Nacionālajā Kino centrā noslēdzies 2022. gada jaunu filmu ražošanas konkurss ar pieejamo finansējumu EUR 1 982 472; atbalstīti 16 filmu projekti – piecas spēlfilmas, septiņas dokumentālās filmas un četras animācijas filmas.
Nacionālais Kino centrs (NKC) 2022. gada 28. martā izsludināja 2022. gada filmu ražošanas konkursu ar mērķi atbalstīt jaunu pilnmetrāžas spēlfilmu un visu garumu animācijas un dokumentālo filmu ražošanu. Projektu iesniegšana noslēdzās 9. maijā, konkursam tika iesniegts kopā 41 projekts, kopējais projektos pieprasītā finansējuma apjoms bija EUR 6 672 951. Konkursa projektu prezentācijās tiešsaistes formātā (no 30.05. līdz 1.06.) piedalījās 18 spēlfilmu, 16 dokumentālo filmu un 7 animācijas filmu projekti; pēc prezentāciju norises eksperti apkopoja projektu vērtējumu pēc dažādiem kritērijiem un sniedza rekomendācijas Nacionālā Kino centra vadītājai par finansējuma sadali attiecīgajā konkursā.
No konkursā pieejamā finansējuma spēlfilmām tiks piešķirti EUR 1 209 046 (piecu pilnmetrāžas filmu ražošanas uzsākšanai), dokumentālajām filmām EUR 414 790 (septiņām dažāda garuma filmām) un animācijas filmām EUR 358 636 (vienas pilnmetrāžas filmas ražošanas uzsākšanai un trim īsfilmu projektiem). Jaunas spēlfilmas šogad sāks uzņemt režisori Alise Zariņa, Viesturs Kairišs, Dzintars Dreibergs, Pāvels Gumennikovs un Juris Poškus, dokumentālās filmas veidos režisori Laila Pakalniņa, Kristīne Želve, Agnese Laizāne, Kārlis Lesiņš, Dainis Kļava, Viesturs Kairišs, Una Celma un Marina Nazarenko, bet animācijā strādās Edmunds Jansons, Dace Rīdūze, Krista Burāne un Kārlis Vītols. Detalizētu informāciju par atbalstītajiem projektiem lasiet tālāk, pielikumā.
Šāgada ražošanas konkursa pieteikumus vērtēja NKC ekspertu komisijas; spēlfilmu komisijā strādā režisori Andis Mizišs un Edmunds Jansons, NKC pārstāve Inga Blese; dokumentālo filmu komisijā – producente Līga Gaisa, režisore Maira Dobele, NKC pārstāve Lelda Ozola; animācijas filmu komisijā – režisors un dramaturgs Ivo Briedis, kinokritiķe Ieva Viese-Vigula, NKC pārstāve Kristīne Matīsa.
Jau septīto gadu filmu ražošanas konkursā ekspertu komisiju darbam tiek piesaistīti arī sabiedrības pārstāvji, kas iepazīstas ar projektiem un sniedz ekspertiem rekomendējošus ieteikumus, atbalstot publiskā finansējuma piešķiršanu tādiem projektiem, kas ir aktuāli un nozīmīgi dažādām auditorijām Latvijā. 2022. gadā projektu izvērtēšanā līdzdarbojās Latvijas Televīzijas pārstāve Zane Valeniece, kinoteātra Kino Bize pārstāvis, antropologs Māris Prombergs un Latvijas žurnālistu asociācijas pārstāve, Latvijas Radio žurnāliste Zane Mače.
Paralēli jaunu filmu projektu konkursam Nacionālajā Kino centrā ir atvērts arī ražošanā esošo filmu atbalsta konkurss, kur plānoto finansējumu saņem projekti, kas atbalstīti NKC iepriekšējo gadu konkursos. Šajā konkursā pieejamais finansējums ir EUR 2 914 707, tas paredzēts piecām pilnmetrāžas spēlfilmām (režisori Juris Kursietis, Dāvis Sīmanis, Signe Birkova, Ilze Kunga-Melgaile un Liene Linde), piecām dokumentālajām filmām (režisori Jānis Ābele, Dāvids Ernštreits un Inese Kļava, Ivars Zviedris, Laila Pakalniņa, Elizabete Mežule-Gricmane) un sešām animācijas filmām, tai skaitā četrām pilnmetrāžas filmām (režisori Roze Stiebra, Jānis Cimmermanis, Gints Zilbalodis, Edmunds Jansons), vienai īsfilmai (režisore Zane Oborenko) un vienam minoritārajam kopražojumam (Filmu studija Rija).
NKC 2022. gada jaunu filmu ražošanas konkursā atbalstītie projekti:
SPĒLFILMAS
BRĀĻU KARŠ
EUR 170 000 filmas ražošanas pirmajam posmam
(120 min, scenārija autors Boriss Frumins, režisors Dzintars Dreibergs, operators Valdis Celmiņš, māksliniece Laura Dišlere, komponiste Lolita Ritmanis, producenti Dzintars Dreibergs, Inga Praņevska, Marta Romanova-Jēkabsone, Arta Ģiga, studija Amber Sound)
Filmas Dvēseļu putenis komanda turpina Latvijas vēstures izpēti 20 gadus vēlākā laika periodā – Otrā pasaules kara laikā. Divi Latvijas armijas virsnieka dēli nonāk katrs savā frontes pusē – vecākais brālis tiek iesaukts sarkanajā armijā, jaunākais cīnās latviešu leģionā, un abi riskē reiz kaujā sastapt brāli kā ienaidnieku, pret kuru jācīnās.
IZDZĪVOŠANAS SKOLA
EUR 350 000 filmas ražošanas pirmajam posmam
(90-100 min, scenārija autors Ross Naits, režisors Pāvels Gumennikovs, operators Jurģis Kmins, māksliniece Laura Dišlere, producents Sergejs Serpuhovs, studija Baltic Pine Films)
Dumpinieciski noskaņota pusaudze aizved neredzīgo jaunāko māsu sen izsapņotā piedzīvojumā, izdzīvošanas sacensībās mežā, lai slēptu skaudro patiesību – viņu abu tēvs pēkšņi ir miris, māsām būtu jāpaliek šķietami neciešamās amerikāņu pamātes aizbildniecībā.
KALENDĀRS MANI SAUC
EUR 289 046 filmas ražošanas pirmajam posmam
(90 min, scenārija autori Juris Poškus un Andris Kalnozols, režisors Juris Poškus, operators Aigars Sērmukšs, mākslinieks Toms Grīnbergs, producente Madara Melberga, studija FA Filma)
Filma balstīta Andra Kalnozola grāmatā, kas jau izpelnījusies lielu popularitāti, un stāsta par Oskaru, kurš dzīvo kādā Latvijas mazpilsētā pie mammas, iemīlējies idealizētā sapņu meitenē un ir apveltīts ar fenomenālām spējām – izcilu atmiņu un iztēli. Ceļā uz patstāvību Oskaru pavada raiba kompānija un dažādi piedzīvojumi.
NOSPIEDUMI
EUR 200 000 filmas ražošanas pirmajam posmam
(107 min, režisore un scenārija autore Alise Zariņa, operators Mārtiņš Jurevics, mākslinieks Toms Jansons, producenti Alise Rogule un Roberts Vinovskis, studija Mima Films)
Perfekcioniste Līva ilgojas pēc stabilitātes un drošības mīlestībā, ģimenē un karjerā, taču tad tēvs, ar kuru meitai ir stipri sarežģītas attiecības, smagā stāvoklī nokļūst slimnīcā. Līva strauji zaudē kontroli pār savu dzīvi un ir spiesta izvēlēties – mēģināt noturēt pie dzīvības to, kas sen miris, vai sākt beidzot dzīvot pati.
UĻA
EUR 200 000 filmas ražošanas pirmajam posmam
(100 min, scenārija autori Kārlis Arnolds Avots un Viesturs Kairišs, režisors Viesturs Kairišs, operators Gatis Grīnbergs, māksliniece Ieva Jurjāne, producents Guntis Trekteris, Ego Media)
Dokumentāls un paradoksāls stāsts par neparastu sievieti – pasaulē slavenāko basketbolisti, kuras dzīve sākās kā neparasti milzīgam bērnam tālos Latvijas laukos, vecticībnieku ģimenes viensētā. 13 gadu vecumā viņa pirmoreiz nonāk Rīgā kā apjukusi un kautrīga pusaudze, tikai pamazām iemācās izmantot sava auguma priekšrocības, atklāj sevī sportisko talantu un spēcīgu gribasspēku.
DOKUMENTĀLĀS FILMAS
EL LOBO LETON: LEĢENDA PAR LATVIEŠU VILKU
EUR 45 870 filmas ražošanas pirmajam posmam
(125 min, scenārija autore Justīne Kļava, režisors Kārlis Lesiņš, operators Mārtiņš Jurevics, māksliniece Evija Pintāne, producenti Dominiks Jarmakovičs un Roberts Vinovskis, studija Lokomotīve)
“El Lobo Leton” jeb Latviešu Vilks ir Volfs Ruvinskis, Latvijā dzimis ebreju izcelsmes cīkstonis, kurš bija spiests bēgt no dzimtenes, lai otrpus okeānam kļūtu par leģendu visā Latīņamerikā – viņš bija grieķu-romiešu cīņas čempions Argentīnā, populārs futbola vārtsargs Kolumbijā, reslinga meistars Meksikā un kinozvaigzne vairāk nekā 100 filmās.
GALA PUNKTI
EUR 75 000 filmas ražošanai un pabeigšanai
(63 min, scenārija autore un režisore Laila Pakalniņa, operators Gints Bērziņš, skaņu režisors Anrijs Krenbergs, montāžas režisore Ieva Veiverite, producente Laila Pakalniņa, studija Kompānija Hargla)
Filma vēros atšķirīgo un kopīgo ļoti dažādos sabiedriskā transporta gala punktos – piemēram, Zolitūdē, Ziepniekkalnā, Kundziņsalā, Sužos, Juglā, Mežciemā utt. Ritmu, ko veido transportlīdzekļu un to pasažieru kustība dažādās gaismās un gada laikos, darba dienās un svētkos. Pasažierus, kas gaida, pasažierus, kas steidzas, kioskniekus, dārzeņu un puķu pārdevējus, sētniekus, šoferus… Filmas forma ir kameras kustība, skatīšanās un ieraudzīšana neapstājoties (kā pa autobusa, trolejbusa, tramvaja logu)
MANI ASTOŅDESMIT PAVASARI
EUR 70 000 filmas ražošanai un pabeigšanai
(80 min, scenārija autore un režisore Agnese Laizāne, operators Toms Šķēle, komponists Rihards Lībietis, producente Linda Krūkle, studija K Films)
Vai viegli būt vecam? Filmas varoņiem ir jau pāri 80 un apbrīnojama vitalitāte saviem gadiem, pozitīvisms, prāta asums un vēlme savu iespēju robežās būt kustībā – dzīvot. Iedvesmojoši Latvijas seniori, kas turpina darīt lietas, kas viņus aizrauj, - par spīti izaicinājumam ieraudzīt un izjust vecumu, laiku, kas visiem ir ierobežots, apzināties nāvi un meklēt atbildi, kas ir piepildīti nodzīvota dzīve.
MILDAS ISTABA
EUR 14 020 filmas ražošanas pirmajam posmam
(65 min, scenārija autores Kristīne Želve, Ieva Bite, Marta Bite, režisore Kristīne Želve, operators Andrejs Rudzāts, skaņu režisors Aleksandrs Vaicahovskis, māksliniece Ieva Stūre, montāžas režisors Andris Grants, producente Marta Bite, studija Bite Films)
Filma par pirmo Latvijas sievieti filozofi, Sorbonnas universitātes doktori Mildu Palēviču (1889–1972), kuras brīva cilvēka garu un domāšanu nespēja iznīcināt padomju laiks – pazemojošā sadzīve, traģiskie personiskā likteņa pārbaudījumi, režīma atteikumi publicēties un izpostītā zinātnieces karjera. Milda spēja nosargāt savu garīgo telpu, un liecības par to saglabājušas deviņas dienasgrāmatas, rakstītas no 1911. līdz 1972. gadam - unikāls eposs, kas no radošas sievietes perspektīvas sniedz plašu pārskatu par 20. gadsimta norisēm Eiropā.
SIEVIETES BEZ VĪRIEŠIEM
EUR 62 900 filmas ražošanas pirmajam posmam
(80 min, scenārija autore Marina Nazarenko, režisores Marina Nazarenko, Una Celma, operators Aleksandrs Grebņevs, skaņu režisors Aleksandrs Vaicahovskis, montāžas režisors Oļegs Aleksejevs, studija Fenixfilm)
Stāsts par Ukrainas bēgļu sieviešu likteņiem jaunajā realitātē. Sievietes no visdažādākajiem Ukrainas nostūriem liktenis savedis kopā Latvijā. Kā atrast vietu šajā jaunajā realitātē, kā būt vienai par visu atbildīgai, kā tikt galā ar savu iekšējo krīzi, kā nesajukt prātā ilgās pēc mājām. Ko teikt bērniem, ko nozīmē dzirdēt vīru reizi diennaktī noteiktā laikā un kas notiek, ja viņš nepiezvana. Kā atrast sevī spēku turpināt... atbildes uz šiem jautājumiem meklē filmas varones un mācās dzīvot no jauna.
ŠĶIETAMĀ BRĪVĪBA
EUR 104 000 filmas ražošanai un pabeigšanai
(scenārija autori Pēteris Krilovs, Antra Cilinska, režisors Dainis Kļava, operators Jānis Indriks, skaņu režisors Anrijs Krenbergs, producente Antra Cilinska, Jura Podnieka studija)
Stāsts par to, kā padomju iekārtā darbojās čeka, lai tiktu galā ar citādajiem - māksliniekiem un neformāļiem, kas nebija disidenti vārda pierastajā izpratnē, tomēr radīja galvassāpes režīmam, jo veidoja alternatīvu stipri padilušajai kompartijas autoritātei. Hipiji, plakātu mākslinieki, kino amatieri, pantomīmas celmlauži... radošo cilvēku darbošanās totalitārā režīma apstākļos padomju Latvijā un režīma centieni tikt ar viņiem galā. Stāsts par to, kā šīs abas puses sadzīvoja un kas beigās uzvarēja.
TUKŠUMS
EUR 43 000 filmas ražošanas pirmajam posmam
(90 min, scenārija autore Dace Dzenovska, režisors Viesturs Kairišs, operators Gints Bērziņš, producenti Gints Grūbe un Elīna Gediņa-Ducena, studija Mistrus Media)
Filma par to, kā globālā kapitālisma telpisko pārmaiņu rezultātā konkrētas vietas Latvijā, Itālijā, Vācijā, Rumānijā un Lielbritānijā zaudē cilvēkus, skolas, pakalpojumus, infrastruktūru – respektīvi, kā tās tukšojas, un kā palikušie iedzīvotāji izdzīvo un mēģina pārvarēt šo tukšošanos. Tukšums, tāpat kā “globālās metropoles”, ir mūsdienu Eiropas nozīmīga sastāvdaļa un izaicinājums, globālu procesu sekas, nevis tikai konkrētas valsts vai reģiona neveiksmīgas politikas rezultāts.
ANIMĀCIJA
BRĪNUMSKAPIS
EUR 62 308 filmas ražošanas pirmajam posmam
(3 x 5 min, scenārija autore un režisore Krista Burāne, mākslinieki Kristīne Jurjāne, Anete Melece, Anna Zača, Edmunds Jansons, komponists Aigars Voitišķis, skaņu režisors Artis Dukaļskis, operators Valdis Celmiņš, producents Uldis Cekulis, VFS Films)
Trīs īsfilmas muzikāli izglītojošā animācijas ciklā Brīnumskapis pirmskolas un sākumskolas vecuma bērniem. Brīnumskapis glabā sevī dažādus tēlus, kas palīdz bērniem iepazīt pasauli un apgūt noderīgas zināšanas; trīs dažādi animācijas mākslinieki uz ekrāna iekustinās Aigara Voitišķa dziesmas ar Pētera Brūvera, Māras Zālītes un Ievas Samauskas tekstiem.
FREERIDE
EUR 31 430 filmas ražošanas pirmajam posmam
(12 min, scenārija autors, režisors un mākslinieks Edmunds Jansons, skaņu režisori Jēkabs Nīmanis, Ģirts Bišs, producente Sabīne Andersone, studija Atom Art)
Dažādu formu, krāsu un rakstura tēlu grupas mērķtiecīgi dodas uz sniegota kalna virsotni, lai sāktu nobraucienu. Straujajā lejupceļā visas sociālās, nacionālās, emocionālās saistības, visas iepriekšējās koncepcijas kļūst mazsvarīgas. Grupas sadalās pāros, pāri indivīdos, indivīdi ģeometriskos elementos, bet tie pirmelementos – līnijās, punktos un laukumos. Viss izirst, atraisās, sastājas mirklīgās sistēmās un pēc brīža pārgrupējas jaunās un atkal jaunās mozaīkās. Filma ir audiovizuāls piedzīvojums, abstrakta brīvības deja par to, cik iluzora un gaisīga ir pasaules stingrā kārtība.
KĀJĀM GAISĀ
EUR 84 190 filmas ražošanai un pabeigšanai
(10 min, scenārija autore un režisore Dace Rīdūze, māksliniece Ilze Dambe, operators Ēvalds Lācis, komponists Edgars Mākens, producents Māris Putniņš, studija Animācijas Brigāde)
Mazais sikspārnītis Andulis pamostas nelaikā un atklāj, ka viņam, atšķirībā no ciltsbrāļiem, patīk saules gaisma un siltums. Sadraudzējies ar sev ļoti līdzīgo Pelīti, Andulis ir pārsteigts, ka plašajā ārpasaulē un Pelītes mājā viss nav kājām gaisā, kā tas ir sikspārņu miteklī.
ZIEMEĻU ZVAIGZNE
EUR 180 708 filmas ražošanas pirmajam posmam
(72 min, scenārija autori Kārlis Vītols, Pēteris Rozītis, režisors un mākslinieks Kārlis Vītols, montāžas režisors Andris Grants, producente Sniedze Kāle, Studija Kokles)
Laikā, kad izglītība ir pieejama tikai izredzētajiem, jauns un zinātkārs ideālists, Nikolauss fon Himzels no Rīgas, dodas piedzīvojumiem bagātā ceļojumā uz Rietumu civilizācijas šūpuli – Itāliju. No pārējiem ceļotājiem viņu atšķir cēls mērķis – savākt kolekciju pirmajam publiskajam muzejam Baltijā.
