Decembrī aprit 30 gadi, kopš dibināta Latvijas filmu nozares vadošā institūcija – Nacionālais Kino centrs (NKC) –, un portāls filmas.lv piedāvā ekspertu veidotu jubilejas izlasi, kas veidota no aizvadīto 30 gadu būtiskākajām Latvijas filmām. No 8. decembra portālā pieejama pirmās desmitgades kolekcija – desmit filmas, kas uzņemtas no 1991. gada līdz 2000. gadam un raksturo šo Latvijas kinovēstures sarežģītāko periodu.
Gandrīz vienlaikus ar valsts neatkarības atjaunošanu 1991. gadā tiek dibināts Latvijas Nacionālais Kinematogrāfijas centrs (LNKC, kopš 2005. gada – Nacionālais Kino centrs), tātad NKC darbības 30 gadi vienlaikus ir arī atjaunotās valsts filmu nozares vēsture. Svinot jubileju, NKC kopā ar nozares ekspertiem un profesionāļiem atskatās uz aizvadītajām desmitgadēm, izceļot katra perioda spilgtākās, nozīmīgākās, būtiskākās un visādi citādi ievērības vērtās filmas. Kopējā 30 filmu saraksta veidošanai tika uzrunāti 30 eksperti – 15 kinoteorētiķi un 15 praktiķi (filmu veidotāji), filmas sarindotas saņemto balsu secībā un būs pieejamas portālā filmas.lv bez maksas visā Latvijā. 30 gadu izlases veidošanā piedalījās kinoteorētiķi Daira Āboliņa, Zane Balčus, Sonora Broka, Dārta Ceriņa, Kristīne Matīsa, Inga Pērkone, Dmitrijs Rancevs, Agris Redovičs, Elīna Reitere, Dita Rietuma, Kristīne Simsone, Anita Uzulniece, Ieva Viese-Vigula, režisori un producenti Uldis Cekulis, Antra Cilinska, Andrejs Ēķis, Gints Grūbe, Edmunds Jansons, Vilnis Kalnaellis, Pēteris Krilovs, Jānis Putniņš, Ivars Seleckis, Dāvis Sīmanis, Guntis Trekteris, Roberts Vinovskis, Kristīne Želve, Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja, kinomāksliniece Ieva Romanova.
Uzturot intrigu un ļaujot skatītājiem kārtīgi izpētīt katras desmitgades raksturīgākos kinodarbus, filmu saraksta atklāšana plānota visa decembra garumā, trīs nedēļas pēc kārtas publicējot jaunas desmitgades izlasi; no 8. decembra pieejamas filmas, kas uzņemtas 20. gadsimta noslēgumā.
Latvijas vēsturē 1991. gads ir zīmīgs robežpunkts – tas sākas ar barikāžu laiku janvārī, bet augustā tiek pasludināta Latvijas valstiskuma atjaunošana un sākas neatkarīgas valsts būvēšana. Arī filmu nozarē notiek pārmaiņas – 1991. gada 4. decembrī LR kultūras ministrs Raimonds Pauls parakstījis pavēli Par Latvijas Nacionālā Kinematogrāfijas centra izveidošanu, kurā noteikts: „Ar 1991. gada 15. decembri izveidot struktūrvienību ministrijas aparātā – Latvijas Nacionālo Kinematogrāfijas centru (LNKC), kas pārzinās nacionālās kinematogrāfijas jautājumus.” Pirmais LNKC vadītājs ir Rihards Pīks, 90. gados LNKC paspēj vadīt arī kinozinātnieks Agris Redovičs (1993-1996) un kinorežisors Arvīds Krievs (1996-1999).
21. gadsimtā NKC vadītāji ir Bruno Aščuks (1999-2004) un Ilze Gailīte-Holmberga (2004-2014), kopš 2014. gada Nacionālo Kino centru vada kinozinātniece Dita Rietuma.
Pirmajos gados pēc dibināšanas LNKC līdz ar visu jauno valsti meklē iespējas, kā filmu nozarei „nostāties uz kājām” situācijā, kad izjūk līdzšinējais kinoražošanas modelis. Pamazām veidojas valsts atbalsta sistēma, kinoprofesionāļi meklē savu vietu jaunajā pasaules kārtībā, nozarē ienāk arī jauna, entuziastiski noskaņota paaudze. Ekspertu balsojums par šīs desmitgades būtiskākajām pēdām kinovēsturē aptver visas raksturīgākās parādības – no Rīgas kinostudijas tradīciju turpinājuma līdz novatoriskiem izaicinājumiem, no jauniem radošajiem rokrakstiem līdz pirmajiem starptautiskajiem sasniegumiem un apzinātam ceļam „atpakaļ pie skatītāja”. Visvairāk ekspertu balsu šajā desmitgadē saņēmušas trīs ļoti atšķirīgas spēlfilmas – Jāņa Streiča Cilvēka bērns (1991), Lailas Pakalniņas Kurpe (1991) un Jāņa Putniņa Varmācības meditācija (1993), tādējādi iezīmējot plašo spektru, kādā veidojās jaunās valsts kinovēsture. Saraksta vidusdaļā atrodamas trīs spilgtas un tāpat atšķirīgas dokumentālās filmas – Unas Celmas Olu kundze (2000), Lailas Pakalniņas Prāmis (1994) un Ivara Selecka Jaunie laiki Šķērsielā (1999), turpinājumā arī dažādu formātu animācija – Nila Skapāna leļļu īsfilma Lidojam!? (1994) un Rozes Stiebras un Anša Bērziņa pilnmetrāžas zīmētā filma Ness un Nesija (1991). Desmitgades zīmīgāko filmu izlasi noslēdz divas spēlfilmas, kuru popularitāte lika kinoskatītājiem atgriezties kinoteātros un atcerēties ieradumu noteikti noskatīties Latvijā uzņemtas filmas, - Jāņa Streiča Likteņdzirnas (1997) un Aigara Graubas Baiga vasara (2000).
Detalizētāk par katru no filmām un laikmeta kopējo ainu var izlasīt papildu materiālos portāla sadaļā Nacionālajam Kino centram 30 ŠEIT.
Nākamajā nedēļā portālā filmas.lv tiks publiskota 21. gadsimta sākuma svarīgāko filmu izlase – desmit kinodarbi, kas uzņemti no 2001. gada līdz 2010. gadam; jubilejas maratonu noslēgs visjaunāko filmu izlase (2011-2021) pēc divām nedēļām. Portālā ievietotās filmas būs skatāmas bez laika ierobežojuma, tādējādi pakāpeniski papildinot sabiedrībai pieejamu Latvijas kino mantojuma digitālo kolekciju. Paldies par sadarbību Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva vadītājai Dacei Bušantei, filmu producentiem un Kultūras informācijas sistēmu centram (KISC), kas nodrošina portāla tehnisko darbību un izveidojis arī jauno jubilejas sadaļu.
Jāpiebilst, ka arī portālu filmas.lv var uzskatīt par vērtīgu Nacionālā Kino centra ieguldījumu Latvijas filmu nozares attīstībā – šī platforma kopš 2005. gada tika veidota kā Latvijas filmu informatīvā datu bāze, 2009. gadā papildināta ar iespēju atsevišķas filmas noskatīties Latvijas publisko bibliotēku iekšējā tīklā, bet kopš 2015. gada portālā atvērta un regulāri tiek papildināta sadaļa Latvijas filmas tiešsaistē, sniedzot iespēju sabiedrībai bez maksas un legāli skatīties Latvijas filmas visā Latvijas teritorijā (atsevišķu pasākumu ietvaros – arī visur pasaulē). Filmu pieejamības ziņā portāls filmas.lv, kas tiek veidots sadarbībā ar Kultūras informācijas sistēmu centru (KISC), šobrīd jau ir unikāla platforma visas Eiropas kontekstā, skatītājiem tas piedāvā tiešsaistē vairāk nekā 300 Latvijas filmu, pakāpeniski paplašinot katalogu un izceļot atsevišķas kolekcijas īpašos gadījumos, tāpat arī piedāvājot filmu bezmaksas demonstrēšanas iespējas dažādiem Latvijas kultūras vides pasākumiem.
Sagatavoja:
Kristīne Matīsa,
Nacionālā Kino centra filmu nozares informācijas speciāliste
26129954, kristine.matisa@nkc.gov.lv