ir pirmā Latvijas režisora filma, kas nokļuvusi pasaules kinovēstures konteksta nozīmīgākajā teritorijā, blakus filmām, ko radījuši citi pasaules kino klasiķi – Alfrēds Hičkoks, Stenlijs Kubriks, Ingmars Bergmans u.c. Starptautiskā atzinība aktīvi un iespaidīgi atbalsojās arī pašmāju sabiedrībā, veicinot kultūras vērtības apziņu un patriotisku lepnumu, – tūlīt pēc Kannu festivāla noslēguma Rīgā sarīkotie filmas Četri balti krekli seansi kinoteātrī Splendid Palace tika zibenīgi izpārdoti un turpinājās ar virkni papildu seansu gan Rīgā, gan citur Latvijā, spilgti apliecinot filmas aktualitāti arī mūsdienās un Rolanda Kalniņa izcilības rezonansi sabiedrībā.
Rakstniece Nora Ikstena augsto atzinību saņēmusi par spilgtajiem starptautiskajiem panākumiem, kas gūti ar sērijas Mēs. Latvija, XX gadsimts ietvaros literāras autobiogrāfiskas prozas žanrā tapušo romānu Mātes piens. Pateicoties Noras Ikstenas personības jaudai, literārā darba vēsturiskajam fonam un spēcīgajam vēstījumam, Latvija nokļuvusi arī Lielbritānijas lasītāju, grāmatniecības profesionāļu un mediju fokusā – piedaloties Londonas grāmatu tirgū, rakstniece izvirzīta par Dienas autori. Romāna tulkošanas un izdošanas tiesības pārdotas deviņām valstīm: Lielbritānijai, Igaunijai, Lietuvai, Gruzijai, Itālijai, Maķedonijai, Sīrijai, Horvātijai un Ungārijai. Darbs izdots arī krievu valodā, kā arī ir veiktas iestrādes par iespējamo šā darba tulkojumu Spānijā, Vācijā, Austrijā un Japānā, sasniedzot Latvijas literatūras plašāko rezonansi pasaulē pēdējo desmit gadu laikā.
LNNM saņem Izcilības balvu par iniciēto un Latvijas valsts simtgadē kopā ar Igaunijas un Lietuvas muzejiem realizēto izstādi Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs Orsē muzejā, Eiropas kultūras metropolē Parīzē. Izstādi atklāja Francijas prezidents Emanuēls Makrons, klātesot visiem Baltijas valstu prezidentiem. Izstāde veidota ar mērķi iepazīstināt skatītājus ar Baltijas tēlotāju mākslu, kura tapusi 19./20. gadsimta mijā līdz valstiskās neatkarības iegūšanai 1918. gadā. Projekta galvenā ideja – atklāt Rietumeiropai, ka topošo Baltijas valstu māksla bijusi profesionāli augstā līmenī, un tās rakstura īpatnības iekļaujas kopējā Eiropas mākslas sniegumā. Izstādes laikā apmeklētājiem tika piedāvāta arī plaša kultūras programma, kas rosināja iepazīt ne tikai vizuālo mākslu, bet arī citas Baltijas valstu nacionālās identitātes izpausmes. To apmeklējuši vairāk kā 236 000 apmeklētāju no visas pasaules, un tā ir uzskatāma par vērienīgāko Baltijas valstu simtgades kopprojektu un par vienu no lielākajiem Latvijas valsts simtgades notikumiem ārvalstīs.
„Katrai tautai ir savi dārgakmeņi, kurus tā ir ieraudzījusi, radījusi un pratusi parādīt un likt novērtēt arī citiem. Es esmu lepna, ka Latvijas simtgades gadā Latvijas kultūras dārgakmeņiem savu ietvaru, kur mirdzēt, ir piedāvājis gan Kannu kino festivāls, gan Londonas grāmatu tirgus, gan Parīzes Orsē muzejs un vēl citas starptautiski nozīmīgas kultūras dzīves arēnas, ļaujot mūsu kultūras izcilībām atklāties to savdabīgajā, latviskajā skaistumā. Un es esmu priecīga, ka arī mēs paši beidzot, šķiet, būsim atbrīvojušies no sava pieticīguma. Latvijas valsts simtgade, kas bija arī iespēja Latvijas kultūras plašākai iziešanai starptautiskajā apritē, ir būtiski cēlusi mūsu pašapziņu arī plašākā Latvijas sabiedrībā. Un atgriešanās Eiropas kultūras apritē pēc daudziem mākslīgas nošķirtības gadiem ir izrādījusies ļoti sekmīga. Latvijas kultūras daudzveidīgā un izcilā, Eiropas sabiedrību patīkami pārsteigusī parādīšanās lielajos Eiropas forumos ir ar paliekošu efektu,” apbalvošanas ceremonijā uzsvēra kultūras ministre Dace Melbārde.
Šogad Kultūras ministrijas (KM) aicinājumam izvirzīt pretendentus apbalvojumam atsaucās rekordliels pieteicēju skaits un trīs balvas ieguvēji bija jāizvēlas no 24 pieteikumiem. Pretendentu pārstāvēto kultūras nozaru loks ir plašs – vizuālā māksla, dizains, arhitektūra, kino, kultūras mantojums, mūzika, literatūra un grāmatniecība. Kandidātu pieteikumus apbalvojumam izvirzīja KM pārraudzībā esošās institūcijas, nozaru konsultatīvās padomes, nevalstiskās organizācijas, arī pašvaldības.
Iesniegtos pieteikumus izvērtēja Latvijas Nacionālā kultūras padome, no vairāk nekā 20 kandidātiem izvēloties trīs balvas laureātus. Izcilības balva kultūrā nodibināta, lai izteiktu Latvijas valsts atzinību par izciliem starptautiska mēroga sasniegumiem kultūrā, kas devuši būtisku ieguldījumu Latvijas kultūras vērtību popularizēšanā, veicinājuši pozitīvu Latvijas tēlu, cēluši Latvijas prestižu pasaulē un kultūras vērtību Latvijas sabiedrībā. Uz balvu var pretendēt, ja iegūts apbalvojums starptautiskos un profesionāli prestižos konkursos, festivālos un citos profesionāla novērtējuma pasākumos kultūras jomā; ja Latvijas mākslinieku vai kolektīvu veikums, piemēram, viesizrādes, izstādes un citi pasākumi, piesaistījis plašu starptautisku uzmanību un radījis rezonansi pasaulē, veicinot Latvijas un ārvalstu kultūras telpu sadarbību un mijiedarbību.
Šogad pasākums norisinājās jau piekto reizi. Tāpat kā iepriekšējos gados, ceremoniju bija uzticēts rīkot vienai no trim radošajām kultūras augstskolām. Šogad “namamātes” lomu uzņēmās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, ceremoniju veidoja režisors Jānis Siliņš. Pasākumu vadīja aktieri Inga Misāne-Grasberga un Gundars Grasbergs, par muzikāliem sveicieniem gādāja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskais orķestris diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā.
Izcilības balva kultūrā tika iedibināta 2014. gadā pēc kultūras ministres Daces Melbārdes aicinājuma, pēc Latvijas Radošo savienību padomes iniciatīvas un ar Nacionālās kultūras padomes atbalstu. Pirmā Izcilības balvas kultūrā pasniegšanas ceremonija notika 2014. gada 22. decembrī, un jau toreiz starp laureātiem bija filmu nozares profesionālis – režisors Jānis Nords, kura spēlfilmaMammu, es tevi mīlu (2013) iepriekš saņēma apbalvojumu Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā. Savukārt 2015. gadā Izcilības balva tika piešķirta spilgtajai animācijas kino autorei Signei Baumanei par viņas pilnmetrāžas animācijas filmas Akmeņi manās kabatās (2014) starptautiskajiem panākumiem.Aizvadītajos gados apbalvojumu saņēmuši arībaletdejotājs Aleksandrs Antoņenko, Žaņa Lipkes memoriāls, ērģelniece Iveta Apkalna, scenogrāfs Andris Freibergs, Turaidas muzejrezervāts, mākslinieki Rasa un Raitis Šmiti, diriģents Andris Nelsons, dizaina birojs H2E, diriģents Gidons Krēmers un kamerorķestris KremerataBaltica, režisors Alvis Hermanis.
Sagatavoja:
Kristīne Matīsa, NKC vecākā referente informācijas jautājumos
(kristine.matisa@nkc.gov.lv, 26129954, 67358879)