Latvijas zīmētās animācijas pamatlicējs Ansis Bērziņš dzimis 1940. gada 16. februārī Mangaļos, mācījies Rīgas 31. vidusskolā (1947-58) un jau skolas laikā sācis interesēties par fotografēšanu un kinomākslu, darbojies zvejnieku kultūras nama kinopulciņā. Rudenī pēc skolas absolvēšanas Ansis Bērziņš sāka strādāt par apgaismotāju Rīgas kinostudijā, bijis arī kinomehāniķa palīgs kultūras namā un laborants kinoiznomas kantorī. 1961. gadā sācis strādāt Latvijas Televīzijā par operatora asistentu un jau 1962. gadā ticis pie patstāvīgas sižetu filmēšanas. 1964. gadā jaunajam censonim atļāva režisēt dokumentālo filmu Tavi kuģi, un veiksmīgā debija paver ceļu uz nākamajiem režijas darbiem, starp kuriem ir arī muzikālā filma Skumjš stāsts par Keriju (1978).
Bērziņš raksta arī scenārijus, bet 1969. gadā aizraujas ar multiplikāciju, kā to toreiz sauca, un satiekas ar Rozi Stiebru abu pirmajā kopīgajā filmā Lietaina diena – režisore Roze Stiebra, operators Ansis Bērziņš. Seko Hallo, Hela! (1970) abu režijā, turpmāk Roze Stiebra uzņēmusi vairāk nekā 40 animācijas filmu, un lielākajai daļai no tām Ansis Bērziņš ir līdzautors kā scenārists, operators vai producents, arī pats režisējis gandrīz 10 filmas un seriālu Fantadroms (1984-95).
Izjūtot vajadzību pēc papildu izglītības, 1970. gadā Bērziņš pabeidz TV režisoru kursus, bet 1975. gadā iestājas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļā, kuru absolvē 1978. gadā.
1990. gadā Ansis Bērziņš kļūst par animācijas studijas Dauka prezidentu, abi ar Rozi Stiebru viņi ir līdzrežisori Latvijā pirmajai pilnmetrāžas animācijas filmai Ness un Nesija (1991). 1995. gadā abi saņēmuši Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balvu par profesionālā animācijas kino izveidošanu Latvijā, astoņām Rozes Stiebras un Anša Bērziņa filmām piešķirtas Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps balvas. 2017. gadā Roze Stiebra un Ansis Bērziņš saņēmuši Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps par mūža ieguldījumu kinomākslā.
Kinozinātnieks Agris Redovičs Latvijas Kinematogrāfistu savienības vārdā raksta:
„...Tā bija spēcīgu, talantīgu un godīgu cilvēku kopa – ceļa sācēji, ar apņēmību, pārliecību, savas misijas apziņu. Viņi gāja un darīja, par spīti apkārtējai skepsei, neticībai, smīniem, par spīti varai. Savās sirdīs un darbos viņi nesa latviskuma karogu, ko neizlaida no rokām pat grūtajos brīžos. Tie bija stipri ļaudis. Bez viņiem mūsu kultūra, mūsu garīgā pasaule neizdzīvotu garajos okupācijas gados, nosmaktu Jaunlatvijas politiskajā liekulībā. Tie ir stūrakmeņi. Bez tiem nācija nevar pastāvēt.
Un tad viņi aiziet. Viens pēc otra. Vispirms no aktīvā darba. Tad arī no dzīves. Un kas paliek? Atmiņas? Jā gan, bet tā ir tik gaistoša matērija. Par mūžu liecina darbi. Paliekoši, negaistoši, gadu tālumā starojoši.
No stipro ļaužu pulka nu ir aizgājis arī Ansis Bērziņš – režisors, operators, scenārists, producents.
Būdams jau atzīts dokumentālists apvienībā Telefilma-Rīga, viņš 1969. gadā atsaucās Rozes Stiebras aicinājumam un no trauksmainās, vējpilnās filmētāja ikdienas pārgāja uz pacietību un precizitāti prasošo darbu animācijā, kur darbs top pēc vairāku mēnešu filmēšanas kadru pa kadriņam.
Kādam bija jāsāk!
Telefilmā-Rīga Ansis Bērziņš animācijas filmas visai drīz arī pats sāka režisēt. Vissavienības TV filmu festivālā par labāko animācijas filmu atzina Skudriņa Tipa (1976). Minimālisma estētikā izcils darbs ir Abi gali balti, viducis zaļš(1977). Vairākas puiku paaudzes izaugušas ar Anša Bērziņa Fantadroma sērijām (1984-1995, Lielais Kristaps 1985. gadā). Tad kopā ar Rozi Stiebru pirmā pilnmetrāžas filma latviešu animācijas mākslas vēsturē – Ness un Nesija (1993, Lielais Kristaps).
Bērziņa-Stiebras radošajam tandēmam bija lemts ilgs un auglīga darba piepildīts mūžs. Ar viņu abu rūpēm Latvijas animācija izauga līdz nozīmīgai nacionālās kultūras nozarei. Tāpēc likumsakarīgi, ka 1995. gadā piešķirta Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balva „Par profesionālā animācijas kino izveidi Latvijā, cilvēcisko vērtību, labestības un iejūtības veidošanu bērnu apziņā”, bet 2010. gadā Triju Zvaigžņu ordenis.
Pirms daudziem gadiem tika iestādīta pirmā Latvijas animācijas ābele. Tā izauga, salapoja un deva augļus. Tagad vientuļās ābeles vietā ir kupls ābeļdārzs, ko pamana un atzīst tālu pasaulē.
Bet kādam bija jāsāk!”
Atvadīšanās no Anša Bērziņa – 20. septembrī 16:00 Doma baznīcā, Rīgā.