Nacionālā Kino centra rīkotais tradicionālais 4. maija Latvijas filmu maratons Valsts svētkos notiks jau 20. reizi, un jau 5. reizi svētku programma ir pieejama arī tautiešiem visā pasaulē tiešsaistē, portālā filmas.lv. Klātienes kinoseansi notiek kinoteātrī „Splendid Palace”, abi Maratona formāti skatītājiem pieejami bez maksas – kinoteātrī 22 filmas, portālā filmas.lv – četras pilnmetrāžas filmas, viena dokumentāla īsfilma un animācijas īsfilmu cikls.
Abās svētku programmās zināma uzmanība veltīta faktam, ka tieši maija pirmajās dienās aprit 20 gadi, kopš Latvija uzņemta Eiropas Savienībā. To iezīmē, pirmkārt, vairāku filmu tematika – piemēram, slavenās Avārijas Brigādes pirmais darbs ārpus Latvijas robežām Eiropā, glābjot toreadoru Spānijā (animācijas īsfilma Korrida, 2012), vai 12 dažādos dokumentālos stāstos fiksēta viena liktenīga diena Latvijas vēsturē – 2003. gada 20. septembris, kad notika tautas nobalsošana par vai pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (portālā filmas.lv – dokumentālā filma ES, 2004).
Otrkārt, Eiropas kontekstus un sadarbības iespējas iezīmē arī fakts, ka daļa no svētku maratonā iekļautajām filmām saņēmušas Eiropas finansējumu no fonda Radošā Eiropa MEDIA, kas jau 10 gadus atbalsta Latvijas filmu nozari.
Kinoteātrī Splendid Palace pirmais seanss paredzēts Lielajā zālē 13:00; tas, kā vienmēr, būs animācijas seanss bērniem un jau tradicionāli sāksies ar pirmizrādi – studijas Animācijas Brigāde visjaunāko leļļu filmu Burkāns neparastais, kuru veidojusi režisore debitante Inese Pavēne. Šajā seansā paredzētas vēl deviņas dažādu studiju un režisoru īsfilmas, kas uzņemtas šajos 20 gados, to autori ir režisori Dace Rīdūze, Nils Skapāns, Ēvalds Lācis, Jānis Cimmermanis, Reinis Kalnaellis, Edmunds Jansons, Roze Stiebra, Krista Burāne.
Kinoteātra Lielajā zālē seansā 15:00 tiks demonstrēta režisoru Antras Cilinskas un Annas Vidulejas dokumentālā filma Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks (2024) – Latvijas vēsturei un kultūrai ļoti svarīgs stāsts par Eiropas mēroga personību, izcilo dokumentālistu Juri Podnieku, un par nozīmīgiem pagrieziena punktiem Latvijas un Eiropas vēsturē.
Svētku maratona Vakara pirmizrāde seansā 18:00 šogad būs režisores Dzintras Gekas dokumentālā filma Juris Jurjāns. Septiņas dienas ar gleznošanu, runāšanu, klusēšanu – vairāku gadu garumā veidots stāsts par gleznotāju, kurš par savas mākslas tēmu izvēlējies skaistumu un ignorē vecuma radītos ierobežojumus, katru dienu mērojot garo ceļu uz darbnīcu, pie savām otām un krāsām.
Lielās zāles seansu noslēgumā 20:00 – jauno autoru īsfilmu izlase, viena animācija un četras spēlfilmas, kuru režisori ir Ieva Norvele, Emīlijas Karetņikova, Ilze Ance Kazaka, Roberts Vanags un Edgars Kaupers.
Kinoteātra Splendid Palace Mazajā zālē plānoti četri seansi no pulksten 14:30, tur tiks demonstrētas divas jaunas spēlfilmas – režisores Elzas Gaujas aizkustinošais senioru mīlestības stāsts Pastkarte no Romas (2024) un Lienes Lindes trīsdesmitgadnieku paaudzes traģikomēdija Melnais samts (2024) – un divas dokumentālās filmas – režisoru Dāvida Ernštreita un Ineses Kļavas veidotais talantīgās, enerģiskās un titulētās slēpotājas Patrīcijas Eidukas portrets Patrīcija (2024) un režisora Pētera Krilova vēstures stāsts Klucis. Nepareizais latvietis (2008) – par Staļinlaika „latviešu operācijas” upuri 20. gs. 30. gados, latviešu izcelsmes mākslinieku Gustavu Kluci (viņa liktenis traģiski sasaucas ar aktrises Marijas Leiko dzīvesstāstu, kuru nesen kultūras telpā aktualizējusi režisora Dāvja Sīmaņa spēlfilma Marijas klusums).
Vakara noslēgumā līdz ar tumsas iestāšanos paredzēts tradicionālais brīvdabas seanss kinoteātra priekšpagalmā (Splendid Garden) – izvēršot Lielajā zālē pieteikto dokumentālista Jura Podnieka personības tēmu, tiks demonstrēta viņa vispopulārākā filma Vai viegli būt jaunam? (1986), kas padarīja Juri Podnieku slavenu visā Eiropā.
NKC portālā filmas.lv svētku programmā būs iekļautas vairākas filmas, kas saistītas ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, īpašākā no tām – dokumentālu īsfilmu antoloģija ES (2004), kuru veidojuši 12 režisori, filmējot katrs kādu ļoti atšķirīgu varoni dažādās Latvijas malās, bet vienā un tajā pašā dienā – 2003. gada 20. septembrī, kad Latvijā notika tautas nobalsošana par vai pret iestāšanos Eiropas Savienībā. Par laiku pirms 20 gadiem stāsta arī divas dokumentālās filmas, kas pirmizrādi piedzīvoja 2004. gadā, - režisora Daiņa Kļavas un operatora Valda Celmiņa poētiskais un gleznieciskais Latvijas vērojums Piejūra un režisores Lailas Pakalniņas filma Autobuss, kurā iemūžināta sarežģītā daudzu robežu šķērsošana, braucot cauri Igaunijai, Latvijai un Lietuvai, kamēr tās vēl nav iestājušās Eiropas Savienībā.
Tiešsaistē būs skatāmas arī jaunas spēlfilmas, kuru ražošanā ieguldīts Eiropas finansējums, – režisores Ināras Kolmanes Mātes piens (2023) un režisora Jura Poškus Saule spīd 24 stundas (2023) ar Andri Keišu galvenajā lomā. Bet vismazākajiem skatītājiem paredzēts režisora Edmunda Jansona populārais animācijas īsfilmu cikls Lupatiņi, kura centrā ir dzejnieces Ineses Zanderes un mākslinieces Ūnas Laukmanes iztēlē dzimušie draugi Zeķīte, Cimdiņš, Spilventiņš un Lakatiņš.
Portāla filmu programma būs pieejama 4. maijā visu diennakti visā pasaulē (atbilstoši katras valsts vietējam laikam).
Tradicionālo 4. maija Latvijas filmu maratonu rīko Nacionālais Kino centrs, atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība, LNA Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvs, Radošā Eiropa MEDIA Latvijas birojs un Latvijas filmu studijas.
FILMU PROGRAMMA KINOTEĀTRĪ "SPLENDID PALACE" -
A – animācijas filma
D – dokumentālā filma
S – spēlfilma
LIELĀ ZĀLE
13:00 ANIMĀCIJA VISMAZĀKAJIEM
PIRMIZRĀDE - Neparastais burkāns (2024, Inese Pavēne, A, 10’)
Diviem zaķiem nav viegli sadzīvot ar meža lielajiem zvēriem, bet viss mainās, kad viņi atrod kaut ko pavisam neparastu.
Skudrulauva (2004, Dace Rīdūze, A, 13’)
Kukaiņu skolā sāk mācīties visādu sugu mazuļi un uzzina, ka pasaule ir briesmu un pārsteigumu pilna.
Redzi, Trusi, tētis brauc uz Londonu! (2004, Nils Skapāns, A, 8’)
Mūžīgi aizņemtais tētis pat nepamana, ka meita izdomājusi lielisku iespēju, kā kopā ar mīļo rotaļbiedru Trusi aizbraukt tētim līdzi uz Londonu.
Jaunā suga (2008, Ēvalds Lācis, A, 10’)
Kukaiņu pētnieks atrod pļavā neredzētus īpatņus un pievieno savai kolekcijai, bet mazās kukaiņu meitenes izgudro, kā atbrīvot mammu un tēti.
Korrida (2012, Jānis Cimmermanis, A, 7’)
Slavenā Avārijas Brigāde pirmoreiz dodas darboties Eiropā – glābj toreadoru no satrakota vērša Spānijā.
Kad āboli ripo (2009, Reinis Kalnaellis, A, 7’)
Ābeļdārza vidū stāv senlaicīgs skapis, kurā dzīvo Kaķis ar draugu Pelēnu un kādā rudens dienā uzrodas arī pārsteigums…
Kā Lupatiņi mazgājās (2010, Edmunds Jansons, A, 7’)
Mazie draugi Lupatiņi – Zeķīte, Cimdiņš, Spilventiņš un Lakatiņš – vakarā dodas mazgāties un uzzina, ka nekāda vannasistabas briesmoņa nav.
Joka pēc alfabēts (2010, Reinis Kalnaellis, A, 10’)
Mākslinieces Indras Sproģes asprātīgā ideja un Renāra Kaupera dziesma palīdz bērniem iemācīties alfabētu kā vienu jautru stāstiņu.
Kā Brālītis Trusītis uzvarēja lauvu (2010, Roze Stiebra, A, 9’)
Lai glābtu visus mazos dzīvnieciņus, Brālītis Trusītis pārvar bailes un atjautīgi pieveic rijīgo un bezkaunīgo Lauvu.
Dziesma par brīnumskapi (2023, Krista Burāne, A, 6’)
Pieci dažādi mākslinieki katrs savā rokrakstā rāda, kādu atklāšanas prieku var piedzīvot, atbrīvojot iztēli un nonākot Brīnumskapja pasaulē.
15:00 EIROPAS PERSONĪBA
Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks
(2024, Anna Viduleja un Antra Cilinska, D, 128’)
Izcilais dokumentālists Juris Podnieks savā radošajā mūžā liecinājis par 20. gadsimta svarīgākajiem notikumiem Latvijā un Eiropā, dienasgrāmatās un filmās meklējot atbildes uz būtiskiem jautājumiem.
18:00 VAKARA PIRMIZRĀDE
Juris Jurjāns. Septiņas dienas ar gleznošanu, runāšanu, klusēšanu
(2024, Dzintra Geka, D, 75’)
Gleznotājs Juris Jurjāns par savas mākslas tēmu izvēlas skaistumu un spītē vecumam, katru dienu mērojot tālo ceļu uz darbnīcu, pie savām otām un gleznām.
20:00 JAUNU CILVĒKU ĪSFILMAS
Mirū iemīlas (2023, Ieva Norvele, S, 15’)
Pirmizrādes diena ir traks skrējiens, konstatē Mirū – jauna sieviete, kura strādā par otro asistenti pie, iespējams, Eiropā labākā režisora.
Mana bērnības ķermeņa atzīšanās (2023, Emīlija Karetņikova, S, 28’)
Jaunai meitenei vasaras nometnē romantisks piedzīvojums izvēršas psiholoģiskā traumā.
Gruzis (2023, Ilze Ance Kazaka, A, 4’)
Lakoniska līnija un spilgta skaņu pasaule veido stāstu par cilvēku, kura pasaulītē uzrodas nesaprotama kaste.
Ziemeļpols (2023, Roberts Vanags, S, 23’)
Saldējuma pārdevējs Maksis sapņo kļūt par tehnomūziķi, taču, lai nebaidītos no skatuves, vajag vairāk pašpārliecinātības.
Balto kuģu sirdis (2023, Edgars Kaupers, S, 23’)
Pēc ilgas prombūtnes ne pārāk veiksmīgais mūziķis Filips atgriežas vientuļā salā, kur viņa brālis, bākas uzraugs Arvīds, klusējot dara vienus un tos pašus ļoti svarīgos darbus.
MAZĀ ZĀLE
14:30
Pastkarte no Romas (2024, Elza Gauja, S, 88’)
Pastnieks Ernests mīl savu Alvīni, kura sapņo par ceļojumu uz Romu, bet pār viņu dzīvi savelkas tumšs mākonis – Alvīnes slimība.
16:30
Patrīcija (2024, Dāvis Ernštreits un Inese Kļava, D, 70’)
Latvijas labākā slēpotāja Patrīcija Eiduka mobilizē visu savu enerģiju sportistes karjeras veidošanai, un aiz viņas kā mūris stāv ģimene – tētis, brāļi, mamma.
18:30
Klucis. Nepareizais latvietis (2008, Pēteris Krilovs, D, 90’)
Pasaules mērogā nozīmīgais avangarda mākslas klasiķis Gustavs Klucis (1895–1938) savos pasaules uzskatos bija revolucionārs, bet tas viņu neglāba no Staļina Lielā terora.
20:30
Melnais samts (2024, Liene Linde, S, 92’)
Pašironisks stāsts par trīsdesmitgadnieci Martu Blūmu, kura nevar saņemties savai pirmajai filmai un pat īsti netiek galā ar pieauguša cilvēka dzīvi.
21:30 „SPLENDID GARDEN” BRĪVDABAS SEANSS
Vai viegli būt jaunam? (1986, Juris Podnieks, D, 80’)
Izcilā dokumentālista Jura Podnieka slavenākā filma, kura uz perestroikas viļņa ieinteresēja skatītāju miljonus visā pasaulē, – drosmīga un patiesa saruna ar jauniešiem, kas ienāk pieaugušo pasaulē un grib dzīvot pa īstam.
FILMU PROGRAMMA PORTĀLĀ FILMAS.LV VISĀ PASAULĒ -
LUPATIŅI (2010-2020, Edmunds Jansons, A, 9 x 5’)
Vismazākajiem skatītājiem domāts seriāls, kura centrā ir dzejnieces Ineses Zanderes un mākslinieces Ūnas Laukmanes iztēlē dzimušie draugi Lupatiņi – Zeķīte, Cimdiņš, Spilventiņš un Lakatiņš. Viņu piedzīvojumi veidoti neparastā animācijas tehnikā – kolāžā no auduma gabaliņiem, pogām, lentītēm un mežģīnēm, piedaloties gandrīz dzīvam Kaķim, kurš runā Kaspara Znotiņa balsī. Paši Lupatiņi runā īstu bērnu balsīs un daudzveidīgos piedzīvojumos ļauj mazajiem skatītājiem vienkāršā un asprātīgā veidā iepazīties ar pieaugušo pasaules parādībām.
ES (2004, 12 režisori, D, 76’)
Dokumentālu īsfilmu antoloģija, 12 nelieli stāsti, ko veidojuši 12 Latvijas režisori, filmējot dažādus varoņus visās Latvijas malās, bet vienā un tajā pašā dienā – 2003. gada 20. septembrī, kad notika tautas nobalsošana par vai pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.
Filmas idejas autors ir režisors un operators Ivars Zviedris, dokumentālo īsfilmu varoņi – laucinieks Ēriks Baltgalvis no Igaunijas pierobežas (režisore Inese Kļava), Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un viņas preses sekretāre Aiva Rozenberga (režisors Krišs Ozols), Riežupes alu „ragana” Rita Štofreigena (režisors Andis Mizišs), Karostas mākslinieces Agnese Bule un Kristīne Briede (režisors Dainis Kļava), Valkas pilsētas mērs Vents Krauklis (režisore Baiba Lagzdiņa), divi jaunlaulāto pāri – Jekaterina un Romans Gavrilovi un Olga un Konstantīns Čerņavski (režisore Arta Biseniece), politologs Nikolajs Neilands (režisors Roberts Vinovskis), Latgales vecpuisis Alberts Daudzvārdis no Šķaunes Krievijas pierobežā (režisore Aija Bley), dzejniece un tobrīd apcietinātā Maira Asare (režisore Kristīne Želve), Raiskuma zemnieks un amatnieks Jānis Kiršteins (režisore Antra Cilinska), zvejnieks Melnais Jānis (Jānis Filoņenko) un mākslinieku bohēma Kurzemes jūrmalā (režisors Edmunds Jansons).
AUTOBUSS (2004, Laila Pakalniņa, D, 58’)
Autobuss Tallina–Kaļiņingrada vienas nakts laikā šķērso trīs valstu robežas, tas no Igaunijas iebrauc Latvijā, pēc tam Lietuvā un Krievijā. Ir 2003. gads, Baltijas valstis vēl nav Eiropas Savienībā, un katras valsts robežsargi no pusaizmigušajiem pasažieriem savāc pases, lai nestu uz robežapsardzes punktu pa vienai ieskenēt. Taču autobuss nav vienkārši telpa uz riteņiem, kas pārvietojas pa citu telpu (telpa telpā, valsts valstī), autobuss ir tādas kā īslaicīgas piespiedu mājas dažādu tautību un sociālo slāņu pārstāvjiem.
PIEJŪRA (2004, Dainis Kļava, D, 26’)
Šaurā, smilšainā piekrastes strēle ir neitrālā zona, kas vienādā mērā pieder kā jūrai, tā zemei. Šai zonai piemīt kāda neparasta īpatnība – tā pievelk cilvēkus gandrīz vai ar magnētisku spēku, pārvēršot piekrasti tādā kā spēļu laukumā, kurā sadzīvo vecais ar jauno, pirmatnīgais ar civilizēto, tradicionālais ar moderno.
Filmas Piejūra gleznieciski klusinātais, asprātīgu detaļu papildinātais vērojums, tverot piekrastes ainavu dažādos diennakts laikos un dažādos emocionālos stāvokļos, atklāja Latvijai jaunu, talantīgu operatoru Valdi Celmiņu un kārtējoreiz apstiprināja Vides Filmu studijas (VFS Films) pamatotās ambīcijas kā vienai no profesionālākajām filmu studijām Latvijā.
2006. gadā filma Piejūra tika atlasīta Karlovi Varu starptautiskā kinofestivāla dokumentālo filmu konkursa programmai.
MĀTES PIENS (2023, Ināra Kolmane, S, 112’)
Filma veidota pēc starptautiski populārā rakstnieces Noras Ikstenas romāna Mātes piens / Soviet Milk motīviem. Jauna, daudzsološa ārste konfliktā ar totalitāro padomju režīmu zaudē visu – karjeru, mīlestību pret dzīvi un pat mātes instinktu, liedzot savam bērnam mātes pienu. Taču meita pieaugot kļūst par viņas vienīgo atbalstu, cenšas palīdzēt mātes depresijai un pati mācās izdzīvot nomācošajā padomju režīmā. Mātes un meitas dzīvesstāsti norisinās padomju okupētajā Latvijā laikposmā no 1945. gada līdz 1989. gadam.
Filma Mātes piens kinoteātros kļuva par 2023. gada populārāko Latvijas filmu, nacionālās kinobalvas Lielais Kristaps ietvaros filma saņēma Skatītāju balvu, uzvarot sabiedriskā medija LSM.lv balsojumā, un arī kinoteātra Splendid Palace speciālbalvu kā gada apmeklētākā filma šajā kinoteātrī.
SAULE SPĪD 24 STUNDAS (2023, Juris Poškus, S, 107’)
Mārtiņš paša spēkiem sasniedzis „latviešu sapni”, viņam šķietami ir viss, kas nepieciešams laimīgai dzīvei – statuss sabiedrībā, augsts labklājības līmenis un skaista draudzene. Tomēr, svinot 40 gadu jubileju, viņu sāk urdīt jautājums – vai tiešām tas ir viss? Ko tālāk?
Mārtiņš nolemj pārdot savu biznesu un „sākt dzīvot”, taču draudzene pēkšņi uzstāda ultimātu un pieprasa izlemt, vai viņš grib precēties vai šķirties. Un Mārtiņš pieķeras domai, kas dzimusi viskija sildītā sarunā ar draugiem, – jābrauc uz Ziemeļpolu!