Līgo svētkiem tuvojoties, Nacionālā Kino centra portāls filmas.lv sadarbībā ar Latvijas filmu studijām dāvina skatītājiem jau trešo tiešsaistes festivālu “Latvijas filmas pasaulē”, kas risināsies 20.-24. jūnijā. Festivāla ietvaros 10 Latvijas filmas kā īpašs sveiciens latviešu diasporai nacionālajos svētkos būs pieejamas noskatīšanai bez maksas datorā jebkurā pasaules vietā, kur vien atrodams interneta pārklājums.
Publicēts: 18.06.2020.
Portāla filmas.lv tiešsaistes festivālu tradīcija tika uzsākta tieši pirms gada, un īpašā skatītāju atsaucība katrreiz liecina, ka iesāktais jāturpina. Šogad piecu dienu garumā būs pieejamas desmit filmas, kas katra savā veidā stāsta par Latviju gan šodien, gan tās simtgades gadā, gan dažādos citos Latvijas vēstures periodos.
Visjaunākā filma šāgada festivāla piedāvājumā, kas arī vistiešāk saistīta ar Jāņu tematiku, ir režisores Alises Zariņas debijas spēlfilma Blakus (2019), kurā darbība notiek tieši Līgo svētkos, un tā trīs gadus pēc kārtas – Luīze un Kaspars (Anta Aizupe un Āris Matesovičs) nejauši satiekas braucienā uz Jāņu svinēšanu, un kopīgais izbrauciens pārvēršas par sarežģītu attiecību spēli. Filma saņēmusi Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps par labāko scenāriju un vēl piecas nominācijas.
Visplašāko un emocionālāko pārskatu par Latviju valsts simtajā gadā varēs iegūt, noskatoties režisores Dzintras Gekas neparasto dokumentālo iemūžinājumu Katra diena simtgadē (2019) – četru pilnmetrāžas filmu ciklu, kas uzņemts 2018. gadā, filmējot burtiski katru dienu visa gada garumā, daždien pat ar vairākām kinokamerām. Latvijas simtgades gads sadalīts četrās Gadalaiku filmās, un katrai no tām ir savs montāžas režisors, kas piešķir katrai filmai atšķirīgas kvalitātes, – Pavasaris (montāžas režisore Arta Ģiga), Vasara (montāžas režisors Armands Zvirbulis), Rudens (montāžas režisore Madara Didrihsone) un Ziema (montāžas režisore Andra Doršs).
Simtgades kontekstā skatāms arī šāgada tiešsaistes festivāla piedāvājums bērniem un ģimenēm – viena no populārākajām Simtgades filmām, režisores Ināras Kolmanes veidotā spēlfilma Bille (2018), kas balstīta Vizmas Belševicas autobiogrāfiskajā romānā un stāsta par 30. gadu Latviju, strādnieku Rīgu un maza bērna sapņiem. 2018. gadā filma Bille saņēma Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps kā gada labākā spēlfilma un joprojām ir pieprasīta pasaules festivālos.
Par Latviju un latviešiem 20. gadsimtā stāsta arī dokumentālā kino klasiķa Anša Epnera divsēriju filma Es esmu latvietis (1990), kuras uzņemšanas laikā kinogrupa viesojās četros kontinentos, ciemojoties pie latviešu emigrantiem, ko kara vētras izkaisījušas pa visu pasauli. Filma, kuras emocionālo un filozofisko slāni veido Imanta Ziedoņa scenārijs un aizkadra balss, apliecina – būdami uzņēmīgi, darbīgi un neatlaidīgi, viņi pratuši svešumā iegūt gan izglītību, gan labu darbu, gan cienījamu vārdu, bet galvenais – saglabāt valodu un latvietību. Daudzi no filmā redzamajiem tābrīža trimdiniekiem vēlāk pārcēlās uz Latviju un kļuva šeit ievērojami dažādās darbības jomās, tāpēc filmā ir daudz mūsdienu skatītājam pazīstamu seju.
Jau tradicionāla portāla filmas.lv tiešsaistes festivālu sastāvdaļa ir restaurēta Latvijas kino klasika – tā skatītājiem tiek piedāvāta ciešā sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu, kas organizē klasikas restaurācijas procesu, izmantojot ERAF finansējumu projektā Kultūras mantojuma digitalizācija. Šoreiz programmā trīs vasarīgas zelta fonda filmas, turklāt visas saistītas ar dažādiem braucamrīkiem – to varam uzskatīt arī par sabiedriski aktuālu aicinājumu vasarā pievērsties lokālajam tūrismam un apceļot dzimto zemi! Protams, pirmais un neatņemami svarīgais elements jebkurā Jāņu svinēšanā ir Jāņa Streiča klasiskā komēdija Limuzīns Jāņu nakts krāsā (1981), svētki bez šīs filmas varbūt pat neliktos kārtīgi piedzīvoti, tāpēc skatāmies to atkal un atkal.
Mirttantes sētā kaislības vijas ap baltu žiguli, bet balta volga ir visu notikumu centrā režisora Ērika Lāča komēdijā Dāvana vientuļai sievietei (1973), kur meistarīgus pārtapšanas brīnumus demonstrē leģendārā aktrise Vija Artmane – viņa šajā filmā ir gan skaistā milicijas leitnante Gita, gan sirmā un izspūrusī volgas īpašniece Kņopiene.
Un trešā braucamfilma šajos svētkos – Motociklu vasara (1975), dokumentālā kino klasiķa Ulda Brauna vienīgā spēlfilma, melnbalts operatoru meistardarbs, kuru filmējuši vēl divi dokumentālistikas klasiķi – Ivars Seleckis un Kalvis Zalcmanis. Starp citu, filmas stāsts gandrīz vai apmet loku cauri četrdesmit gadiem un nonāk turpat, kur risinās attiecību līnijas filmā Blakus – puisis un meitene, bēgot katrs no savas iepriekšējās dzīves, nejauši satiekas vasaras viducī un dodas kopīgā braucienā, nezinot, kurp tas aizvedīs.
Īpašs bonuss šai festivāla filmai – tieši 20. jūnijā LTV 1 programmā 21:20 pirmizrādi piedzīvo dokumentālā filma Motociklu vasara. Filmas arheoloģija, kurā režisore Agita Cāne-Ķīle un scenāriste Daira Āboliņa izpētījušas filmas tapšanas vēsturi un satikušas uzņemšanas grupas dalībniekus. Pēc pirmizrādes dokumentālā filma būs skatāma LTV portālā Replay.lv un pieejama visā pasaulē, tāpat kā festivāls Latvijas filmas pasaulē.
Visas tiešsaistes festivāla programmā iekļautās filmas būs pieejamas skatītājiem visā pasaulē no 20. jūnija pirmajām minūtēm līdz 24. jūnija pusnaktij (pēc Latvijas laika). Skatīšanās iespējama ne tikai datora pārlūkprogrammās, bet arī izmantojot viedtālruņus un planšetdatorus ar jaunākajām iOS un Android operētājsistēmu versijām.
Paralēli svētku programmai portālā www.filmas.lv, ko Nacionālais Kino centrs (NKC) ciešā un veiksmīgā sadarbībā ar Kultūras informācijas sistēmu centru (KISC) izveidojis, lai veicinātu Latvijas filmu pieejamību skatītājiem, turpina darboties sadaļa Latvijas filmas tiešsaistē, kur iespējams noskatīties vairāk nekā 170 filmu jebkurā laikā jebkur Latvijas teritorijā, un šī iespēja portālā tiek saglabāta, filmu piedāvājumu pakāpeniski papildinot.
Portāls www.filmas.lv ir arī Latvijas filmu nozares plašākā datu bāze – tur pieejama kataloga informācija par vairāk nekā 2600 Latvijā uzņemtām filmām, sākot ar 1920. gadu. Portāls tapis pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas ar Eiropas Savienības atbalstu, tā izveidē sadarbojas Nacionālais Kino centrs un Kultūras informācijas sistēmu centrs, kas nodrošina portāla tehnisko darbību.
Sagatavoja:
Kristīne Matīsa,
NKC speciāliste filmu nozares informācijas jautājumos
kristine.matisa@nkc.gov.lv,
26129954, 67358879