Nacionālais Kino centrs (NKC) izsludina 2020. gada filmu ražošanas konkursa rezultātus, projektiem piešķirtā finansējuma apjoms ir 1 768 327 EUR. Konkursā atbalstītas un šogad ražošanu sāks piecas pilnmetrāžas spēlfilmas, astoņas dokumentālās filmas un sešas animācijas, tai skaitā divas pilnmetrāžas animācijas filmas.
Publicēts: 08.05.2020.
2020. gada filmu ražošanas konkursa mērķis ir atbalstīt jaunu pilnmetrāžas spēlfilmu (vismaz 65 min) un visu garumu animācijas un dokumentālo filmu ražošanu vai ražošanas pabeigšanu 2020.-2021. gadā. Konkursa finansējums ir 1 768 327 EUR, no tā spēlfilmām piešķirti 875 089 EUR (5 filmām), dokumentālajām filmām 371 572 EUR (8 filmām) un animācijas filmām 521 666 EUR (2 pilnmetrāžas un 4 īsmetrāžas filmām) – visos filmu veidos pieejamā finansējuma ietvaros atbalstīti vairāk projekti, nekā tika iepriekš plānots.
2020. gadā savu jauno spēlfilmu ražošanu var sākt pieci režisori – debitante Linda Olte uzņems pusaudžu drāmu Māsas par divām bērnunamā augušām meitenēm, starptautiski atzītais režisors Juris Kursietis veido savu trešo pilnmetrāžas spēlfilmu Barbari, režisors un mūziķis Aigars Grauba uzņems atraktīvu spēlfilmu par leģendāro mūzikas grupu – Jumprava: Lielais notikums, režisore Ināra Kolmane ekranizēs Noras Ikstenas romānu Mātes piens, bet režisors Māris Martinsons iecerējis vēsturisku un nacionāli patriotisku filmu Zeme, kas dzied par dziesmu svētku tradīcijas dzimšanu.
Dokumentālajā kino savas jaunās filmas sāks Laila Pakalniņa, Pēteris Krilovs, Kārlis Lesiņš, Dāvis Sīmanis, Kristīne Briede, Una Celma, Andrejs Verhoustinskis un Anna Viduleja, bet animācijā ievērojamākais notikums ir fakts, ka ražošanu var uzsākt uzreiz divas pilnmetrāžas filmas, abas veidos pieredzējuši meistari – Roze Stiebra savu zīmētās animācijas filmu Sirds likums balstījusi Jāņa Ezeriņa novelē, bet Jānis Cimmermanis leļļu animācijā Lielais Indriķis iedzīvinās Māra Putniņa sacerētās pīrāgu pasaules tēlus. Atbalstīta arī četru animācijas īsfilmu veidošana, to autori ir Dace Rīdūze, Agnese Aizpuriete, Indra Sproģe un Zane Oborenko. (Detalizētas topošo filmu anotācijas un piešķīrumu summas lasiet zemāk.)
NKC 2020. gada filmu ražošanas konkurss tika izsludināts 31. janvārī, projektu pieņemšana noslēdzās 9. martā, bet publiskās projektu prezentācijas šogad notika tiešsaistes videokonferences veidā 20.-22. aprīlī. Šogad konkursa projektu prezentācijās piedalījās divpadsmit spēlfilmu, septiņu animācijas filmu un vienpadsmit dokumentālo filmu projekti.
2020. gada filmu ražošanas konkursa projektus vērtēja NKC izveidotas ekspertu komisijas, kas darbojas kopš 2019. gada, – spēlfilmu eksperti ir režisori Andis Mizišs un Edmunds Jansons, dokumentālo filmu eksperti – producente Līga Gaisa un režisore Maira Dobele, animācijas eksperti – režisore Krista Burāne un dramaturgs un režisors Ivo Briedis. Katrā komisijā strādā arī viens NKC pārstāvis – Inga Blese (spēlfilmas), Lelda Ozola (dokumentālais kino) un Kristīne Matīsa (animācija).
Lai veicinātu sabiedrības, t.i., Latvijas filmu skatītāju interešu ievērošanu, filmu ražošanas konkursā ekspertu komisiju darbam jau piekto gadu tiek piesaistīti arī sabiedrības pārstāvji, kas ekspertiem sniedz rekomendējošus ieteikumus, atbalstot publiskā finansējuma piešķiršanu tādiem projektiem, kas ir aktuāli un nozīmīgi dažādām auditorijām Latvijā. Projektu izvērtēšanā 2020. gadā līdzdarbosies Latvijas Televīzijas pārstāve Zane Valeniece, kinoteātra Splendid Palace pārstāve Irina Pavļuka, straumēšanas platformas Helio / Shortcut pārstāve Ilze Korjusa un Latvijas Radio žurnāliste Zane Mače.
Paralēli norisinās arī 2020. gada konkurss ražošanā esošu filmu atbalstam, tajā pieejamais finansējums ir 2 036 443 EUR. Uz šo atbalstu var pretendēt 10 konkrēti filmu projekti, kuru ražošana daļēji atbalstīta NKC 2019. gada ražošanas konkursā, – četras dokumentālās filmas (režisori Ivars Seleckis, Signe Birkova, Askolds Saulītis un Andis Mizišs), divas animācijas filmas (režisori Nils Skapāns un Edmunds Jansons) un piecas pilnmetrāžas spēlfilmas, divas no tām atbalstītas atsevišķā konkursā vēsturisku un nacionālo identitāti stiprinošu filmu projektiem (režisori Aiks Karapetjans, Marta Elīna Martinsone, Staņislavs Tokalovs, Viesturs Kairišs un Agnese Kociša).
Arī šogad ražošanā esošo filmu konkursa termiņš ir atvērts līdz 30. septembrim, projektus tajā var iesniegt tad, kad tas vislabāk atbilst projekta ražošanas kalendārajam plānam un tad, kad izpildītas iepriekš ar NKC noslēgtā finansēšanas līguma saistības. Šajā konkursā projektu izvērtēšana notiek reizi mēnesī pēc 1. datuma, izvērtējot iepriekšējā mēnesī iesniegtos projektus.
Nacionālajā Kino centrā šobrīd notiek vēl vairāki finansiālā atbalsta konkursi; maija vidū tiks paziņoti rezultāti visu filmu veidu projektu attīstīšanas konkursam, pēc tam arī minoritāro kopražojumu atbalsta konkursam. Visu gadu atvērts ir konkurss par atbalstu citiem filmu nozares projektiem – tālākizglītībai, filmu mārketingam, industrijas pasākumiem u.c.; nolikums papildināts ar mārketinga atbalstu filmām, kuru pirmizrāde un izplatīšana plānota tikai tiešsaistē.
Detalizēta informācija par NKC plānoto konkursu grafiku un nosacījumiem atrodama ŠEIT.
KONKURSĀ ATBALSTĪTO FILMU ANOTĀCIJAS:
SPĒLFILMAS:
MĀSAS
EUR 150 000 filmēšanas 1. posmam
(90 min, scenārija autore un režisore Linda Olte, operators Aleksandrs Grebņevs, māksliniece Laura Dišlere, producenti Una Celma, Matīss Kaža, Dace Siatkovska, studija Fenixfilm, kopražojums ar Itāliju, Čehiju, Poliju)
Māsas Anastasija (13) un Diāna (9) uzaugušas bērnunamā. Kad kāda Amerikas ģimene izrāda vēlēšanos māsas adoptēt, meitenēm ir grūti pieņemt lēmumu, turklāt viņu dzīvē enerģiski iesaistās bioloģiskā māte Alla, kas nesen iznākusi no cietuma un pati nekad nav izjutusi savas mammas mīlestību.
BARBARI
EUR 100 000 filmēšanas 1. posmam
(100 min, scenārija autors un režisors Juris Kursietis, operators Bogumil Godfrejow, māksliniece Laura Dišlere, producente Alise Ģelze, studija White Picture)
Pasaulslavena ērģelniece Anna (49) uzzina, ka viņas vīrs, ietekmīgs valsts uzņēmuma vadītājs Andris (52), apsūdzēts par iesaistīšanos liela mēroga korupcijas skandālā. Rūpīgi būvētā ģimenes un darba dzīve draud sabrukt, un Annai jāatbild uz jautājumu, vai viņa patiešām pazīst savu vīru…
JUMPRAVA: LIELAIS NOTIKUMS
EUR 175 089 filmēšanas 1. posmam
(120 min, scenārija autori Jānis Balodis un Aigars Grauba, režisors Aigars Grauba, operators Valdis Celmiņš, mūzika – grupa Jumprava, producents Kristians Alhimionoks, Platforma)
Stāsts par to, kā 80. gadu Latvijā padomju kultūras terminoloģijā un praksē eksistējošais “vokāli instrumentālais ansamblis” kļuva par supergrupu Jumprava, kas dziedāja pret metro, parodēja birokrātiju, mītiski skuma par Ziemeļmeitu, godināja izsūtītos, piejaucēja zemapziņu un it kā pa jokam peldēja no Ventspils uz Visbiju.
MĀTES PIENS
EUR 250 000 filmēšanas 1. posmam
(110 min, scenārija autors Arvis Kolmanis, režisore Ināra Kolmane, operators Rolandas Leonavičius, mākslinieki Ieva Romanova un Algirdas Garbačiauskas, producenti Jānis Juhņēvičs un Marta Romanova-Jēkabsone, studija Deviņi)
Noras Ikstenas populārajā romānā balstīta filma par māti un meitu Latvijā no 1945. gada līdz 1989. gadam. Jauna un daudzsološa ārste konfliktā ar totalitāro padomju režīmu zaudē visu – karjeru, mīlestību pret dzīvi un pat mātes instinktu. Viņas meita pieaugot kļūst par mātes vienīgo atbalstu, cenšoties pārvarēt mātes depresiju un izdzīvot pati.
ZEME, KAS DZIED
EUR 200 000 filmēšanas 1. posmam
(150 min, scenārija autori Dainis Īvāns un Māris Martinsons, režisors Māris Martinsons, operators Gints Bērziņš, mākslinieks Jaagup Roomet, komponists Uģis Prauliņš, producente Linda Krūkle, studija K Films)
Ir 1873 gada sākums. Mazā Vidzemes ciematā ir tikai vīru koris, bet jaunās un izglītotās Annas vēlēšanās dziedāt ir tik liela, ka viņa gatava pārvarēt neskaitāmus šķēršļus un kopā ar simtiem tautiešu doties uz Rīgu, lai pieteiktos dalībai pirmajos vispārējos dziedāšanas svētkos, kurus Rīgas Latviešu biedrība sarīko pusgada laikā. Iespējams, tieši dziesmas spēks pavēra ceļu mūsu valsts neatkarībai un brīvībai.
DOKUMENTĀLĀS FILMAS:
MĀJAS
EUR 55 000 filmas pabeigšanai
(60 min, scenārija autore un režisore Laila Pakalniņa, operators Gints Bērziņš, skaņu režisors Anrijs Krenbergs, producente Laila Pakalniņa, Kompānija Hargla)
Ielaist savās mājās, vienkārši tādās, kādas tās ikdienā ir, – cilvēkam tas varbūt ir kas līdzīgs svešinieka pielaišanai pavisam tuvu savām domām, savām jūtām. Filmēšanas grupa grib iekļūt daudzās mājās, nofilmēt cilvēkus caur vidi, ko viņi ap sevi ir radījuši. Vai arī nav radījuši, un vide vienkārši ir, bet tik un tā stāsta par mājas iemītnieku un viņa laiku. “Mēs gribam tikt tuvāk patiesībai”.
NORD EXPRESS
EUR 38 000 filmas ražošanas 1. posmam
(90 min, scenārija autori Gints Grūbe un Kārlis Lesiņš, pētniece un līdzautore Inese Liepiņa, režisors Kārlis Lesiņš, operatori Ivo Skanstiņš un Mārtiņš Jurevics, producenti Gints Grūbe un Elīna Gediņa-Ducena, Mistrus Media)
Baltijas valstis gatavojas vērienīgākajai un dārgākajai infrastruktūras objektu būvniecībai, kāda jebkad realizēta šajā reģionā – Rail Baltica dzelzceļa un Talsinki tuneļa būvniecība varēs beidzot saslēgt Eiropas Savienību vienotā transporta tīklā. Taču divu žurnālistu izmeklēšanā atklājas, cik patiesībā nestabils un konfliktu pārņemts ir šis projekts, kas draud izvērsties par lielāko izgāšanos Eiropas Savienības vēsturē…
SARKANAIS ŠĶŪNIS
EUR 50 000 filmas ražošanas 1. posmam
(85 min, scenārija autori Matīss Gricmanis un Pēteris Krilovs, režisors Pēteris Krilovs, operators Valdis Celmiņš, mākslinieki / scenogrāfi Dāvis Līcītis un Mārtiņš Blanks, koncepta mākslinieks Voldemārs Dūdums, komponists Arturs Maskats, producents Uldis Cekulis, studija VFS Films)
Dokumentāla filma par 20. gadsimtu ar neslēptiem inscenējumiem. Aizvadītais gadsimts sapņoja par utopijām, bet atnesa traģēdijas, tomēr gleznotāja un dramaturga Raimonda Staprāna pieredze turpat gadsimta garumā atklāj, ka bija alternatīva – saskatīt dzīvi, kāda tā ir. Filmas centrā būs kādas Staprāna gleznas tēls – Sarkanais šķūnis -, kas pamazām pildīsies ar Latvijas alternatīvo vēsturi.
FRANKENŠTEINS 2.0
EUR 31 000 filmas ražošanas 1. posmam
(52 min un 80 min, scenārija autors un režisors Dāvis Sīmanis, operators Andrejs Rudzāts, producents Guntis Trekteris, studija Ego Media)
Filma par nemirstības un ilgdzīvošanas biznesu mūsdienu pasaulē – smieklīgs un tajā pašā laikā eksistenciāls ceļojums, meklējot dažādas idejas, projektus un eksperimentus, kas sola izbēgt no nāves un dzīvot mūžīgi vai vismaz daudz ilgāk, nekā daba to paredzējusi. Filmas varoņu spektrs – no vājprātīgiem futurologiem un izmanīgiem “nāves” biznesmeņiem līdz māksliniekiem, kas piedāvā cilvēkam pakāpenisku transformāciju par kiborgu, aizvietojot visas “nederīgās ķermeņa daļas”, un zinātniekiem, kas tūlīt izgudros nemirstības tableti. Vai mūžīgā dzīve patiešām ir tik tuvu, kā apgalvo tās sludinātāji?
1960. GADA MEITENES
EUR 47 000 filmas ražošanas 1. posmam
(80 min, scenārija autores Una Celma un Ilze Akmentiņa, režisore un producente Una Celma, operators Aleksandrs Grebņevs, studija Fenixfilm)
Stāsts par vienaudzēm, režisores klasesbiedrenēm, turpina 1995. gadā uzņemto tāda paša nosaukuma filmu, iezīmējot vienas paaudzes sieviešu likteņus dažādās sabiedriskajās formācijās – padomju bērnībā, atjaunotās neatkarības jaunībā un tagad, kad pensijas vecums arvien attālinās.
DELLE
EUR 47 000 filmas pabeigšanai
(65 min, scenārija autori Henrieta Verhoustinska un Andrejs Verhoustinskis, režisors un operators Andrejs Verhoustinskis, skaņu režisors Artis Dukaļskis, producents Bruno Aščuks, studija Centrums)
Filma par gleznotāju Birutu Delli – spēcīgu, radošu personību, kura nekad nav peldējusi pa straumi un ir demiurgs ar savu pasaules redzējumu, nākot no tā sauktās „kazistu” paaudzes Latvijas mākslā. Tomēr tas ir stāsts par vientulību un neiederēšanos, un lielu talantu, kurš dramatiskā veidā „apēd” visu pārējo sievietes dzīvē.
SIEVIETE UN DIEVS
EUR 42 072 filmas ražošanas 1. posmam
(75 min, scenārija autore un režisore Kristīne Briede, operators Jānis Šēnbergs, producente Antra Gaile, Ruckas mākslas fonds)
Sievietes – garīdznieces, kas vēlas kalpot Dievam, baznīcai un cilvēkiem kā mācītājas, mūsdienu Latvijā to var darīt tikai ārvalstu baznīcu paspārnē. Proti, Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kuras oficiālā luteriskā baznīca 21.gadsimtā aizliegusi sieviešu ordināciju. Taču aizvien aktīvākas kļūst teoloģes, kas nobriedušas cīņai par to, lai 500 gadus pēc Reformācijas Eiropas Savienības dalībvalstī izbeigtu sieviešu diskrimināciju “nepareizā” dzimuma dēļ.
PODNIEKS PAR PODNIEKU
EUR 61 500 filmas ražošanai un pabeigšanai
(70 min, scenārija autores Antra Cilinska un Anna Viduleja, režisore Anna Viduleja, operators Gints Bērziņš, producente Antra Cilinska, Jura Podnieka studija)
Juris Podnieks bieži mēdza atkārtot – pirms nokļūsim ellē vai paradīzē, pirms tiem “lielajiem vārtiem”, ikvienam režisoram būs jānoskatās savas filmas un jāatbild par tām. Balstoties uz šo metaforu – saruna pirms bezgalības –, filmā Juri Podnieku atklās viņš pats, filmas autoriem izmantojot ļoti apjomīgo interviju arhīva materiālu gan presē, gan cita veida sarunās.
ANIMĀCIJA:
LIELAIS INDRIĶIS
EUR 98 246 filmas ražošanas 1. posmam
(65 min, scenārija autors un mākslinieks Māris Putniņš, režisors Jānis Cimmermanis, komponists Mārtiņš Brauns, producents Māris Putniņš, studija Animācijas Brigāde)
Pēc ilgāka laika atgriezies dzimtajā Baltainē, speķa pīrāgs Indriķis atklāj, ka to iekarojuši svešzemnieki – Austrumu pīrāgi, belaši un čebureki. Indriķis nolemj dzimto zemi atbrīvot un sauc kopā visu novadu pīrāgu draudzes, viņa karaspēkā sapulcējas ķimeņu sieri un putraimdesas, sklandu rauši un biezpiena rauši…
DUSMU KULE
EUR 41 762 filmas ražošanas 1. posmam
(20 min, scenārija autore un režisore Dace Rīdūze, māksliniece Ieva Kauliņa, komponists Kārlis Auzāns, producents Māris Putniņš, studija Animācijas Brigāde)
Leļļu animācijas filma pēc Agneses Vanagas stāsta Plastmasas huligāni motīviem. Divi zēni atrod neparastu plastmasas maisiņu ar norautu rokturi. Izrādās, tas ir dzīvs, kustīgs un pikts, jo kļuvis nevienam nederīgs. Dusmu kule kopā ar puišiem cenšas atrast jaunu dzīves jēgu arī daudziem citiem cilvēku izlietotajiem plastmasas maisiņiem, kas aiz bezdarbības kļuvuši par īstiem huligāniem.
DUBNAS PRETEKLIS
EUR 75 000 filmas pabeigšanai
(10 min, scenārija autore, režisore un māksliniece Agnese Aizpuriete, mūzika – Carnival Youth, producents Vilnis Kalnaellis, Filmu studija Rija)
Dubnas upes krastā mīt odiņš, kuru pļavas iemītnieki nodēvējuši par Pretekli, jo viņa izgājieni visiem šķiet nejauki – odiņš nemāk draudzēties. Viss mainās brīdī, kad odiņš pats nonāk nelaimē – viņš apjēdz savu aplamo rīcību un ir pārsteigts, ka pļavas kukaiņi tomēr nāk palīgā, lai cik daudz cietuši no viņa nejaucībām.
KUR MANAS ATSLĒGAS?
EUR 48 500 filmas pabeigšanai
(7 min, scenārija autore, režisore un māksliniece Indra Sproģe, komponists Mārtiņš Brauns, producents Jānis Zaržeckis, Jaunciema osta)
Larai (18) šķiet, ka viņas dzīve ir zaudējusi jēgu un piepildījumu… Klimstot pa plakanu un neizteiksmīgu pasauli, viņa satiek dažādas sievietes, kas gatavas dalīties savā dzīves filosofijā un labprāt dod padomus, kā atrast dzīves jēgu. Taču svešās atslēgas nestrādā – tikai tad, kad Lara pati sevī atrod savu atslēgu un uzzīmē to, pasaule kļūst telpiska, krāsaina un piepildīta.
IEMĪLĒJIES KAFKA
EUR 38 140 filmas ražošanas 1. posmam
(10 min, scenārija autore, režisore un māksliniece Zane Oborenko, skaņu režisors Ģirts Bišs, producente Sabīne Andersone, studija Atom Art)
Smilšu animācijas tehnikā veidotā filma balstīta Franča Kafkas vēstulēs čehu žurnālistei un tulkotājai Milēnai Jesenskai. Sarakste pēta mazāk zināmas, bet ne mazāk interesantas Kafkas personības šķautnes – mīlestība ienes rakstnieka dzīvē daudz gaismas un cerību, vienlaikus atklājot, cik daudz viņā ir tumsas un baiļu.
SIRDS LIKUMS
EUR 220 000 filmas ražošanas 1. posmam
(90 min, scenārija autors Matīss Gricmanis, režisore Roze Stiebra, mākslinieks Aleksejs Naumovs, producents Roberts Vinovskis, studija Lokomotīve, kopražojums ar Eesti Joonisfilm, Igaunija)
Princesei Aldai izraudzīts līgavainis, kāzām gatavojas visa karaļvalsts, kurā valda kārtība un drošība, bet nevienam nav sirds. Nejauši sastapts Svešinieks uzdāvina princesei aizliegto dāvanu – sirdi, taču Alda pat nezina, ko ar to iesākt… Izrādās, ka sirds nevienu nepadara laimīgu – jaunās izjūtas princesi pat nobiedē, karalis sūta ārstus pārbaudīt, kas viņai kaiš, un arī Alda pati nesaprot, “ko sirds ar mani dara?”.