Noslēdzies Nacionālā Kino centra izsludinātais 2019. gada jaunu filmu ražošanas konkurss, valsts atbalstu kopumā saņem 14 projekti – četras spēlfilmas, četras animācijas filmas un sešas dokumentālās filmas.
Filmu ražošanas projektu konkurss ir gada lielākais notikums Latvijas filmu nozares finansējuma apritē, galvenais starta punkts jaunu filmu uzņemšanas sākumam. Konkursā atbalsta pilnmetrāžas spēlfilmu un visu garumu animācijas un dokumentālo filmu ražošanu vai ražošanas pabeigšanu. Konkursa publiskajās prezentācijās, kas notika 8. un 9. aprīlī LKA Nacionālās Filmu skolas telpās, kopumā tika izvērtēti pavisam 38 projekti – 10 spēlfilmas, 10 animācijas filmas un 18 dokumentālās filmas.
Filmu ražošanas projektu konkursa kopējais finansējums ir 1 110 401 EUR, no tā EUR 582 109 piešķirts spēlfilmu ražošanai, EUR 331 335 dokumentālajām filmām un EUR 196 957 animācijas filmām.
Konkursā atbalstīta četru jaunu pilnmetrāžas spēlfilmu ražošana, un trīs no tām ir komēdijas (ekspertiem par izbrīnu šogad konkursā šis žanrs dominēja – astoņi no desmit iesniegtajiem projektiem tika pieteikti kā komēdijas tādā vai citādā stilistikā). Ar skolas pusaudžu komēdiju Tizlenes pilnmetrāžas formātā debitēs režisore Marta Elīna Martinsone (producents Guntis Trekteris, studija Ego Media); ģimenes komēdiju Circenīša Ziemassvētki ar aktieri Vili Daudziņu galvenajā lomā uzņems režisors Aigars Grauba (producents Andrejs Ēķis, studija Platforma); absurda kino stilistikā strādās režisors Aiks Karapetjans, veidojot četru valstu kopražojumu Pig’in’Pah (producents Gints Grūbe, studija Mistrus Media). Vienīgais projekts ārpus komēdijas žanra – psiholoģiska drāma Mīlulis, ko veidos režisors Staņislavs Tokalovs (producentes Aija Bērziņa un Alise Ģelze, studija Tasse Film).
Animācijā atbalstīta četru projektu ražošana – jaunas filmas veidot sāks režisori Dace Rīdūze (studija Animācijas Brigāde), Nils Skapāns (Vides Filmu studija) un Edmunds Jansons (Atom Art), kurš paralēli vadīs darbu pie jaunu Lupatiņu sēriju uzņemšanas un pats veidos savu autoranimācijas īsfilmu.
Konkursā atbalstīta arī sešu dokumentālo filmu ražošana, savus projektus veidos režisori Ivars Seleckis, Askolds Saulītis, Ivars Zviedris, Vitālijs Manskis, Andis Mizišs un Signe Birkova.
2019. gada filmu ražošanas konkursa projektus vērtēja NKC ekspertu komisijas, kas šajā gadā izveidotas no jauna, jo iepriekšējo ekspertu pilnvaru laiks noslēdzies. Konkurss uz ekspertu vietām tika izsludināts gada sākumā, aicinot gan nozares nevalstiskās organizācijas izvirzīt savus kandidātus, gan individuālajiem pretendentiem pieteikties pašiem. Pēc noteiktiem kritērijiem izvērtēto kandidātu sarakstu izskatīja Filmu padome, rekomendējot apstiprināt šādu lēmumu – no 2019. gada spēlfilmu eksperti ir režisori Andis Mizišs un Edmunds Jansons, dokumentālo filmu eksperti – producente Līga Gaisa un režisore Maira Dobele, animācijas eksperti – režisore Krista Burāne un dramaturgs un režisors Ivo Briedis. Katrā komisijā strādā arī viens NKC pārstāvis – Inga Blese (spēlfilmas), Lelda Ozola (dokumentālais kino) un Kristīne Matīsa (animācija).
Lai veicinātu sabiedrības, t.i., Latvijas filmu skatītāju interešu ievērošanu, filmu ražošanas konkursā ekspertu komisiju darbam jau piekto gadu tiek piesaistīti arī sabiedrības pārstāvji, kas ekspertiem sniedz rekomendējošus ieteikumus, atbalstot publiskā finansējuma piešķiršanu tādiem projektiem, kas ir aktuāli un nozīmīgi dažādām auditorijām Latvijā. Projektu izvērtēšanā 2019. gadā līdzdarbojās Arta Ģiga (filmu un TV seriālu producente, izvirzīta no Latvijas Žurnālistu Asociācijas), Ieva Sīpola (kinoteātra Splendid Palace vadītāja), Zane Kauliņa (SIA Forum Cinemas programmu vadītāja), Aivita Putniņa (sociālantropoloģe, asociētā profesore, izvirzīta no Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu nodaļas Antropoloģijas studiju nodaļas). Jāpiebilst, ka visos filmu veidos sabiedrības pārstāvju viedokļi pamatā sakrita ar NKC ekspertu vērtējumu.
Joprojām atvērts ir arī 2019. gada konkurss ražošanā esošu filmu atbalstam, tajā pieejamais finansējums ir 1 762 129 EUR. Uz šo atbalstu pretendē 14 konkrēti filmu projekti, kuru ražošana daļēji atbalstīta NKC 2018. gada ražošanas konkursā, – četras dokumentālās filmas (režisori Pēteris Krilovs, Renārs Vimba, Matīss Kaža un Laila Pakalniņa), četras animācijas filmas (divas pilnmetrāžas un divas īsfilmas, režisori Signe Baumane, Reinis Kalnaellis, Vladimirs Leščovs un Jurģis Krāsons) un sešas pilnmetrāžas spēlfilmas, četras no tām atbalstītas atsevišķā konkursā bērnu un jauniešu filmu projektiem (režisori Raitis un Lauris Ābeles, Dāvis Sīmanis, Matīss Kaža, Dace Pūce, Jāks Kilmi un Laila Pakalniņa).
Ražošanā esošo filmu konkursa termiņš ir atvērts līdz 30. septembrim, projektus tajā var iesniegt tad, kad tas vislabāk atbilst projekta ražošanas kalendārajam plānam un tad, kad izpildītas iepriekš ar NKC noslēgtā finansēšanas līguma saistības.
Nacionālajā Kino centrā šobrīd paralēli ir izsludināti vēl vairāki finansiālā atbalsta konkursi, tuvākie projektu iesniegšanas termiņi ir konkursam minoritāro kopražojumu atbalstam (projektu iesniegšana līdz 30. aprīlim), un visu filmu veidu projektu attīstīšanai (projektu iesniegšana līdz 7. maijam), vasaras beigās plānots konkurss mērķprogrammā vēsturisku un identitāti stiprinošu Latvijas filmu ražošanai. Detalizēta informācija par NKC plānoto konkursu grafiku un nosacījumiem atrodama ŠEIT.
NKC 2019. gada filmu ražošanas projektu konkursā atbalstītie projekti:
SPĒLFILMAS:
PIG’IN’PAH’
EUR 200 000 filmēšanas 1. posmam
(98 min, scenārija autors Matīss Gricmanis, režisors Aiks Karapetjans, operators Manuel Dacosse, mākslinieks Kirils Šuvalovs, producents Gints Grūbe, studija Mistrus Media, kopražojums ar Somiju, Beļģiju, Krieviju)
Absurda komēdija, kas sākas saldētu vistu cehā Anglijā, bet turpinās cūku fermā tālā Latvijas provincē. Filmas galvenā varoņa Gareta dzīvē viss cilvēciskais tiktāl sajaucas ar cūcisko, ka nav saprotams, vai laimīgas beigas maz iespējamas.
TIZLENES
EUR 97 109 filmēšanas 1. posmam
(100 min, scenārija autore un režisore Marta Elīna Martinsone, operators Aigars Sērmukšs, mākslinieks Aivars Žukovskis, producents Guntis Trekteris, Ego Media)
Ir 1999. gads, tuvojas Millenium svinības. Trīs 9. klases skolnieces Sarmīte, Sveta un Katrīna ir nolēmušas radikāli mainīt savu dzīvi un no klases apsmietākajām “tizlenēm” pārvērsties par populārākajām meitenēm. Iedvesmojoties no filmām un seriāliem, viņas nolemj, ka vienīgā iespēja to panākt ir – ierasties izlaidumā ar klases spicākajiem čaļiem.
CIRCENĪŠA ZIEMASSVĒTKI
EUR 85 000 filmēšanai un filmas pabeigšanai
(90 min, scenārija autors un režisors Aigars Grauba, operators Valdis Celmiņš, komponists Rihards Zaļupe, producents Andrejs Ēķis, Platforma)
Policista Ervīna Dambja ģimenē Ziemassvētki draud izvērsties par katastrofu, ģimenes skandāls jau visiem sabojājis noskaņojumu. Taču, ierodoties savā lauku mājā, visi sastop Ziemassvētku vecīti, kuru bērni Marta un Toms iesaista ģimenes glābšanas plānā. Neviens nemaz nenojauš, ka Ziemassvētku vecītis patiesībā ir Bruno Circenis, izbēdzis cietumnieks.
MĪLULIS
EUR 200 000 filmēšanas 1. posmam
(100 min, scenārija autors un režisors Staņislavs Tokalovs, operators Lukas Milota, māksliniece Laura Dišlere, producentes Aija Bērziņa un Alise Ģelze, Tasse Film, kopražojums ar Čehiju un Igauniju)
Ciniskā tiesu izpildītāja Matīsa draudzene Agate iet bojā negadījumā, un Matīsa apgādībā paliek viņas meitiņa Stasija. Septiņus gadus vecajai meitenei tas ir daudz lielāks trieciens, nekā Matīsam, bet abi spiesti palikt kopā, kamēr atradīsies pazudušais Agates brālis. Kopā pavadītais laiks atstāj neizdzēšamas pēdas abos.
DOKUMENTĀLĀS FILMAS:
ZEMNIEKI
EUR 96 230 filmas ražošanas 1. posmam
(90 min, scenārija autors Andris Vanadziņš, režisors Ivars Seleckis, operators Valdis Celmiņš, komponists Kārlis Auzāns, producenti Gints Grūbe un Elīna Gediņa-Ducena, Mistrus Media)
Mēdz teikt, ka ikvienā latvietī sēž zemnieks, un filma ir par viņiem – tiem, kas pilsētas dzīvi pametuši un pārcēlušies uz laukiem. Pieciem ļoti dažādajiem filmas varoņiem ir katram savs stāsts, kāpēc un kā viņi dzīvo Latvijas laukos, savukārt Ivars Seleckis par lauku cilvēkiem veido jau ceturto filmu gandrīz 50 gadu laikā – kopš 1973. gada filmas Apcirkņi.
KAS TU ESI PA DZĪVI?
EUR 54 316 filmēšanai un filmas pabeigšanai
(52 un 80 min, scenārija autori Ivars Zviedris un Jānis Joņevs, režisors Ivars Zviedris, operators Haralds Ozols, montāžas režisore Inese Kļava, producenti Guntis Trekteris un Ivars Zviedris, Ego Media)
Vecajam Brasas cietumam pienācis gals, ieslodzītos pārceļ citur, tiem jāatvadās no nama, kas ilgu laiku kalpojis viņiem par mājvietu. Cietumnieki to uztver pat ar zināmu sentimentalitāti un spriež, kur likt akvāriju ar zivtiņām, bet sabiedrībai ir iemesls pārdomāt visdažādākos jautājumus par teritorijām, kur saskaras ieslodzījums un brīvība.
ZEM VIENA KAROGA
EUR 42 537 filmas ražošanas 1. posmam
(80 min, scenārija autors Dainis Īvāns, režisors un producents Askolds Saulītis, operators Andris Priedītis, studija Terra Europa)
Vēsturisks pētījums, kura centrā ir Rīgas ebreju puisēna tēls – Kopels Goreliks, kurš 10 gadu vecumā aizmuka no mājām, lai iestātos strēlniekos un palīdzētu Latvijai izkarot un nosargāt brīvību. Filma atgādinās, ka jaunās valsts piedzimšanu sagaidīja un apsveica visdažādāko tautību un sociālo slāņu cilvēki, jo valsts pasludināšanas deklarācijā bija rakstīts, ka “pie valsts celtniecības varēs ņemt dalību visi Latvijas pilsoņi bez tautību izšķirības. Tā būs demokrātiska taisnības valsts”.
GORBAČOVS. PĒDĒJAIS VĀRDS
EUR 53 618 filmēšanai un filmas pabeigšanai
(90 min, scenārija autori Vitālijs Manskis un Aleksandrs Gelmans, režisors Vitālijs Manskis, operatore Aleksandra Ivanova, komponists Kārlis Auzāns, producente Natālija Manska, Vertov)
Mihails Gorbačovs ir pirmais un pēdējais PSRS prezidents. Viņa īsās valdīšanas laikā padomju impērijas sistēma sabruka, jo tieši viņš pasludināja kursu uz demokratizāciju un pārbūvi / perestroiku, bet viņš ir atbildīgs arī par Černobiļas katastrofas noklusēšanu un padomju armijas vardarbību Baltijā un Kaukāzā. Tik smaga pagātnes nasta uzgūlusi sirmgalvim, kurš šobrīd vientuļi vada dienas noslēgtā ārpilsētas namā Maskavas pievārtē.
UGUNS APLIS
EUR 43 034 filmas ražošanas 1. posmam
(55 min, 16mm / video, scenārija autore un režisore Signe Birkova, operators Dāvids Smiltiņš, producents Uldis Cekulis, Vides filmu studija)
Filmas varoņi ir jauni, vitāli un neatkarīgi cilvēki, kas atdzīvina Latvijas teātra vidi, – nesen dibinātā teātra trupa Kvadrifrons, kas savas izrādes iestudē senajā, pagātnes auras piesātinātajā Rīgas cirka ēkā un pārsteidz skatītājus ar nesamākslotu patiesumu un jaunības degsmes projicēšanu savās izrādēs.
IZLAUŠANĀS
EUR 41 600 filmas ražošanas 1. posmam
(65 min, scenārija autori Andis Mizišs un Bruno Aščuks, režisors Andis Mizišs, operators Andrejs Verhoustinskis, komponists un skaņu režisors Ģirts Bišs, studija Centrums)
Rakstnieks, publicists un filozofs Konstantīns Raudive (1909-1974) ir viens no spilgtākajiem un erudītākajiem Eiropas mēroga domātājiem, lai gan Latvijā viņu vienmēr mazliet aizēnojusi dzīvesbiedres Zentas Mauriņas popularitāte. Raudive bija gan spāņu kultūras vēstnieks Latvijā, gan aktīvs latgaliešu inteliģences pārstāvis, bet dzīves pēdējā desmitgadē trimdā negaidot kļuva starptautiski slavens ar saviem eksperimentiem, sazinoties ar viņpasauli un pat ierakstot balsis “no aizkapa dzīves”.
ANIMĀCIJA:
ZIRŅA BĒRNI
EUR 54 000 filmas pabeigšanai
(10 min, scenārija autore un režisore Dace Rīdūze, māksliniece Ilze Kiršteina, komponists Uldis Marhilevičs, producents Māris Putniņš, studija Animācijas Brigāde)
Astoņi zirnīši savā pāksts mājiņā izauguši lieli un apaļi, katrs no viņiem skan kā muzikāla nots gammā. Negaidīts satricinājums pārtrauc brālīšu bezrūpību – garšīgo pāksti ir atradis Tārps. Glābjoties no pēkšņā iebrucēja, astoņi zirnīši nokļūst pārsteigumu pilnajā pasaulē un viņu piedzīvojumi skan kā astoņu nošu veidotas melodijas.
LUPATIŅI
EUR 54 763 filmas ražošanas 1. posmam
(3 x 5 min, scenārija autore Inese Zandere, režisors Edmunds Jansons, mākslinieks Reinis Pētersons, producente Sabīne Andersone, studija Atom Art)
Latvijā un pasaulē ļoti iemīļotajam, pirmsskolas vecuma bērniem īpaši piemērotajam filmiņu ciklam par aplikācijas tehnikā veidotajiem draugiem Cimdiņu, Lakatiņu, Spilventiņu un Zeķīti sekos turpinājums – sērijas par to, kā Lupatiņi ceļoja pa māju ar aizvērtām acīm; kā Lupatiņi meklēja katrs sev krēsliņu, lai varētu brokastot, un kā Lupatiņi noskaidroja, vai var likt laikam iet ātrāk, lai pulksten trijos tiktu uz parku pastaigāties.
DIENDUSA
EUR 45 868 filmas ražošanas 1. posmam
(26 min, scenārija autore Lote Eglīte, režisors Nils Skapāns, mākslinieks Roberts Cinkuss, producents Uldis Cekulis, Vides Filmu studija)
Pavisam parasts puika Antons, kuram ir astoņi gadi, ass prāts un razbainieka enerģija, brauc uz bērnu radošo nometni. Tajā pašā laikā radio satraukti ziņo, ka no mākslīgā intelekta laboratorijas izbēguši divi roboti, kas pieņēmuši cilvēku izskatu. Protams, nometnē Antona un robotu ceļi krustojas – nelietīgie monstri tur zog bērnu sapņus, bet Antona dumpīgais raksturs palīdz viņus uzvarēt.
GODA SARDZE
EUR 48 909 filmas pabeigšanai
(5 min, scenārija autors, režisors un mākslinieks Edmunds Jansons, skaņu režisors Ģirts Bišs, producente Sabīne Andersone, studija Atom Art)
Kādā stipri lietainā dienā pie kādas valsts vēsturiskā monumenta neierodas goda sardzes maiņa. Lietus turpina līt, kareivji turpina pildīt savu patriotisko un simbolisko pienākumu – pat tad, kad pasaule jau ir pavisam mainījusies.
17.04.2019.