Latvijas Televīzijas organizētais televīzijas dokumentālo filmu projekts “Latvijas kods. Latvija šodien” kopš 17. novembra otrdienās skatītājiem piedāvā piecus jaunus stāstus par Latviju 2020. gadā. 24. novembrī TV pirmizrāde režisora Ivara Zviedra filmai “Nesaprastie”.
Režisors Ivars Zviedris savā filmā mēģina dokumentālista vērojumā saprast tos, kuri gandrīz katru gadu skandē saukli “Atlaist Saeimu!”, un tos, kuri šo skandēšanu klausās Saeimas ēkā. Pirmie filmas kadri uzņemti 2009. gada 13. janvārī, kad Vecrīgā notika nemieri, bet pēdējie – 2020. gada 14. oktobrī, kad radošie darbinieki pie Saeimas cēla nesaprašanās sienu.
Par savu iepriekšējo dokumentālo filmu Valkātājs (2019) režisors un operators Ivars Zviedris nupat saņēmis divas Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps – par labāko pilnmetrāžas dokumentālo filmu un par labāko operatora darbu dokumentālajā kino.
Pasaulē 2020. gads ir pārmaiņu laiks, tāpēc arī Latvijas koda filmas dokumentē un atsedz šogad aktuālo kā sabiedrības, tā dabas procesos. Pārmaiņas ir viena no tēmām, par ko runā katra šogad tapusī filma. “Filmu cikls demonstrē to, cik dažādas ir iespējamās pārmaiņas, kā tās rada jaunus apstākļus, ar kuriem mācāmies sadzīvot. Šodien jaunajos apstākļos jāspēj pielāgoties kā dabai, tā arī sabiedrībā notiekošajiem procesiem,” norāda projekta vadītāja, LTV Filmu iepirkumu nodaļas vadītāja Zane Valeniece. “Pārmaiņas ir process, kas skar mūs ikvienu kā indivīdu un kā daļu no sabiedrības kopuma, tamdēļ būtiski šajā procesā ir fiksēt un akcentēt aktuālo. Reemigrācija, pilsoniskā līdzdalība, ekoloģijas ilgtspēja ir tikai dažas no tēmām, par kurām runā 2020. gada cikla Latvijas kods filmu izlase.”
Šogad filmas pirmizrādi piedzīvos Latvijas Televīzijas programmā no 17. novembra otrdienās pl. 22.00 LTV1 un Replay.lv.
17. novembrī jau tika demonstrēta režisora Paula Ķestera debijas filma Pārceltuve (studija Mistrus Media). Tas ir stāsts par Līgatnes pārceltuvi, kas no agra pavasara līdz rudenim pāri Gaujai ceļ vietējos iedzīvotājus, tūristus, nejaušus garāmbraucējus un automašīnas. Koka pārceltuves 12 kvadrātmetros atklājas laikmets – tūristi, vietējie, mašīnas, dzīvnieki, pārcēlāji, ieradumi, ikdiena, tradīcijas, svētki, negaidīti notikumi, dabas cikliskums. Dzīve uz nelielās pārceltuves ļauj fiksēt laiku. Viena kalendārā gada stāsts izseko dzīvi uz prāmja nomaļā Latvijas vietā, atsedzot to kā stāstu par 21. gadsimta Latviju.
Nākamnedēļ, 1. decembrī pie skatītājiem nonāks režisora Māra Maskalāna filma Melnā stārķa kungs (Skuba TV Productions). Filma vēstīs ne tikai par vienu no noslēpumainākajiem Latvijas putniem, kurš ir aizsargājamo sugu sarakstā un arī pats mežā izvēlas savrupas un no cilvēku acīm noslēptas vietas, bet arī par ornitologu Māri Strazdu. Māris kopā ar melno stārķi ir senāk, nekā ar savu sievu, – viņš nu jau 40 gadus pēta gandrus, un kolēģi Māri iesaukuši par Mr. Black Stark. Filma būs vērojums par Māra un melno stārķu attiecībām.
8. decembrī pirmizrādi piedzīvos vēl viena debijas filma – režisora Viestura Meikšāna Pa vidu (Amber Land Films). Tas būs dokumentāls stāsts par Dānijā dzīvojošas latviešu ģimenes pārdomām par atgriešanos uz dzīvi Latvijā. Ģimenes galva, kurš jau devīto gadu strādā Odensē Universitātes slimnīcā, saņem uzaicinājumu no tuva drauga un sena kolēģa attīstīt savu – muguras veselības nodaļu Valmieras slimnīcā, tomēr nosacījumi ir neskaidri, un tas nekļūst par iemeslu, lai nekavējoties atgrieztos un mestos dzīvē atpakaļ Latvijā. Darba jautājums nav vienīgais, kas aizņem filmas varoņa prātu – viņa vecāki jau ir cienījamā vecumā un liekas, ka pareizāk būtu atrasties viņu tuvumā. Māc arī bažas, ka meitas, dzīvojot Dānijā, kļūs par dānietēm, un šajā jautājumā arī katrai no viņām ir sava nostāja.
Šāgada Latvijas koda ciklu 15. decembrī noslēgs Mārtiņa Grauda filma Dinārs (Vides Filmu Studija). Dinārs ir muzikants ar neatņemamu vērtību – viņa īpašo frizūru. Dināra raibajā dzīvē šķietami nekā netrūkst – ir gan pasūtījumi spēlēt ballēs, gan sieviešu uzmanība; viņam patīk darīt to, kas padodas – izklaidēt publiku ar šlāgerhitiem. Dinārs izpurina savas krēpes un “uzrauj vēl vienu” – līdz brīdim, kad viss gandrīz apstājas. Jaunajos apstākļos viņam jāspēj saglabāt savu publiku un dzīvesprieku.
Papildinformācija:
Krista Luīze Priedīte,
LTV komunikācijas speciāliste
E-pasts: krista.priedite@ltv.lv