Režisoru Ivara Selecka un Armanda Zača jaunākā pilnmetrāžas filma Turpinājums. Pieaugšana iekļauta Amsterdamas dokumentālo filmu festivāla (IDFA) programmas sadaļā Signed. Šai programmai tiek atlasīti gan pasaulē atzītu meistaru, gan jaunākās paaudzes režisoru darbi, festivāla mājaslapā teikts – „Dažu mūsdienās oriģinālāko kinoveidotāju jaunākie kinematogrāfiskie piedzīvojumi. Programma Signed godina tos, kam ir savs unikālais autora rokraksts ārpus jebkādiem kanoniem.”
IDFA ir pasaulē nozīmīgākais dokumentālo filmu festivāls, tas norisinās Nīderlandē (šogad no 14. līdz 24. novembrim) un pulcē pasaules labākos dokumentālistus. Zīmīgi, ka režisors Ivars Seleckis IDFA piedalījies jau vairākkārt – salīdzinoši nesen ar studijā Mistrus Media producētajām dokumentālajām filmām Zemnieki (2022) un Turpinājums (2018). Pašos festivāla pirmsākumos, 1989. gadā, Ivara Selecka filma Šķērsiela (1988) ieguva festivāla galveno balvu un arī Skatītāju balvu, bet 2013. gadā režisors tur viesojās ar Šķērsielas triloģijas trešo filmu Kapitālisms Šķērsielā (2013).
Jaunāko filmu Turpinājums. Pieaugšana Ivars Seleckis veidojis kopā ar režisoru Armandu Začu, filma tapusi studijā Mistrus Media. Radošajā komandā ir arī filmas operators Valdis Celmiņš, komponists Kārlis Auzāns, pētniece un izpildproducente Zane Ozoliņa, montāžas režisors Armands Začs, producenti Elīna Gediņa-Ducena un Gints Grūbe.
Filma piedzīvoja pirmizrādi režisora Ivara Selecka dzimšanas dienā – 22. septembrī kinoteātrī Splendid Palace – un jau piedzīvojusi atzinīgus dažādu paaudžu skatītāju vērtējumus. Latvijā filmu Turpinājums. Pieaugšana jau šobrīd var noskatīties kinoteātros visā Latvijā.
“Filma Turpinājums. Pieaugšana ir par laiku – varbūt pat mazāk par tagadni kā par nākotni. Sekojot līdzi pieciem dažādajiem padsmitniekiem un atgriežoties viņu dzīvēs, Seleckis un Začs radījuši smalku, dokumentālu pieaugšanas mozaīku, kas neraksturīgi Latvijas kino stiepjas pretī nākamībai. Garfilma vai sīkvels, vai arī turpinājums – tas ir kino, kas liek just un domāt perspektīvā,” raksta kinokritiķe Dārta Ceriņa.
„Ivara Selecka un Armanda Zača filma Turpinājums. Pieaugšana ir jauns laikmeta dokuments Latvijas dokumentālajā kino, kas fiksē dzīvi tās dažādās izpausmēs – personiskos pārdzīvojumus trauksmainajā un trauslajā pieaugšanas posmā, ģimeņu attiecību līkločus, skolu vidi, norises sabiedrībā. Filma pieder longitudinālo dokumentālo filmu veidam, kurā filmēšanas grupa atgriežas pie tiem pašiem varoņiem pēc kāda laika, tā ļaujot sekot cilvēku dzīvēm, uz ekrāna savijot kopā viņu pagātni un tagadni, ļaujot iztēloties un gaidīt nākamo turpinājumu. Filma ir iejūtīgs un dažādu vecumu auditoriju uzrunājošs darbs, tas spēj rezonēt ļoti personiski caur subjektīvo pieredzi vai ļaujoties līdzpārdzīvojumam,” filmu raksturo Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma vadītāja, kinopētniece Zane Balčus.
“Tieši Ivars Seleckis ar savām filmām mani ir iepazīstinājis ar savu valsti, tās vēsturi, kultūru un cilvēkiem visos laikmetos. Es augstu vērtēju to, ka pirmajā filmā Turpinājums un arī otrajā filmā, kas veidota kopā režisoru Armandu Začu, varoņi ir bērni… Šī ir filma, kas veidota ar siltumu, aizrautību un lielisku prasmīgumu,” savā blogā raksta Eiropas dokumentālā kino eksperts un kino pasniedzējs Tue Stēns Millers.
“Meistara Ivara Selecka sadarbībā ar Armandu Začu veidotā filma ir izteiksmīgs Latvijas portrets, kas fiksēts caur rūpīgu un iejūtīgu sekošanu piecu jaunu cilvēku ikdienas gaitām. Vērojot viņus dažādos Latvijas nostūros no pirmās skolas dienas (Turpinājums, 2018) līdz pamatskolas beigšanai, autori atsedz plašu savas valsts paaudžu attiecību un izaugsmes problēmu spektru. Niansēti, ar daudziem līkločiem skolā, mājās, starp pusaudžiem, skolotājiem, vecākiem – ceļā uz pieaugšanu. Jāatgādina, ka Ivara Selecka filma Šķērsiela (1988) ir vienīgā Latvijas filma, kuru Eiropas Kino akadēmija atzinusi par gada labāko. Savulaik tā portretēja vienas ielas iedzīvotājus (arī Jaunie laiki Šķērsielā (1999) un Kapitālisms Šķērsielā (2013)), tagad arī šai filmai autori sola vēl vienu turpinājumu,” raksta kinozinātniece Anita Uzulniece.
Ivars Seleckis ir viens no leģendārās Rīgas dokumentālā kino skolas pamatlicējiem, viņa biogrāfiju mēdz salīdzināt ar latviešu kinovēstures īso kursu, – jau 1958. gadā Ivars Seleckis sāka strādāt Rīgas kinostudijā par operatora asistentu un turpmāk kā operators vai režisors pielicis roku daudzām Latvijas kinovēsturē nozīmīgām filmām. Ivara Selecka dokumentālā filma Šķērsiela (1988) tika atzīta par labāko Eiropas filmu, izpelnoties Eiropas Kino akadēmijas balvu; Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps ir saņēmušas trīs Ivara Selecka pilnmetrāžas filmas (1978, 1988, 2000), pats Seleckis saņēmis divas Lielā Kristapa balvas kā labākais dokumentālā kino režisors (1988, 2018) un vienu balvu kā labākais dokumentālā kino operators (2007), bet 2014. gadā Ivars Seleckis kopā ar dzīvesbiedri, montāžas režisori Maiju Selecku, saņēma Lielā Kristapa balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā.
Armands Začs iepriekš sadarbojies ar režisoru Ivaru Selecki, veidojot montāžas režiju filmai Zemnieki (2022), pats uzņēmis īsfilmas Terapija, Deniss, kopā ar Lieni Lindi veidojis arī dokumentālo filmu Klātbūtne (2021), bijis montāžas režisors dokumentālajai filmai Spiegs, kurš mans tēvs (2019) un Viestura Kairiša spēlfilmai Janvāris (2022).
Filma Turpinājums. Pieaugšana veidota studijā Mistrus Media, kurā iepriekš producētas vairākas starptautiski un Latvijā pazīstamas dokumentālās filmas – Pasaules skaņa (2010), Escaping Riga (2014), Mans tēvs baņķieris (2015), Turpinājums (2018), Spiegs, kurš mans tēvs (2019), Lustrum (2018), Homo Sovieticus (2020), Zemnieki (2022), Patrīcija (2024).
Dokumentālās filmas Turpinājums. Pieaugšana tapšanu atbalstījis Nacionālais Kino centrs (ERAF / REACT-EU projekts "Latvijas kino industrijas uzņēmumu izaugsme, veicinot to profesionālo veiktspēju" Nr.13.1.4.0/22/I/001).
Filmas līdzfinansētāji ir TET un LMT, filmas sadarbības partneri – Latvijas Televīzija, Delfi, Biļešu Paradīze.