LKA Rīgas Kino muzejs divās jaunās izstādēs piedāvā padziļināti iepazīties ar Latvijas dokumentālā kino vēsturi. Muzejā atklāta mini-izstāde “Ivars Seleckis un zemnieki”, bet pastāvīgā ekspozīcija “Aizekrānija” papildināta ar dokumentālā kino sadaļu.
Publicēts: 30.01.2020.
Dokumentālais kino pievēršas reāliem notikumiem vai cilvēkiem, taču, lai tos atspoguļotu, iespējams izmantot ļoti plaša spektra paņēmienus – no novērojuma un intervijām līdz inscenējumiem un animētām epizodēm, no īsmetrāžas filmām līdz pilnmetrāžas darbiem un kinohronikām. Dokumentālais kino ir neatsverama Latvijas kultūras bagātība, kas augstu novērtēta arī citur pasaulē.
Kino muzeja pastāvīgā ekspozīcija Aizekrānija jaunajā dokumentālā kino sadaļā piedāvā ieskatīties ievērojamās Latvijas filmās no dažādiem laika posmiem; šo filmu autori izvēlētās tēmas interpretējuši ļoti dažādā veidā, – Ivara Selecka Šķērsiela (1988), Jura Podnieka Vai viegli būt jaunam? (1986), Ivara Zviedra Dokumentālists (2012), Dāvja Sīmaņa Valkyrie Limited (2009) un citas. Jaunā ekspozīzicija pievēršas filmēšanas procesam, neveidojot hronoloģisku skatījumu uz Latvijas dokumentālā kino vēsturi, bet koncentrējoties uz formām, kādās savu filmu saturu izpauž dokumentālā kino veidotāji.
Kopš janvāra vidus muzejā ir apskatāma arī īpaši Ivaram Seleckim veidota mini-izstāde Ivars Seleckis un zemnieki, tādējādi izceļot vienu no svarīgākajām tēmām režisora radošajā mūžā. Ivars Seleckis (1934) ir režisors un operators, laika nestu pārmaiņu uztveršanas meistars ar nerimstošu interesi par vidi, kurā dzīvojam, un izcilu dokumentālista intuīciju, viens no Latvijas dokumentālā kino klasiķiem, kura filmas fiksē Latviju un uzrunā skatītājus jau vairākās paaudzēs.
Seleckis kopā ar režisoru Aivaru Freimani 20. gs. 60. gados sāka veidot ilgstošā novērojumā balstītas filmas – Krasts (1963), Kuldīgas freskas (1966), Lomi (1969) –, meklējot vispārinājumu un tēlainību ikdienas norisēs, ieskatoties dziļāk pārmaiņu vaibstos, kas atklājas cilvēku likteņos garākā laika posmā. Šādā formā tapušas trīs filmas par ieliņu Pārdaugavā – Šķērsielu (Šķērsiela (1988), Jaunie laiki Šķērsielā (1999), Kapitālisms Šķērsielā (2013)), bet vēl plašāku hronoloģisko amplitūdu aptver filmas par Latvijas laukiem, kas ir šīs izstādes pamatā.
Ivara Selecka filmās veidojas audiovizuāls Latvijas lauku dzīves portrets ar niansēm no dažādiem sociālajiem un ekonomiskajiem aspektiem – atteikšanās no viensētām par labu plašām, lauksaimniecībām pieejamām teritorijām 20. gadsimta 70. gados, īpašumu atgūšanas un privatizācijas laiks 90. gadu sākumā, pārmaiņas saistībā ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai 21. gadsimta sākumā, un nu mūsdienas, kad dzīve laukos iegūst atkal jaunas aprises. Izstādē apskatītas četras pilnmetrāžas dokumentālās filmas: Apcirkņi (1973), Nāc lejā, bālais mēnes! (1994), Zem ozola kuplajiem zariem (2007) un topošā filma Zemnieki (2020/21).
Abas izstādes tapušas ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.