Latvijas Kinematogrāfistu savienība aicina uz kino sarīkojumu, kas veltīts Latvijas zīmētās animācijas 50 gadu jubilejai, – otrdien, 3. novembrī, pulksten 18:00 kinoteātra „Splendid Palace” Mazajā zālē animācijas īsfilmu programma (1970-2012) un tikšanās ar autoriem. Ieeja brīva, iepriekš reģistrējoties.
Pirms 50 gadiem Latvijas Televīzijas paspārnē tika dibināta divdimensiju animācijas filmu grupa un pirmizrādi piedzīvoja pirmā aplikāciju filma Lietaina diena (režisore Roze Stiebra, operators Ansis Bērziņš), filmas tēli bija veidoti no kartona, auduma un aplikāciju papīra. Latvijas Televīzijā uzņēma vidēji divas animācijas īsfilmas gadā, nostabilizējot tradīciju un izvirzot vadošo žanru – muzikālas filmas, kas balstītas Latvijas autoru oriģināldzejolī vai dziesmā. 1983. gadā tapa pirmā zīmētā filma Kabata. Astoņdesmito gadu beigās zīmētās animācijas grupa pārcēlās uz Rīgas kinostudiju, kur izveidojās studija Dauka (uz dažiem gadiem tai pievienojās arī leļļu animācijas grupa).
Rozes Stiebras un Anša Bērziņa ieguldījums, ievedot animācijā un izglītojot turpmākās mākslinieku paaudzes, daloties pieredzē un zināšanās, ir nenovērtējams. Ar studijā Dauka izkopto pieredzi Latvijas divdimensiju animācija ir attīstījusies, daudzveidojusies un sasniegusi patiesi nozīmīgu ievērību un novērtējumu pasaulē.
Jubilejas vakara filmu programma:
Studijas Telefilma-Rīga filmas:
Hallo, Hela! (1970, 9’, scenārists Ansis Bēziņš, režisori Ansis Bērziņš, Roze Stiebra, mākslinieki Ilona Ceipe, Helmuts Purviņš, Igora Jakovļeva mūzika)
Abi gali balti, viducis zaļš (1977, 14’, scenārists Jānis Peters, režisors Ansis Bērziņš, māksliniece Laima Eglīte, komponists Pēteris Vasks, skaņu režisors Jāzeps Kulbergs)
Bruņurupuči (1987, 10’, scenārists un režisors Ansis Bērziņš, māksliniece Sandra Krastiņa, komponists Pēteris Vasks, skaņu režisors Jāzeps Kulbergs)
No cikliem Krikši un Rāvējslēdzējs (1991, studija Dauka)
Nu un (1’, Pauls Timrots)
Ragana un govs (2’, Signe Baumane)
Valdziņš (2’, Dzintars Krūmiņš)
Viens pa ceļu gāja (1’16”, Inga Prauliņa)
Haikas (1995,1’, studija Dauka, scenārists, režisors Edmunds Jansons, māksliniece Marita Grase, Ingus Baušķenieka mūzika)
Kora turneja (2012, 5’, studija Atom Art, režisors Edmunds Jansons)
Spēlēju, dancoju (2007, 33’, studija Dauka, scenārists Ansis Bērziņš, režisore Roze Stiebra, māksliniece Helēna Heinrihsone, komponisti Gatis Gaujenieks, Ilga Reizniece, muzicē grupa Iļģi)
x x x
Kinovakara rīkotāji godinās arī meistarus, kuriem šis ir nozīmīgas dzīves jubilejas gads. Režisoram, scenāristam un producentam Ansim Bērziņam šogad apritēja 80, bet izcilajam skaņu režisoram Jāzepam Kulbergam – 90 gadi.
Ansis Bērziņš tiek dēvēts par Latvijas zīmētās multiplikācijas tēvu. Viņš dzimis 1940. gada 16. februārī Mangaļos. 1961. gadā sācis strādāt Latvijas Televīzijā par operatora asistentu un jau 1962. gadā ticis pie patstāvīgas sižetu filmēšanas. 1964. gadā jaunajam censonim atļāva režisēt dokumentālo filmu Tavi kuģi, un veiksmīgā debija pavēra ceļu uz nākamajiem režijas darbiem, starp kuriem arī muzikālā filma Skumjš stāsts par Keriju (1978). Izjūtot vajadzību pēc papildu izglītības, 1970. gadā Ansis Bērziņš pabeidz TV režisoru kursus un papildina zināšanas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļā.
Ansis Bērziņš raksta arī scenārijus, bet 1969. gadā aizraujas ar multiplikāciju, kā to toreiz sauca, un satiekas ar Rozi Stiebru abu pirmajā kopīgajā filmā Lietaina diena. Nākamā filma ir Hallo, Hela! (1970) abu režijā, turpmākajos gados Roze Stiebra uzņēmusi vairāk nekā 40 animācijas filmu, un lielākajai daļai no tām Ansis Bērziņš ir līdzautors – scenārists, operators vai producents. Pats Ansis Bērziņš režisējis 10 filmas un seriālu Fantadroms (1984-95).
1990. gadā Ansis Bērziņš kļūst par animācijas studijas Dauka prezidentu, abi ar Rozi Stiebru ir līdzrežisori Latvijas pirmajai pilnmetrāžas animācijas filmai Ness un Nesija (1991). 1995. gadā abi saņēmuši Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balvu par profesionālā animācijas kino izveidošanu Latvijā, astoņas Rozes Stiebras un Anša Bērziņa filmas saņēmušas Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps balvas, 2017. gadā abi saņem Nacionālo kino balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā.
x x x
Skaņu režisors un mūzikas redaktors Jāzeps Arvīds Kulbergs ir leģendārs Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas un ierakstu firmas Melodija darbinieks, taču vairākos savas dzīves periodos saskāries arī ar kinomākslu. Kuldīgas apriņķa Alsungas pagastā dzimušais Jāzeps beidzis Liepājas 1. vidusskolu (1950) un Liepājas Mūzikas vidusskolu (1954), pēc tam – Jāzepa Vītola LPSR Valsts Konservatorijas (tagad Mūzikas akadēmijas) Kompozīcijas un teorijas fakultātes Mūzikas zinātnes nodaļu (1959). Kopš 1956. gada Kulbergs strādājis Latvijas Radio Mūzikas redakcijā, 1957. gadā kļuvis par skaņu režisoru, sešdesmitajos gados strādājis par mūzikas ierakstu režisoru Rīgas skaņu plašu fabrikā. 1966. gadā Kulbergs nonāca LTV apvienībā Telefilma-Rīga un kopš tā laika strādājis tur pie gandrīz 100 muzikālajām filmām, dokumentālajām filmām un animācijas – no 1974. gada (Dillī Dallī piedzīvojumi) līdz 1988. gadam (Tālavas taurētājs) Jāzeps Kulbergs bijis uzticams Rozes Stiebras un Anša Bērziņa līdzgaitnieks.
Jāzepa Kulberga kontā ir arī vairākas Rīgas kinostudijas spēlfilmas – Gunāra Cilinska Agrajā rūsā (1979) Kulbergs bija mūzikas redaktors, Dzidras Ritenbergas filmā Pats garākais salmiņš (1982) – skaņu režisors, viņš veidojis arī muzikālo noformējumu filmām Svešs gadījums (1985) un Viņš, viņa un bērni(1986), ierakstījis mūziku filmai Vilkaču mantiniece (1990). Gadsimtu mijā Jāzeps Kulbergs strādājis pie režisora Rodrigo Rikarda dokumentālajām filmām, bet 2000. gadā kļuvis par mūzikas un skaņu ierakstu restauratoru Latvijas Radio arhīvā.
x x x
Kinovakaru rīko Latvijas Kinematogrāfistu savienība sadarbībā ar Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu un studiju Dauka, atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Rīgas dome.
Jubilejas vakarā ieeja brīva, iepriekš reģistrējoties pa tālr. 26440470 vai e-pastā kinosavieniba.info @gmail.com