22. decembrī plkst. 18:00, kinoteātrī “Splendid Palace” notiks kinovakars Ziemassvētku ieskaņās ar dzejnieka Jāņa Petera piedalīšanos “Reiz jau mēs samaksājām”. Kinovakarā bez maksas tiks demonstrētas trīs latviešu kino filmas ar dzejnieka vārdiem – “Strēlnieku zvaigznājs”, “Skumjš stāsts par Keriju” un “Disko ēna”.
Publicēts: 22.12.2014.
Latvija šogad atzīmē dzejnieka Jāņa Petera 75 gadu jubileju – gan ar dzejas, gan dziesmu vakariem. Taču viena viņa talanta šķautne, kas saistīta ar kinomākslu, vēl paliek neatklāta. Lieliskā Rīgas Kinostudijas un Latvijas TV filmu skatē ieraudzīsim cauri laikiem konsekventi noturīgo Jāņa Petera sociālo stāju un dzejnieka talantu.
1970. gadu beigās un 1980. gadu sākumā Latvijas TV izveidotajā apvienībā “Telefilma Rīga” tapa spilgti muzikālo filmu piemēri – “Skumjš stāsts par Keriju” (1978) un “Disko ēna” (1980), kuros Raimonda Paula mūzikā skan Jāņa Petera dzeja. Muzikālo filmu žanram raksturīgais augstais nosacītības līmenis ļāva netiešā veidā izpaust tā laika nesamierniecisko garu. Pārsteidzošā kārtā estētiskais – kadrs, kustība, mūzika, dzeja, montāža – pārvērtās ētiskajā. Trāpīja tur, kur sāpēja – sirdsapziņā. Pateicība Jānim Peteram, kurš tolaik piekrita papildināt savus ironiski smalkos dzejas pantus filmā “Disko ēna” ar paša runātu aizkadra tekstu. Tas gan diemžēl neglāba filmu – 1980. gadā Atmoda vēl bija tālu, televīzijas priekšniecība – apmulsusi un baidījās rādīt “rietumu ideoloģiju un estētiku padomju cilvēkam”.
Filmu Disko ēna “nolika plauktā”.
Ar dokumentālistiem dzejnieka sadarbība sākās jau 1972. gadā, kopā ar scenāristu Hercu Franku radot tekstu Ivara Selecka filmai “Apcirkņi”. Zīmīgi, ka Jānim Peteram vairākkārt “kritis” uzdevums glābt kādu filmu – arī Jura Podnieka “Strēlnieku zvaigznāju” 1982. gadā. Veidota kā režisora paaudzes, trīsdesmitgadnieka, personīgs skatījums uz strēlnieku kustību caur intervijām ar vēl dzīvajiem strēlniekiem, filma tajā laikā un tādā formā netika saprasta un akceptēta, tādēļ tai tapa aizkadra teksts, kurā dzejnieks caur savu attieksmi un Čaka dzeju piešķīra filmā redzamajiem notikumiem un veco vīru stāstījumam neapšaubāmu vispārcilvēcisku vērtību.
Programma
“Skumjš stāsts par Keriju”, 40 min
Jānis Peters un Raimonds Pauls, mūzikls pēc Teodora Dreizera romāna motīviem
Scenārija autore Ligita Viduleja, režisors Ansis Bērziņš, mākslinieks Juris Toropins, operators Guntis Sīlis, skaņu režisors Kārlis Pinnis, kustību konsultants Uldis Veispals, kostīmu māksliniece Signe Stumbre, grima māksliniece Rasma Prande, skaņu režisors Jāzeps Kulbergs, skaņu operators Normunds Deinats, operatora asistents Atis Brašmanis
Lomās – Maija Ķirse, Andris Bērziņš, Varis Vētra, Dailes teātra aktieru grupa
Telefilma Rīga, 1978. gads
Grand Prix 1979. gada Sopotas festivālā
“Disko ēna”, 30 min
Jānis Peters un Raimonds Pauls, mūzikls pēc Artūra Konana-Doila romāna motīviem
Scenārija autore un režisore Ligita Viduleja, mākslinieki Helēna un Ivars Heinrihsoni, horeogrāfe Janīna Pankrate, operatori Sergejs Maksimovs, Vilnis Dumbergs, skaņu režisors Jāzeps Kulbergs
Lomās – Juris Strenga, Lilita Ozoliņa, Elita Krastiņa, Andris Bērziņš, Dailes teātra aktieru un Latvijas Nacionalās operas baleta grupa
Telefilma Rīga, 1980. gads
FILMA AIZLIEGTA
“Strēlnieku zvaigznājs”, 50 min
Teksta autors – Jānis Peters.
Scenārija autori Arnolds Plaudis, Juris Podnieks, režisors Juris Podnieks, operatori Andris Slapiņš, Juris Podnieks, komponists Raimonds Pauls, skaņu režisors Aivars Riekstiņš, montāžas režisore Maija Selecka, filmas direktors Gunārs Sops
Rīgas kinostudija, 1982. gads