Atzīmējot režisores un scenāristes Ilonas Brūveres 70. jubileju, Latvijas Kinematogrāfistu savienība sadarbībā ar Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvu un mākslas telpu „Aminori” aicina uz kinorežisores grāmatas „Citādā dzīve” atklāšanas svētkiem un brīvdabas īsmetrāžas filmu seansu Smiļģa dārzā 15. jūnijā.
Grāmatā autore pirmoreiz atklāj būtiskas detaļas no savas personīgās dzīves, kas nekad vēl nav publiskotas, aptverot laika posmu no 20. gadsimta 50.–70. gadiem Latvijā un 80. gadu radošā darba aizkulises Rietumvācijā. Grāmatā apkopoti arī fragmenti no sarunām ar Eiropas vadošajiem autorkino režisoriem.
Svinot kinorežisores 50 gadu radošā darba jubileju, Latvijas Televīzija jūnijā izrādīs Ilonas Brūveres dokumentālo spēlfilmu Ievainotais jātnieks (2017), bet Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs sniegs iespēju redzēt Brūverei veltītu tematisko filmu kolekciju vietnē redzidzirdilatviju.lv. Jubilejas gads noslēgsies 23. novembrī kinoteātrī K Suns ar Ilonas Brūveres pilnmetrāžas filmu izlasi, aptverot Nacionālā kino centra un Hamburgas Filmu fonda atbalstītās filmas.
“Autores filmām, televīzijas raidījumiem, režisētajiem svētkiem un publikācijām piemīt gleznieciska tēlainība, bet filmām – izteikts autorkino raksturs,” tā režisori raksturo Latvijas Kultūras akadēmijas rektors un režisors Dāvis Sīmanis. “Brūveres filmas atšķiras ar tikai tām piemītošu kontekstu – bez bailēm no krāsām un mežģīnēm –, ko pilnveido neizsīkstoša interese par dzīvi un pilnīga filmas tapšanas kontrole. Autorkino pamatuzstādījums uzsver individuālo autora rokrakstu, tas vienmēr ļauj atpazīt viņas filmas. Iespējams, Ilonas Brūveres laikmets un dzīves vieta varētu būt Belle Époque Parīzē vai piedzīvotā Der Neue Deutsche Film perioda brīvība Vācijā, tomēr viņas pagātne un tagadne nesaraujami saistīta ar Latviju, uz kuru viņa ar izdomas vērienu pārcēlusi daļiņu rietumnieciskās domas un estētikas. Par to liecina autores-režisores filmu kadri, kas nav tikai filigrāni formas ornamenti, bet slēpj sevī kādu agrāka laika mākslas noslēpumu, ietverot eiropeiskās domāšanas plašumu.”
Mākslas telpas Aminori izdevumā Citādā dzīve apkopots ieskats režisores filmogrāfijā kopš 1974. gada, filmās, kas veidotas Rīgas kinostudijā, Latvijas televīzijā, Hamburger Filmbuero, Minhenes Kino muzejā un Vācijas Federatīvās Republikas sabiedriskajās televīzijās. Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Autore-režisore Ilona Brūvere Latvijā ir pazīstama arī kā kultūras žurnāliste, scenāriju autore, režisore, redaktore, producente, nereti arī kā savu filmu māksliniece. Cilvēks–orķestris, kas vēl paspēj tulkot grāmatas no vācu valodas vai uzrakstīt kādu jaunu grāmatu žanrā, kas viņai tuvs, – dokumentālajā prozā.
Informācija uzziņai par kino un TV režisori, producenti un scenāriju autori Ilonu Brūveri:
Nacionālā kino centra vietnē www.filmas.lv pieejams 90 minūšu apkopojums Fakti. Filmas. Fragmenti, kur apskatāma kinorežisores spilgtāko kinodarbu un raidījumu fragmentu izlase. Nacionālā Kino centra portāls ļauj ieskatīties arī tik dažādajās Brūveres filmās un 35 izcilu kultūras personību portretos ciklā Dominante.
Visas autores filmu kopijas nodotas Valsts kinoarhīva pārziņā un pieejamas pētniekiem, žurnālistiem un citiem interesentiem, tāpat kā LTV arhīva fondi, kas glabā vairāk nekā 200 režisores raidījumu.
Līdztekus kino un televīzijai režisores un redaktores radošajā kontā ir arī kultūras publicistika. Ilona Brūvere ir pirmā izklaides izdevuma NAKTS dibinātāja Latvijā (sadarbībā ar Ilmāru Latkovski) un avīzes galvenā redaktora vietniece, vēlāk kā redaktore vada kultūras nodaļu Neatkarīgajā Rīta Avīzē. No 1995. līdz 2005. gadam ir redaktore un režisore Latvijas Televīzijas Kultūras raidījumu redakcijā.
Režisore vairākkārt nominēta Nacionālajai kino balvai Lielais Kristaps kā labākā dokumentālo filmu režisore, scenāriste vai māksliniece, bet 2012. gadā par pilnmetrāžas dokumentālo spēlfilmu Versija Vera saņēmusi balvu kā labākā dokumentālo pilnmetrāžas filmu režisore. Nacionālā Kino centra programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei Brūvere veidojusi pilnmetrāžas dokumentālo spēlfilmu Ievainotais jātnieks par Brīvības pieminekļa celtniecību ar Imantu Stradu tēlnieka Kārļa Zāles lomā. Ar kameru režisorei blakus vienmēr ir kinooperatore Elīna Bandēna, vairāku Lielā Kristapa balvu nominante un laureāte, bet pie montāžas pults – Valdis Zeļonka. Grafisko dizainu visās Brūveres filmās veido dizainers Artis Rutks, režisores dzīvesbiedrs.
2002. gadā Nacionālā kino un televīzijas padome titulēja Brūveres dokumentālo spēlfilmu Mana pasaule Parīze, Berlīne, Londona Roma, kas stāsta par dzīvi Latvijas laukos, par Labāko gada videofilmu Televīzijā. Filma iekļauta Prix Europe 2003. gada oficiālajā programmā Berlīnē, tās operators ir Andrejs Verhoustinskis.
Režisore ilgus gadus bijusi arī Mediju un komunikācijas vadītāja Rīgas Domes kultūras pārvaldē un kā autore-režisore un producente veidojusi krāšņas Rīgas svētku ceremonijas Rīgai 800 un Rīga - Eiropas Kultūras galvaspilsēta, radījusi vērienīgu 10 brīvdabas izrāžu-filmu ciklu Dāmu paradīze ar desmit pazīstamāko Latvijas tērpu mākslinieku un Rīgas teātru aktieru piedalīšanos, vizuālā fantāzijā stāstot par Eiropas modes vēsturi 1900-2000. Ieskatu apjomīgajā darbā sniedz dokumentāla televīzijas filma un 10 izrāžu-filmu videoieraksti, kas skatāmi www.filmas.lv.
Ilona Brūvere (Bruver) ir pirmā latviešu režisore, kura Berlīnes filmu festivālā Berlinale. Forum des Jungen Deutschen Films. Perspektiven ar pilnmetrāžas filmu Eine Ungenue Erinnerung an eine Urkunde piedalījusies prestižā festivāla oficiālajā programmā, pārstāvot Hamburger Filmbuero tālajā 1985. gadā, kad fonda direktors ir Dīters Kosliks (Dieter Kosslick, vēlāk festivāla Berlinale direktors (2001–2019)).
1983/84. gadā Minhenes Kinomuzejā Ilona Brūvere sadarbībā ar kinozinātnieku Enno Patalasu restaurē mēmā kino klasiku kā montāžas režisore, vēlāk strādā Berolina Film Frankfurtē pie Mainas. Rietumvācijas televīzijā Brūvere veido raidījumus par autorkino Vācijas Federatīvajā Republikā sadarbībā ar kinozinātnieku un vēlāk Manheimas starptautiskā kinofestivāla direktoru Mihaelu Kecu. No 1980. līdz 1990. gadam Brūvere ir Hamburgas un Frankfurtes Filmu biroju autore, režisore, montāžas režisore un producente.
Deviņdesmitajos, atgriežoties Latvijā, režisore turpina veidot filmas, strādāt kā žurnāliste un redaktore dažādos medijos un tulkot daiļliteratūru no vācu valodas.
Ieskatu kinorežisores filmu klāstā sniedz autores mājas lapa www.ilonabruvere.lv, arī Nacionālā Kino centra vietne www.filmas.lv un Nacionālā filmu arhīva vietne www.redzidzirdilatviju.lv, kur no 10. jūnija plānota autores darbu izlase – filmas Tapieris, Sirreālismā gultā, Stacijas, Duo, Versija Vera, Dāmu paradīze, Tirgusdiena, Naktssargs, Atmiņas par cirku, 6. Tramvajs, Lūgšana, Konstrukcijas, Gleznotājs, Projekcijas un 35 izcilu kultūras personību portreti ciklā Dominante.
Režisores jubilejas gadā kinoarhīvā atrasts un restaurēts pirms 45 gadiem Rīgas kinostudijā veidotais kinožurnāls Jaunie ar fragmentiem no Dailes teātra izrādes Sapnis vasaras naktī, jauno mākslinieku tikšanos ar Jāni Pauļuku, jauno biologu sikspārņu gredzenošana un sižets par Jura Podnieka un Jevgenija Paškeviča filmēšanu režisora pirmajai filmai Noveles pa telefonu, kuru Brūvere tolaik montē.