Paziņoti ikgadējā dokumentālo īsfilmu konkursa “Latvijas kods. Latvija šodien” uzvarētāji. Konkursa astotajā pastāvēšanas gadā lemts atbalstīt piecus jaunus dokumentālus projektus, kurus realizēs režisori Pauls Ķesteris, Mārtiņš Grauds, Viesturs Meikšāns, Ivars Zviedris un Māris Maskalāns kopā ar Sandiju Semjonovu.
Projekts Latvijas kods. Latvija šodien jau astoto gadu turpina meklēt, fiksēt, izzināt un atrast šodienas Latviju, tās mūsdienu fenomenus. “Filmu cikls šogad pievērsīsies tēmām par mūsdienu laiku un sabiedrību, kas tajā dzīvo. Dažādas tēmas – piemēram, reemigrācija, dabas aizsardzība un pilsoniskā līdzdalība – būtiski ietekmē un veido šodienas Latviju un mūsdienu sabiedrību kopumā,” šāgada filmu tematisko loku ieskicē projekta vadītāja Zane Valeniece. Viņa piebilst, ka šogad darbs pie projektu izvērtēšanas bijis īpaši atbildīgs, jo iespēja dokumentēt mūsdienu sabiedrību no dažādiem aspektiem tika dota tikai piecu oriģinālāko un aktuālāko ideju autoriem.
Konkursa ietvaros atbalstīti šādi projekti:
Pārceltuve (režisors Pauls Ķesteris, SIA Mistrus Media);
Dinārs (režisors Mārtiņš Grauds, SIA Vides Filmu Studija);
Alisa brīnumzemē (režisors Viesturs Meikšāns, SIA Amber Land Films);
Viņi dejoja vienu vasaru (režisors Māris Maskalāns un Sandijs Semjonovs, SIA Skuba TV Productions);
Muzikālais fīlings 2009, režisors Ivars Zviedris (Biedrība Dokumentālists).
Filma Pārceltuve ir režisora Paula Ķestera debija dokumentālajā kino. Filmas pamatā ir stāsts par Līgatnes pārceltuvi, kas no agra pavasara līdz rudenim pāri Gaujai ceļ vietējos iedzīvotājus, tūristus, nejaušus garāmbraucējus, mašīnas. Koka pārceltuves 12 kvadrātmetros atklājas laikmets – tūristi, vietējie, mašīnas, dzīvnieki, pārcēlāji, ieradumi, ikdiena, tradīcijas, svētki, negaidīti notikumi, dabas cikliskums. Līgatnes pārceltuve ir Latvijas tehnikas vēstures piemineklis un vienīgā šāda pārceltuve Baltijā. Dzīve uz nelielās pārceltuves ļauj fiksēt laiku. Filmas stāsts izseko pārceltuves dzīvi viena kalendārā gada laikā, atsedzot to kā Latvijas 21. gadsimta sākuma mikromodeli.
Režisoru Māra Maskalāna un Sandija Semjonova projekts Viņi dejoja vienu vasaru ir stāsts par vienu no noslēpumainākajiem un nozīmīgākajiem Latvijas putniem – melno stārķi jeb gandru. Šī putnu suga, kas ir salīdzinoši reti ieraugāma, mitinās dziļi mežā. Šobrīd aktuāli ir grozījumi meža likumā, kas ļaus zāģēt kokus ar mazāku diametru jeb caurmēru – tas nozīmē, ka nākotnē palielināsies ciršanas apjoms, un šie grozījumi ietekmēs arī melno stārķu populāciju. Stāsts par melnajiem stārķiem šobrīd ir aktuālāks kā jelkad.
Alisa brīnumzemē ir režisora Viestura Meikšāna debija dokumentālajā kino. Kad bērni sasniedz četru gadu vecumu, tūkstošiem Lielbritānijā dzīvojošo latviešu ģimeņu nākas lemt uzreiz par divām lietām: kur bērns mācīsies un ko darīt visai ģimenei – atgriezties Latvijā un ļaut bērnam vēl pāris gadus baudīt bērnību, vai arī palikt dzīvot tur, kur viņi iesakņojušies, kur ir lielākas algas un labāks sociālais nodrošinājums, bet laist mazuli skolā tūliņ? Filma iecerēta kā sociālantropoloģisks pētījums par latviešu diasporas atrašanos robežšķirtnes situācijā.
Režisora Mārtiņa Grauda veidotā filma Dinārs ir cilvēkstāsts par kolorītu personību – muzikantu Dināru. Savā pusmūža vecumā viņš turpina uzstāties ar grupu Deficīts un joprojām valdzina dažādu paaudžu sievietes. Košais Dināra tēls ir kā tilts starp diviem nozīmīgiem laika posmiem – audzis astoņdesmitajos, nobriedis deviņdesmitajos, Dinārs šķietami ir iestrēdzis starp diviem gadsimtiem, divām politiskām iekārtām, divām valodām. Personisks stāsts, kas ar pašironisku pieskaņu attēlos plašāku šodienas sabiedrības portretējumu.
Piekto filmu, Muzikālais fīlings 2009, veidos pieredzes bagātais dokumentālists Ivars Zviedris. Režisors atklāj, ka filma būs muzikāls kinodzejolis, kas uzņemts 2009. gada 13. janvārī, kad Vecrīgā, kafejnīcā Muzikālais fīlings turīgi cilvēki svinēja dzimšanas dienu, bet Doma laukumā neziņas un krīzes mocītie demolēja ēkas, dedzināja policijas mašīnas un meta visos virzienos Vecrīgas bruģakmeņus. Filma no šodienas distances atskatīsies uz nemaz ne tik seno 2009. gada 13. janvāri, aktualizējot šobrīd svarīgus jautājumus par pilsonisko atbildību.
Filmu projektus izvērtēja konkursa žūrija: projekta Latvijas kods. Latvija šodien vadītāja Zane Valeniece, VKKF Filmu mākslas nozares ekspertu komisijas pārstāvis Dāvis Sīmanis, projekta Latvijas kods. Latvija šodien satura redaktors Uldis Dimiševskis, LTV Programmu direktore Rita Ruduša, LTV Filmu iepirkšanas nodaļas satura redaktore Liene Kalnaella, LTV satura redaktore Vikija Valdmane-Rozenberga, LTV satura redaktors Andris Saulītis.
Konkurss Latvijas kods. Latvija šodien tiek organizēts jau astoto gadu sadarbībā ar Valsts Kultūrkapitāla fondu un Nacionālo Kino centru. Konkursa mērķis ir atbalstīt filmas, kas dokumentē Latvijas dzīvi, vidi un cilvēkus šodien, meklē plašāku sociālo, kultūras un vēstures kontekstu un atsedz laikmetam raksturīgas tendences dažādās dzīves jomās. LTV ēterā filmas būs skatāmas valsts svētku laikā novembrī.
Papildinformācija:
Krista Luīze Priedīte,
LTV komunikācijas speciāliste
67200371, 26238231
krista.priedite@ltv.lv