Režisores Ināras Kolmanes dokumentālā lente “RUČS UN NORIE” (filmu studija DEVIŅI) Nacionālajā filmu festivālā “Lielais Kristaps” pelnīti tika atzīta par labāko 2015. gada filmu un kopsummā saņēma 4 apbalvojumus. Jauna japāniete Norie antropoloģijas studiju gaitā nonāk gandrīz zemeslodes otrā pusē, mazajā Eiropas valstī Latvijā. Etnogrāfiski kolorītā Rietumlatvijas novadā viņa satiek sirmo Ruču, kas nezina ne vārda angliski, toties dzied. Lai arī tās ir Latvijas dziesmas, dvēseļu radniecībai tas nav šķērslis – Norie šķiet, ka viņa atradusi savu mirušo vecmāmiņu, bet Ručs turpmāk uztrauksies par katru zemestrīci Japānā.
Ārēji it kā vienkāršais stāsts par Norie un suitu sievas Ruča satikšanos Alsungā vienlīdz spēcīgi licis sajūsmināties gan profesionālajiem kino kritiķiem, gan vienkāršajiem skatītājiem, kuriem filma sniedz emocionāli piepildītu pārdzīvojumu.
Rakstnieks un publicists Otto Ozols raksta: “Līdz asarām aizkustinošā un bezgala sirsnīgā filma “Ručs un Norie” ir kārtējais brīnišķīgais apliecinājums un bezgala smalkjūtīgā atzīšanās mīlestībā Latvijai. Tās dabai, zemei, cilvēkiem. Latvija ir skaistu nianšu zeme, kur ir brīnišķīgi četri izteikti gadalaiki, kur gandrīz ikkatrs saullēkts un saulriets ir gleznots ar visskaistākajām pasteļkrāsām. Latvija ir sapnis un dārgums, kuru ir jāsaudzē un jānosargā – mūsu bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem. Tā ir zeme, kurā sakņojas mūsu atmiņas, mūsu vecāku piemiņu, mūsu valoda. Jāspēj saredzēt un saprast, ka Latviju nesimbolizē politiķi, kuri nāk un iet. Īstā un patiesā Latvija ir Ručs.”
Spēlfilma AUSMA (rež. Laila Pakalniņa, kompānija HARGLA) satriecoši augstvērtīgā ekrāna kvalitātē vēsta par vērtībās apjukušu pasauli nesenā pagātnē – padomju laikā, kad tā saucamo ideālu vārdā pieaugušie un arī bērni zaudēja orientierus. Dēls nodeva tēvu, bet tēvs – dēlu. Diemžēl AUSMA nav filma par pagātni, jo totalitāra režīma vēlme pārvērst cilvēkus par liela mehānisma mazām skrūvītēm aizvien vēl šķiet mūžīga – tai nav robežu ne laikā, ne telpā. Spilgtas, sev neierastas lomas filmā atveido Jaunā Rīgas teātra aktieri Vilis Daudziņš un Andris Keišs. Filmas vizuālais spēks jau guvis starptautisku atzinību – starptautiskajā Tallinas kino festivālā “Black Nights” filma AUSMA saņēma balvu par labāko operatora (Vojteks Starons) darbu. Filmai mūziku komponējis Vestards Šimkus. AUSMAS grandiozajā inscenējumā piedalījās teju 900 masu skatu dalībnieki no Kurzemes pilsētām un ciemiem un neskaitāms daudzums dzīvnieku – vistas, zirgi, suņi un pat gliemeži.
Dokumentālo filmu ĪVĀNS (studija EGO MEDIA) veidojis režisors un operators Andrejs Verhoustinskis (viņš “Lielajā Kristapā” ieguva labākā operatora balvu par filmu RUČS UN NORIE), un tā emocionāli iederas janvāra mēneša barikāžu piemiņas laikā, kad atceramies un izvērtējam šo reizē traģisko un skaisto Latvijas vēstures lapaspušu notikumus. Dainis Īvāns – viens no spilgtākajiem Latvijas Jauno laiku vēstures līderiem un personībām – filmā stāsta, ka bērnībā vēlējies kļūt par Lāčplēsi, kura mutē Rainis licis vārdus – ”Nav pagātnei varas, mans ceļš ir jauns”.” Par Latvijas pagātni un tagadni Īvāns stāsta bez noklusējumiem un politiski klišejiskiem tekstiem, kas ar milzu apjomu skalo cilvēku smadzenes medijos un presē ikdienā,” stāsta filmas autori. Filma tapusi gada garumā, filmēšanas grupai izbaudot filmas varoņa uzticēšanos un viesmīlību viņa dzimtas mājās ”Īvānos”. Filmā redzami unikāli kadri no vēstures arhīviem un Īvāna personiski filmētajām ģimenes kinohronikām.
Režisores Dzintras Gekas dokumentālā filma DIEVA PUTNIŅI (filmu studija Sibīrijas Bērni) atgriežas mūsu tautas vēsturei tik nozīmīgajās lapaspusēs par II pasaules kara beigu posmu, kad bailēs no padomju armijas apmēram 150 000 Latvijas iedzīvotāju devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Tie bija dažādu profesiju pārstāvji – lauksaimnieki, uzņēmēji, bijušie politiķi, valstsvīri, radošā inteliģence, darba cilvēki, kas jau bija izbaudījuši „baigā gada” nedienas.
Latvieši, kuri sevi nometņu laikā sauca par dīpīšiem un Dieva putniņiem, atvasinot šos vārdus no viņiem piešķirtā apzīmējuma DP (displaced persons – pārvietotās personas), centās iekārtot savu dzīves telpu trimdā, veidojot Mazo Latviju. Filmā emocionāli parādīti 1944. gadā uz Vāciju izceļojošo ģimeņu likteņi, kas simbolizē daudzu to Latvijas dzimtu stāstus, kuras bija spiesti uz ilgu laiku vai pat mūžu šķirties no saviem vistuvākajiem radiniekiem un draugiem.
Dokumentālā filma LAIMES FORMULA (režisore Antra Cilinska, Jura Podnieka filmu studija) meklē atbildes uz jautājumiem “Kā būt laimīgam? Kā kļūt veselam? Kur gūt iedvesmu?” Šie jautājumi nevienam nav sveši, bet atbildes mēs meklējam katrs savā veidā – vieni brauc uz Indiju, citi noslēdzas būdiņā meža vidū, vēl citi uzticas tradicionālām metodēm. Tomēr, klausoties dažādos padomos, mēs reizēm aizmirstam rīkoties paši un sagaidām, ka laime mums tiks pienesta uz paplātes. Kā saka viena no dokumentālās filmas “Laimes formula” varonēm Inese Ziņģīte – manā leksikā nav tāda vārda “nevaru”, ir tikai vārds “negribu”!
Filmā skatītājs iepazīs četrus cilvēkus un viņu laimes formulas. Visas šīs personības vieno neatlaidība, dzīvesprieks, humora izjūta un īpaša saikne ar dabu. Filmā skatītāji satiksies ar slaveno Inesi Zinģīti, leģendārā aktiera Ēvalda Valtera dēlu Raiti Valteru, Noras Ikstenas tēvu Jāni Rubeni un zāļu tēju speciālistu dakteri Artūru Tereško.
Sadarbojoties ar filmu studiju Lokomotīve, vienlaikus ar pirmizrādi Rīgā Liepājā tiks demonstrēta arī režisora Dāvja Sīmaņa jaunā spēlfilma PELNU SANATORIJA. Filmas darbība norisinās 1917. gadā Kurzemē. Kara pēdējās dienās atvaļināts vācu kara ārsts Ulrihs, ko atveido vācu teātra un kino zvaigzne Ulrihs Matess (Ulrich Matthes), tiek nosūtīts uz nomaļu sanatoriju, kur ārstējas kontuzēti un mentāli traumēti kareivji. Ulriham atklājas dīvaina, sapņaina pasaule, kurā valda miers un aizmirstība. Tas izrādās pārbaudījums viņa racionālajam prātam un viņa apņēmībai “ieviest kārtību”. Savukārt negaidīta pieķeršanās kādam pamestam, mežonīgam zēnam ļauj Ulriham atgūt notrulināto cilvēcību. Taču karš vēl nav beidzies – agrāk vai vēlāk tas sasniegs arī šo patvēruma vietu.
Latviešu kino dienu seansu grafiks Liepājas kinoteātrī BALLE
2016. gada 25. – 28. janvāris
RUČS un NORIE
Pirmdiena 25.janv. 14:20
Otrdiena 26.janv. 12:20
Trešdiena 27.janv. 10:30
Ceturtdiena 28.janv. 18:50
ĪVĀNS
Pirmdiena 25.janv. 12:30
Otrdiena 26.janv. 10:30
Trešdiena 27.janv. 18:50
Ceturtdiena 28.janv. 12:40
AUSMA
Pirmdiena 25.janv. 15:00
Trešdiena 27.janv. 20:10
Ceturtdiena 28.janv. 13:00
LAIMES FORMULA
Otrdiena 26.janv. 13:00 un 16:20
Ceturtdiena 28.janv. 20:10
DIEVA PUTNIŅI
Pirmdiena 25.janv. 13:00
Otrdiena 26.janv. 14:20
Trešdiena 27.janv. 13:00
PELNU SANATORIJA
Piektdiena 22.janv. 10:30
Sestdiena 23.janv. 10:30
Svētdiena 24.janv. 11:00
Pirmdiena, 25.janv. 10:30
Otrdiena 26.janv. 18:20
Trešdiena 27.janv. 12:10
Ceturtdiena 28.janv. 10:30
