Nedēļas nogalē noslēdzās 74. Berlīnes starptautiskais kinofestivāls, kurā pasaules pirmizrādi piedzīvoja arī režisora Dāvja Sīmaņa filma “Marijas klusums”; sestdien festivāla oficiālajā preses konferencē tika izziņotas un pasniegtas speciālo žūriju balvas. Režisora Dāvja Sīmaņa filmai “Marijas klusums”, kas veidota Latvijas filmu studijā “Mistrus Media” kopprodukcijā ar Lietuvas filmu studiju “Broom Films”, piešķirta festivāla Ekumēniskās žūrijas balva. Latvijā filmu Marijas klusums sāks demonstrēt 4. aprīlī.
Ekumēniskās žūrijas balva kopš 1992. gada tiek piešķirta tām Berlīnes festivāla oficiālās programmas filmām un autoriem, kuri savās filmās aktualizē garīgās, cilvēcīgās un sociālās vērtības. Balvas laureātu nosaka starptautiska žūrija, kurai dalībniekus deleģē katoļu un evaņģēliskās baznīcas kinoorganizācijas Interfilm un Signis. Ekumēniskā žūrija Berlīnes kinofestivālā piešķir balvu gan galvenā konkursa filmai, gan izvēlētai filmai no festivāla Foruma un Panorāmas programmām. Piešķirot balvu Dāvja Sīmaņa filmai Marijas klusums, žūrija atzinīgi novērtēja galvenās varones pārvērtības, kad viņa kļūst par liecinieci sistēmas ļaunumam un galu galā nolemj izvēlēties klusēšanu kā pretošanās veidu nežēlīgai vardarbībai.
“Esmu dziļi aizkustināts un patiesi pagodināts saņemt šo balvu, jo ar to tiek novērtēta universālā un humānā pieeja, ar kādu veidotas filmas. Šobrīd mēs dzīvojam laikā, kad tumsa cenšas gūt virsroku. Mums jābūt stipriem, mēs nedrīkstam zaudēt spēju atpazīt ļaunumu un cīnīties ar to. Šī balva stiprina manu pārliecību, ka mūsu filma spēj motivēt cilvēkus saglabāt modrību,” saka režisors Dāvis Sīmanis par filmai piešķirto žūrijas balvu.
Šogad festivāla programma tika atzīmēta kā īpaši daudzveidīga, tajā pārstāvētas vairāk nekā 80 valstis, un tā atlasīta no vairākiem tūkstošiem festivālam pieteikto filmu. Dāvja Sīmaņa filma Marijas klusums bija iekļauta Berlīnes starptautiskā festivāla Foruma programmā, un programmas veidotāji norāda, ka šī ir vēsturiski precīza un vienlaikus politiski aktuāla filma pašlaik – kā sava veida brīdinājuma šāviens tam, kādas sekas var izraisīt autoritāro režīmu terors.
Filma Marijas klusums ir vēsturiska drāma, kas veidota pēc teātra un kino aktrises Marijas Leiko dzīvesstāsta un vēsta par viņas dzīves pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz Padomju Savienību, lai rūpētos par savu mazmeitu, un kļūst par Staļina iniciētās latviešu iznīcināšanas akcijas liecinieku un upuri.
Filmas Marijas klusums seansi Berlīnes kinofestivālā bija plaši apmeklēti, filma izpelnījās arī atzinīgus skatītāju un starptautiskās kritikas vērtējumus dažādos starptautiskos kino medijos.
“Filma ir meistarīgi un ar nesaudzīgu pieeju režisēta, mākslinieciskie risinājumi un inscenējumi rūpīgi konstruē nomācošu un mulsinošu atmosfēru, kāda mēdz būt raksturīga jebkurai diktatūrai. Kamera diezgan brīvi un dinamiski seko varoņiem, savukārt tumšā, melnbaltā krāsu palete ne vien atsauc atmiņā pagātni, bet rada neomulīgu sajūtu. Šī izvēle ir īpaši atbilstoša, ņemot vērā, ka Marijas zvaigzne ir dzimusi no sudrabotā ekrāna burvības. Turklāt jau no paša sākuma gandrīz pilnībā izpaliek vārdi, un, kad tie parādās, tiek tikko sadzirdami izčukstēti vai vispār nav dzirdami, ne tikai atsaucot atmiņā agrīno mēmā kino laikmetu, bet arī atgādinot par dziļāko jēgu, kas ietverta filmas nosaukumā un tās noslēgumā,” raksta Universal Cinema.
“Šis aizraujošais stāsts, kas montēts spiegu trillera tempā, noslēdzas sekvencēs, kuras grūti noskatīties. Atkailināta, bez kažokādām un smalkajām drēbēm, Šepicka savu jauno lomu nospēlē ar drosmīgu reālismu. Viņa ir filmēta kā vecāka Garbo bez grima, ar kuru varētu paslēpt zilumus. Tāpat kā dzīvē, arī šajā filmā nav optimistiska noslēguma, lai gan Sīmanis Marijas Leiko portretu papildina ar drosmi, kas atstāj iespaidu.” (The Film Verdict)
“Marijas klusēšana ir skaists un ļoti māksliniecisks skatījums uz okupāciju un režīmu, kas to īstenoja. Pat mūsdienās kāds FSB virsnieks var ienākt jūsu teātrī un sagraut to: Krievijas un PSRS noziegumi joprojām paliek nepamanīti Rietumeiropā, tāpēc Berlīne ir ideāla vieta filmas pirmizrādei,” raksta izdevums Cineeurope.
Festivāla ietvaros filma Marijas klusums piedzīvoja četrus plaši apmeklētus seansus, pēc kuriem skatītāji tikās ar režisoru Dāvi Sīmani un jautāja gan par varoņu vēsturiskajiem prototipiem un viņu likteņiem, gan par sarkano teroru Krievijā 1937. gadā. Vairāki žurnālisti atzīmējuši kā zīmīgu faktu, ka uzreiz pēc festivāla preses seansa pasauli sasniedza traģiskā ziņa par Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija nogalināšanu, velkot paralēles starp reālajiem notikumiem Krievijā un tiem, kas atainoti filmā.
Filmas Marijas klusums radošā komanda ir režisors Dāvis Sīmanis, operators Andrejs Rudzāts, scenārija autori Dāvis Sīmanis, Magali Negroni un Tabita Rudzāte, māksliniece Kristīne Jurjāne, grima māksliniece Beate Rjabovska, komponisti Paulius Kilbauskas un Justas Štaras, montāžas režisore Ieva Veiverīte, izpildproducente Ilze Krūmiņliepa, producenti Gints Grūbe un Inese Boka-Grūbe. Galvenajās lomās – Olga Šepicka, Artūrs Skrastiņš, Ģirts Ķesteris, Inese Kučinska, Vilis Daudziņš. Filma veidota Latvijas filmu studijā Mistrus Media kopprodukcijā ar Lietuvas filmu kompāniju Broom Films.
Filmas izveidi atbalstījuši Nacionālais kino centrs, Lietuvas Nacionālais kino centrs, Latvijas Televīzija, LMT un TET, Valsts kultūrkapitāla fonds.
Festivāla ietvaros ar Latvijas Investīciju aģentūras, Latvijas vēstniecības Vācijā, Nacionālā kino centra un Valmiermuižas alus darītavas atbalstu notika arī Latvijas pieņemšana vēsturiskajā Volksbühne teātrī, kur savulaik strādājusi Marija Leiko; pēc Hitlera nākšanas pie varas viņa Berlīni pameta, devās uz Latviju un pēc tam 1937. gadā sāka strādāt Maskavas latviešu teātrī Skatuve.
74. Berlīnes starptautiskais kinofestivāls šogad norisinājās no 15. līdz 25. februārim, tas ir viens no lielākajiem, nozīmīgākajiem un tradīcijām bagātākajiem A klases filmu festivāliem pasaulē, kas norisinās kopš 1951. gada un līdzās Kannu un Venēcijas festivāliem tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem Eiropas kino gada forumiem. Berlīnes kinofestivāla Foruma programma tika veidota jau 54. reizi, atlasē izceļot kino kā medija nozīmi un atlasot filmas, kurās ietverts nozīmīgs sociāli mākslinieciskais vēstījums un pievērsta īpaša uzmanība kino estētikai.