Publiskots treileris jaunajai Simtgades filmai “Tēvs Nakts”

Publicēts: 10.09.2018.

Pirmdien, 10. septembrī, Dāvja Sīmaņa otrās pilnmetrāžas filmas “Tēvs Nakts” veidotāji iepazīstina ar jaunās filmas treileri. Šī ir viena no 16 filmām, kas top Nacionālā Kino centra programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei”, kinoteātros tā nonāks 25. oktobrī visā Latvijā.

+1

Atvērt galeriju

Filma Tēvs Nakts ir patiess stāsts par latvieti Žani Lipki un viņa ģimeni, kas Otrā pasaules kara laikā savā mājā no nāves izglāba vairāk nekā 50 cilvēku. Filma pēta Žaņa Lipkes drosmes noslēpumu, meklējot atbildes uz jautājumu, vai tās pamatā ir azarts, pārgalvība, spīts, vai pienākums pret savu tuvāko.

Dāvja Sīmaņa jaunā spēlfilma veidota, iedvesmojoties no Ineses Zanderes topošā stāsta Puika ar suni. Stāsts par nosargātu noslēpumu. Filmas uzņemšana jau noslēgusies, šobrīd tiek pabeigti pēdējie filmas pēcapstrādes darbi. Filmēšana ilgusi vairāk nekā gadu, un tās laikā mainījies arī filmas nosaukums – no sākotnējā Puika ar suni, kas saskanēja ar Zanderes iecerētās grāmatas nosaukumu, filma pārtapusi par Tēvs Nakts.

Filmas Tēvs Nakts veidotāji atklāj – filma stāsta par šķietami vienkāršu strādnieku, kurš pat vissarežģītākajos apstākļos spēj saglabāt cilvēcību, tādējādi turpmākajā dzīvē iemantojot varoņa statusu. “Es domāju, ka arī mūsdienās kaut kādā nosacīti pelēkajā zonā noteikti ir cilvēki, kuri krīzes situācijā pēkšņi rīkotos pilnīgi dīvaini un pašaizliedzīgi. Man šķiet, ka, tikai pateicoties šādu dīvaiņu rīcībai, kas bieži vien no izdzīvošanas viedokļa nav izskaidrojama, sabiedrība vai valsts var turpināties kaut kādā puslīdz jēdzīgā veidā,” stāsta filmas režisors Dāvis Sīmanis.

To, ka Žanis Lipke brīnumainā kārtā kļūs par varoni, droši vien nespēja iztēloties neviens viņa laikabiedrs. Viņš bija pavisam parasts latviešu palīgstrādnieks, kuram netrūka savu ikdienas rūpju un raižu. Pēc tam, kad Latviju 1940. gadā bija anektējusi PSRS, Žaņa meita kļuva par komunisti, bet, kad Latviju okupēja nacistiskās Vācijas armija, viņa pazuda. Lai kara apstākļos apgādātu ģimeni, pa dienu Žanis devās uz darbu vācu militārās aviācijas noliktavās, bet naktīs slepus pārvadāja kontrabandu. Par spīti smagajai dzīvei kara apstākļos, laikā, kad vācu okupācijas vara sāka izrēķināties ar Rīgas ebrejiem, Žanis Lipke pieņēma nebūt ne vienkāršu, tomēr cilvēcīgu lēmumu, kas varēja izrādīties liktenīgs ne vien viņam pašam, bet arī viņa ģimenei. Ar to pašu kravas auto, ar kuru tika pārvadātas kontrabandas degvīna kastes, viņš burtiski vācu karavīru acu priekšā no Rīgas geto un piespiedu darba vietām drošībā nogādāja desmitiem cilvēku. Brīdī, kad vajāto slēptuvei draudēja atklāšana, Žanis spēra vēl pārgalvīgāku soli un patvērumu iekārtoja pats savās mājās – īpaši šim nolūkam izraktā pagrabā zem šķūņa; glābšanā iesaistījās arī viņa sieva Johanna un mazais dēls Zigis. Kā vēlāk sacīja viens no izglābtajiem – gan paša Žaņa parādīšanās, gan viņa paveiktais, visapkārt valdošās nežēlības apstākļos glābjot sev pilnīgi svešus cilvēkus, bijis visīstākais brīnums.

“Filma Tēvs Nakts ir ārkārtīgi aktuāla, jo stāsta par cilvēcisku drosmi laikos, kad valda bailes un norobežošanās, kad prasība būt normālam un rīkoties nav sabiedrībā izplatītākā norma. Filma izvirza jautājumu, vai mēs spējam sevī atrast drosmi, to cilvēcisko, normālo, kas ļauj rīkoties, būt īsti drosmīgiem. Žanis Lipke ir ne līdz galam Latvijā novērtēts varonis, un Tēvs Nakts ir arī pirmā spēlfilma, kas vēsta par holokausta notikumiem Latvijā,” uzsver filmas producents Gints Grūbe.

Filma veidota studijā Mistrus Media, kas producējusi arī Viestura Kairiša filmu Melānijas hronika, ko Latvijā noskatījās vairāk nekā 80 000 skatītāju. Filmas radošajā komandā ietilpst režisors Dāvis Sīmanis, kurš scenāriju veidojis kopā ar Matīsu Gricmani, producenti Gints Grūbe, Antra Gaile un Inese Boka-Grūbe, māksliniece Kristīne Jurjāne, operators Andrejs Rudzāts, montāžas režisors Andris Grants un grima māksliniece Sarmīte Balode. Galvenās lomas filmā atveido Artūrs Skrastiņš (Žanis Lipke), Ilze Blauberga (Johanna Lipke), Matīss Kipļuks (Lipkes dēls Zigis), Mihails Karasikovs, Milena Gulbe, Toms Treinis un Štefens Šoimans (Steffen Scheumann).

Par režisoru Dāvi Sīmani

Dzimis izcilā latviešu kinooperatora Dāvja Sīmaņa ģimenē, no 17 gadu vecuma strādājis filmu uzņemšanas laukumos kā operatora asistents, vēlāk bijis pieprasīts un atzīts montāžas režisors, rakstījis analītiskus un filozofiskus apcerējumus par kino žurnālos Rīgas Laiks, Studija. Bakalaura (2003) un maģistra (2005) grādu ieguvis Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, mākslas zinātņu doktora grāds (2014) iegūts Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA). Sīmanis lasa lekcijas LKA un Ālto universitātē Helsinkos, piedalās kinolektorijos, strādājis vairāku festivālu žūrijās.
2006. gadā debitējis kinorežijā, par dokumentālo īsfilmu Versija. LNOsaņemot Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristapsbalvu Labākā debija. Līdz šim uzņēmis piecas dokumentālās filmas un dokumentālā materiālā balstītu inscenējumu Escaping Riga (2014), visas filmas atzinīgi novērtētas Latvijā un pasaules festivālos. Pilnmetrāžas spēlfilmas režijā debitējis ar filmu Pelnu sanatorija, kas pirmizrādi piedzīvoja 2016. gada janvārī.

Par studiju Mistrus Media

Studijā uzņemtas vairāk nekā 10 dokumentālās filmas un trīs spēlfilmas, studija strādā ar servisa projektiem un kopražojumiem Latvijā un pasaulē. Vairākas no Mistrus Media dokumentālajām filmām izpelnījušās starptautisku rezonansi un balvas atzītos festivālos, demonstrētas vairākās Eiropas televīzijās.
2016. gadā pirmizrādi piedzīvoja un 2017. gadā Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps ieguva studijas Mistrus Media pirmā pilnmetrāžas spēlfilma Melānijas hronika (režisors Viesturs Kairišs), 2018. gada sākumā skatītāju atzinību izpelnījās studijā veidotā Ivara Selecka Simtgades dokumentālā filma Turpinājums. Novembrī pie skatītājiem nonāks arī trešā Simtgades filma, kas top studijā Mistrus Media, – Ginta Grūbes dokumentālā filma Lustrum par VDK atstātā mantojuma problēmām Latvijā.

Filmas Tēvs Nakts tapšanu atbalsta Nacionālais Kino centrs, ES programma Radošā Eiropa MEDIA.