No 12. jūlija līdz 2. augustam ik ceturtdienu Rīgas Doma dārzā notiks bezmaksas brīvdabas kinoseansi, kuros šogad, Latvijas valsts jubilejas gadā, skatītāji aicināti iepazīties ar 20. gadsimta kinohronikām – šajā programmā tās tiek piedāvātas jaunā kvalitātē, digitalizētas un atjaunotas atbilstoši 21. gadsimta prasībām.
Publicēts: 04.07.2018.
Turpinot tradīciju, Rīgas Doma dārzā jau ceturto gadu pēc kārtas jūlijā un mazliet arī augustā ceturtdienu vakaros notiek bezmaksas kinovakari brīvā dabā, pašā galvaspilsētas centrā. Latvijas valsts simtās jubilejas gadā skatītājiem tiek piedāvāta kinožurnālu programma “Tā ir dzīve, tas ir kino”, kurā būs iespēja koncentrētā veidā kā aculieciniekiem pieredzēt un piedzīvot visu
20. gadsimta Latvijas vēsturi – sākot no gadiem, kad tika dibināta jaunā valsts, un beidzot ar neatkarības atjaunošanu. Kinožurnālu programmu sastādījusi kinovēsturniece Kristīne Matīsa (Nacionālais Kino centrs), studijā Lokomotīve digitalizētos kinodokumentus demonstrēšanai piedāvā Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvs, seansu norisi organizē biedrība Ascendum.
Sekojot tradīcijai, katru no kinohroniku seansiem ar īsu lekciju ievadīs speciālisti, kam ir īpašas zināšanas par konkrētajām desmitgadēm, – 12. jūlijā politologs Ivars Ījabs iepazīstinās ar 20.–30. gadu hronikām, 19. jūlijā vēsturnieks Kaspars Zellis stāstīs par 40.–50. gadiem, 26. jūlijā vēstures, filozofijas un dabaszinātņu entuziasts Vents Zvaigzne būs sagatavojis pārskatu par 60.–70. gadiem, bet noslēdzošajā seansā 2. augustā ieskatu 80.-90. gados sniegs Sarmīte Ēlerte.
Šie Doma dārza seansi ir pirmā plašākā iespēja iepazīties ar rezultātiem, ko sniedz 2018. gadā ERAF projekta Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta) ietvaros uzsāktā apjomīgā Latvijas filmu un kinožurnālu digitalizācija un restaurācija – 38 420 minūtes kinodokumentu, kas filmēti 20. gadsimtā, atdzimst 21. gadsimta formātā. Digitalizētas tiek divas nozīmīgas Latvijas Nacionālā arhīva kinodokumentu kolekcijas – kinožurnālu, hroniku un dokumentālo materiālu kolekcija (1910-1996) un Latvijas dokumentālo filmu kolekcija (1919-1991), kopā 3136 kinožurnāli un 530 dokumentālās filmas. Kinodokumentu digitalizāciju veic Latvijas filmu studija Lokomotīve, kam ir jau vairāku gadu garumā attīstīta un pilnveidota pieredze Latvijas filmu digitalizēšanā un restaurācijā.
Visos seansos ieeja BEZ MAKSAS, seansu sākums 22:30, detalizēta programma pielikumā. Brīvdabas kinoseansus atbalsta uzņēmums Conexus Baltic Grid, skatītāji tiks cienāti ar Apsara tēju.
PIRMĀ SEANSA PROGRAMMA, 12. JŪLIJĀ 22:30:
“TEV MŪŽAM DZĪVOT, LATVIJA!”, 20. gadsimta 20.-30.gadi
Seansa garums – apmēram 100 min
1919. gada kinohronika 00:09:38
operators Eduards Tisē
1. Sarkanās armijas pirmo daļu ienākšana Rīgā. 2. Rīgas skati 1919. gada ziemā. 3. Vācu nošauto komunāru bēres Esplanādē, Rīgā. 4. Pirmā pasaules kara postījumi Latvijā.
Latvijas Republikas 5 gadu pastāvēšanas svinības Rīgā / 1923 00:02:33
Svētku gājiens Rīgas ielās, pie Saeimas nama. Latvijas armijas parāde, Valsts prezidents Jānis Čakste uzstājas ar runu. Valdības tribīne, soļo armijas daļas, lielgabalu salūts.
“Latvijas hronika” Nr. 29 / 1923 00:05:49
Dziesmu dienas Rīgā sakarā ar Pirmo Vispārējo latviešu dziesmu svētku 50 gadu atceri, 1923. gada 16.-17.jūnijs. Gājiens no Rīgas Latviešu biedrības nama uz Esplanādi, skatītāji. Piedalās Valsts prezidents Jānis Čakste. Diriģentu un komponistu Ernestu Vīgneru sveic 50 darbības gadu jubilejā. 2. Tanku pulka parāde Esplanādē, tanks Viesturs pārvar šķēršļus. Valsts prezidents Jānis Čakste, Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš un citi valdības pārstāvji apskata bruņumašīnu Imanta.
Saldumu valstībā / 1924 00:14:59, studija Arnolda Cālīša Skolu filma
Dokumentāla filma par Vilhelma Ķuzes konditorejas fabriku. Šokolādes, mīksto konfekšu un karameļu izgatavošana. Vafeļu un biskvītu izgatavošana. Gatavās produkcijas aizvešana no noliktavas. Vilhelma Ķuzes fabrikas ēdamzāle, bibliotēka, kantoris, dušas telpas.
“Latvijas filmu hronika” Nr. 25 / 1924 00:06:19, studija Arnolda Cālīša Skolu filma
Ledus iešana Rīgā un Mītavā (Jelgavā).
“Latvijas filmu hronika” Nr. 111 / 1926 00:08:59, studija Arnolda Cālīša Skolu filma
Viena diena Dailes teātrī. 1. Teātra direktors Eduards Smiļģis. 2. Tuvākie līdzstrādnieki Jānis Simsons, Jānis Muncis, Felicita Ertnere, Burhards Sosārs. 3. Mākslinieks Jānis Muncis. 4. Vingrošanas nodarbības, balss attīstīšanas vingrinājumi, mēģinājums uz skatuves, pirms izrādes.
Kinomateriāli Nr. 27 / 30. gadi, 00:02:40
Valsts prezidents Kārlis Ulmanis apceļo Latviju. 1. Kārlis Ulmanis brauc vieglajā automobilī, sagaidītāji sveic Kārli Ulmani, kaisa ziedus. 2. Kārlis Ulmanis piedalās pamatakmens likšanas ceremonijā. 3. Kārļa Ulmaņa sagaidīšana dzelzceļa stacijā.
Rīgas tirgus / 1930, 00:04:45, studija Ed. Krautcs Filma
Vecā Daugavmalas tirgus skati. Akcentēts antisanitārais stāvoklis. Vecā tirgus nojaukšana. Daugavmalas makets pēc rekonstrukcijas. Rīgas Centrāltirgus atklāšana, jaunie paviljoni.
“Latvijas filmu hronika” / 30. gadi, 00:05:17
Ielu tīrīšanas un atkritumu savākšanas mašīnas darbā, Rīgas labiekārtošanas darbi. Ielu laistīšanas mašīnas brauc gar Brīvības pieminekli. Rīgas skati – ģimenes dārziņi Torņakalna apkārtnē, Daugavmala pie Dzelzs tilta, skats uz Zaķusalu. Veco māju nojaukšana. Tilta ielas iztaisnošanas darbi. Sūkņu stacijas būvdarbi Baltezerā. Kundziņsalas pamatskolas spāru svētki.
Laikraksta “Jaunākās Ziņas” izdevniecība / 1930, 00:03:40, studija Ed. Krautcs Filma
Laikraksta Jaunākās Ziņas izdevējs Antons Benjamiņš redakcijā, redakcijas darbinieki, burtliči darbā. Redakcijas darbinieku vidū Kārlis Skalbe. Iespiedmašīna darbā, laikraksta jaunākie numuri.
“FOX kinohronika” / 1931, 00:09:37, studija Fox Corporation for the Baltic States
Režisors Eduards Kraucs
Pirmā Latvijas hronika ar skaņu, kas ierakstīta ar amerikāņu firmas “FOX” palīdzību. 1. Rīgas 8. pamatskolas koris ciemos pie Latvijas Valsts prezidenta Alberta Kvieša. Koris izpilda dziesmu Stādīju ieviņu. Alberta Kvieša uzruna. 2. Brīvības pieminekļa pamatakmens ielikšana Rīgā. Latvijas Valsts prezidents Alberts Kviesis, Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš, Ministru prezidents Kārlis Ulmanis, kara ministrs Eduards Laimiņš, armijas komandieris ģenerālis Mārtiņš Peniķis, armijas štāba priekšnieks ģenerālis Aleksandrs Kalējs apstaigā karaspēka daļas. Valsts prezidentu ar ziņojumu sagaida parādes komandieris ģenerālis Kārlis Goppers. Armijas parāde Brīvības bulvārī 1931.gada 18.novembrī. 3. Mūžīgās uguns iedegšana Brāļu kapos. 4. Teodora Reitera koris apsveic filmu sabiedrību FOX ar pirmā latviešu skaņu kinožurnāla izveidošanu. Koris izpilda dziesmas Bārenītes slavināšana un Pūt, vējiņi!.
16. maija rīts Rīgā / 1934, 00:02:47, studija Ed. Krautcs Filma
Rīga 1934. gada 16. maija rītā. Kara ministrs Jānis Balodis. Aizsargu nams. Pa ielām pārvietojas, pie ēkām, tiltiem patrulē karavīri, aizsargi. No valdības nama iznāk Ministru prezidents Kārlis Ulmanis. Rīgas centrs, Brīvības iela, ostas rajons, Daugavmala, Centrāltirgus, Radiotornis. Brauc tramvaji, automašīnas, pajūgi.
“Latvijas skaņu hronika” Nr. 429 / 1937, 00:07:47, studija Ed. Krautcs Filma
1. Pieminekļa atklāšana Sudrabkalniņā. Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa runa. 2. Uzvaras laukuma apbūves komisijas priekšsēdētājs Ādolfs Klīve aicina piedalīties loterijā, lai palīdzētu finansēt laukuma labiekārtošanu. 3. Uzvaras laukuma skati no lidmašīnas.
“Latvijas skaņu hronika” Nr. 487 / 1938, 00:07:05, studija Ed. Krautcs Filma
1. Valsts prezidents Kārlis Ulmanis apmeklē Rīgas patērētāju biedrības Vienība veikalu. 2. Nodibināta jauna kuģu satiksmes līnija Rīga – Ņujorka.
“Latvijas skaņu hronika” Nr. 510 / 1939, 00:06:55, studija Ed. Krautcs Filma
15. maija Tautas vienības svētki. 1. Rīga svētku rotā. 2. Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, kara ministrs Jānis Balodis un citi valdības locekļi Brāļu kapos Rīgā. 3. Valsts prezidents Kārlis Ulmanis pieņem apsveikumus Rīgas pilī. 4. Svinīgais akts Nacionālajā operā. Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa runa. 5. Lāpu gājiens 14. maijā, svētku iluminācija Rīgā 15. maijā.