Pieminot kinorežisoru un operatoru Andri Slapiņu (1949–1991) 75 gadu jubilejā, LKA Rīgas Kino muzejs sadarbībā ar Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvu rīko atceres pasākumu „Filmas. Sarunas. Atmiņas” trešdien, 2025. gada 8. janvārī, plkst. 18:00. Ieeja bez maksas.
“Mana neatkarība – tikai darbs šai īsajā brīdī, kad Latvija zied,” – tā 1990. gada 1. maijā savā dienasgrāmatā ierakstīja kinorežisors un operators, etnogrāfs, Latvijas brīvības cīnītājs Andris Slapiņš (29.12.1949.– 20.01.1991.).
Andra Slapiņa filmogrāfijā, ieskaitot kinohroniku sižetus un etnogrāfiskus filmējumus, ir pāri par 70 nosaukumu. Vairāk nekā 20 filmām un kinohronikām Slapiņš bijis režisors, daudzkārt arī scenārija autors. Andra Slapiņa galvenā tēma kinomākslā bija tautas tradīcijas un vēsture, taču viņa skats uz tradīcijām bija plašs, viņš prata ieraudzīt ne tikai latviešu savdabību, bet arī saiknes, kas vieno dažādu, īpaši impērijām pakļauto, “mazo” tautu dzīvesziņu un pasaules uztveri. Andra Slapiņa filma Cerību lauki (1988) bija starp pirmajiem Latvijas kino starptautiskajiem ražojumiem – filma veidota kopā ar Lielbritāniju, fiksējot līdzīgos elementus Baltijas un Lielbritānijas folklorā. Ar lielu prieku un aizrautību Andris Slapiņš filmēja sporta sacensības, bet Atmodas laikā – politiskos notikumus, neatkarības kustību gan Latvijā, gan arī citur Eiropā.
Pēc Andra Slapiņa nošaušanas Bastejkalnā viņa brālis Jānis Slapiņš rakstīja: “Viņš krita kā karavīrs, kaut arī karavīrs nebija, – mūsdienu bruņotajās sadursmēs no kino, foto un videokamerām bieži baidās vairāk kā no ieročiem. Andri neķēra nejauša lode, viņu aukstasinīgi novāca. Savu pienākumu, ar kuru lepojās, viņš izpildīja.”
Andra Slapiņa 75. jubilejas atcerē Rīgas Kino muzejs aicina kopīgi skatīties Andra Slapiņa filmas, atcerēties Andri kā kolēģi, draugu un ģimenes locekli, spriest par to, kas darāms, lai Andra Slapiņa darbs būtu labāk zināms un plašāk pieejams mūsdienu auditorijai.
Programmā:
Līvu dziesmas / Līvõ lōlõd (dokumentāra filma, Rīgas kinostudija, 1976, 21`, Andra Slapiņa diplomdarbs)
Sporta apskats Nr. 2 / 1976 (kinožurnāls, Rīgas kinostudija, 10`, režisore Laima Žurgina, operatori Andris Slapiņš, Juris Podnieks, Andris Seleckis)
Kādreiz Eiropā (koncertfilma, Rīgas videocentrs, 1989, 55`, scenārija autori Ingrīda Zemzare un Andris Slapiņš, režisors un operators Andris Slapiņš. Tiks rādīti filmas fragmenti! )
Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzejs,
Peitavas ielā 10 (ieeja no Alksnāja ielas)
+371 67358873, kinomuzejs@kinomuzejs.lv