Janvāra barikāžu laikā draugi un kolēģi no filmu studijas „Ģilde” aicina 20. janvārī 20:00 tiešsaistē noskatīties režisora Romualda Pipara dokumentālo filmu „Vēsture aiz kadra. Kino” (2018), veltot šo seansu nesen mūžībā aizgājušā operatora Jāņa Milbreta piemiņai.
Publicēts: 14.01.2021.
Filmu studija Ģilde raksta: „Skumji, ka šajā barikāžu atceres 30. gadadienā jāatvadās no kolēģa kinooperatora – dokumentālista Jāņa Milbreta, kuram pieder daudzi unikāli, vēsturiski kadri. Tomēr ir gandarījums, ka paspējām iemūžināt Jāni un dažus viņa uzfilmētos kadrus filmā Vēsture aiz kadra. Kino. Filma ir kā mūžīgais piemineklis arī viņam. Būsim visi kopā domās, Jāni pieminot,” aicina Jāņa Milbreta kādreizējie kolēģi – režisors Romualds Pipars, producente Baiba Urbāne, fotogrāfs Jānis Pipars un skaņu režisors Aivars Riekstiņš.
Filmu tiešsaistē bez maksas būs iespējams noskatīties Mazās Ģildes mājaslapā un facebook.com/MazaGilde/. Filma Vēsture aiz kadra. Kino ir stāsts par to, kā tapa kinomateriāli, kas kļuvuši par neatņemamu Latvijas audiovizuālās vēstures daļu – kadri, kuros iemūžinātas janvāra barikādes, Tautas Frontes dibināšanas manifestācija Mežaparkā, Augstākās Padomes balsojums 1990. gada 4. maijā, sarkanbaltsarkanā karoga uzvilkšana Svētā Gara tornī, augusta pučs un citi Trešās Atmodas notikumi. Filmā iekļauti agrāk neredzēti, 30 gadus pēc to uzņemšanas digitalizēti 35mm kinolentes fragmenti; materiālus papildina to autoru – režisoru, operatoru, redaktoru, montāžas un skaņas režisoru atmiņas. Filma Vēsture aiz kadra. Kino ir režisora Romualda Pipara veltījums bijušajiem kolēģiem, kas veidojuši Atmodas vizuālo tēlu.
Operators Jānis Milbrets filmā Vēsture aiz kadra. Kino atklājas kā dokumentālists, kuram pieder unikālais Rīgas Ļeņina pieminekļa nojaukšanas kadrs (1991) – tur piemineklis izteiksmīgi apmet loku, atvadoties no pilsētas un sava postamenta, un nogulst zemē. Demontāža ieilga visu nakti, un Milbrets gaidīja. Ar kinokameru viņš tur bija vienīgais, un tagad Latvijas kinovēsturē ir šis vēsturiskais un simboliskais kadrs.
Jānis Milbrets (14.07.1944.-6.01.2021.) Rīgas kinostudijā sāka strādāt jau 1962. gadā par operatora asistentu mākslas filmu kombinētajos uzņēmumos, un arī turpmāk Milbreta īpašās prasmes, ko viņš pilnveidoja visa mūža garumā, bija izdoma un spēja atrisināt tehnoloģiski komplicētus uzdevumus. No 1966. līdz 1978. gadam Milbrets neklātienē studē Maskavas kinoinstitūtā, un viņa operatora diplomdarbs ir Ivara Selecka filma Slāpju spogulis (1976). Septiņdesmito gadu sākumā Milbrets strādājis par operatoru septiņās leļļu filmās, uzņēmis Arnolda Burova Sarkanās kurpītes (1971) un Ragaino mālu (1971), bet 1972. gadā viņš sāk strādāt hronikas sektorā.
Pēc kinostudijas sabrukšanas Jānis Milbrets filmējis dažādās studijās, arī Polijā, Vācijā, Krievijā, bet Latvijas Kultūras akadēmijā lasījis lekcijas par kinooptiku, specefektiem un kombinētajiem uzņēmumiem. Deviņdesmito gadu sākumā Milbrets studijā Dauka filmējis vairākas animācijas filmas – Fantadromu, Kaķīša dzirnavas, Pasaciņas u.c. -, pierādot, ka lelles un zīmētie tēli var visu, ja vien tiek precīzi un izteiksmīgi uzfilmēti, un ja leļļu un zīmētās animācijas operators ir apveltīts ar apbrīnojamu pacietību.
Nozīmīga ir Jāņa Milbreta darbība kinooptikas testēšanā, modernizēšanā un jaunās kinofilmēšanas objektīvu paaudzes izstrādāšanā 35mm un super 16mm kinokamerām, viņa triku un specefektu filmēšanas konsultanta darbība Latvijā un arī ārvalstīs. Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedrs viņš bija kopš 1982. gada.
90. gadu sākumā Jānis Milbrets piedalījās Latvijas Kultūras akadēmijas Kinooperatoru fakultātes radīšanā un mācību programmas izstrādē. Līdz 2005. gadam lasīja lekciju ciklus disciplīnās Kinooptika, Zinātniskā filmēšana, Kino tehnoloģijas, Kombinētie uzņēmumi, triki un specefekti. Ievadījis profesionālās filmēšanas un fotomākslas noslēpumos arī Baltijas Krievu institūta, Starptautiskās Praktiskās psiholoģijas augstskolas un Latvijas Universitātes studentus (līdz 2017. gadam). Milbrets vienmēr zinājis, kā operatora darbu dara, darījis to izcili un azartiski, mācījis citiem un vienmēr bijis atvērts asprātīgam un radoši inovatīvam padomam.
Rīgas Meža kapu jaunajā Mākslinieku kalniņā Jānis Milbrets tika guldīts 15. janvārī.