Piektdien, 27. septembrī, Saeimā vērtējot Baltijas Asamblejas (BA) balvas kandidātus, starptautiska žūrija lēma šāgada balvu mākslā piešķirt latviešu kinorežisoram Dāvim Sīmanim par starptautiski novērtēto, Berlīnes kinofestivālā apbalvoto spēlfilmu "Marijas klusums" (2024), informē Saeimas Preses dienests. Filma ir Latvijas un Lietuvas kopražojums, kas augstā mākslinieciskā līmenī runā par visai Baltijai nozīmīgiem un liktenīgiem vēsturiskiem notikumiem.
Starptautiskā Baltijas Asamblejas balvu žūrija lēma balvu literatūrā piešķirt igauņu rakstniekam un dzejniekam Reinam Raudam (Rein Raud) par noveli Katkurong / Sērgas vilciens; BA balvu zinātnē saņems lietuviešu zinātnieks Lims Kupčinsks (Limas Kupčinskas) par profesionāliem zinātniskiem sasniegumiem – izcilu ieguldījumu fundamentālajos un klīniskajos pētījumos, inovācijām gremošanas un aknu slimību jomā.
Katras balvas apjoms ir 5000 eiro, tās plānots pasniegt gadskārtējā Baltijas Asamblejas sesijā šī gada 17. oktobrī Lietuvā.
Žūrijā bija deviņi literatūras, mākslas un zinātnes eksperti no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas. Latviju žūrijā pārstāvēja Ieva Kolmane, Valdis Muktupāvels un Edīte Tišheizere.
Baltijas Asamblejas balvas pretendenti vispirms tiek izvērtēti katras valsts nacionālajā žūrijā; Latvijas nacionālajai žūrijai Dāvja Sīmaņa kandidatūru pieteica Nacionālais Kino centrs, pieteikumā uzsverot nozīmīgo starptautisko rezonansi, kuru režisors Dāvis Sīmanis izpelnījās pēc filmas Marijas klusums pasaules pirmizrādes un Ekumēniskās žūrijas balvas Berlīnes kinofestivālā 2024. gada februārī.
Līdztekus uzvarētājiem BA balvai šogad bija nominēti –
literatūrā:
# - lietuviešu dzejnieks, esejists, literatūrkritiķis un tulkotājs Toms Venclova (Tomas Venclova) par jaunāko dzejas grāmatu Už Onos ir Bernardinų / Aiz Annas un Bernardiešiem;
# - latviešu rakstnieks Arno Jundze par romānu Es nemiršu nekad;
mākslā:
# - Valsts dziesmu un deju ansamblis Lietuva par brīvības aizstāvjiem veltīto teātra oratoriju 13;
# - igauņu māksliniece un pasniedzēja Kristi Kongi par aktīvu un daudzpusīgu radošo darbu;
zinātnē:
# - latviešu pētniece Beata Paškevica par Frīdriha Bernharda Blaufūsa autobiogrāfijas Dzīvesgājums tulkojumu, izdevuma sastādīšanu, komentēšanu, Blaufūsa tekstu bibliogrāfijas izveidi, kā arī pārskata Par Frīdriha Bernharda Blaufūsa dzīvi un literāro darbību izstrādi;
# - igauņu pētniece un Tartu Universitātes Mediju studiju profesore Andra Sībaka (Andra Siibak) par pēdējo piecu gadu laikā veiktajiem pētījumiem (kopā 32 zinātniskie raksti), kas veltīti jauno digitālo tehnoloģiju lietotājiem un potenciālajām iespējām un riskiem, ko jaunās tehnoloģijas rada to lietotājiem un sabiedrībai kopumā.
BA balva ir dibināta 1994. gadā, to ieguvuši daudzi pazīstami kultūras, zinātnes un mākslas jomas darbinieki. Pirms četriem gadiem Baltijas Asamblejas balvu mākslā saņēma Simtgades dokumentālā filma Laika tilti (2018), visu trīs Baltijas valstu kopražojums, kas stāsta par Baltijas jauno vilni dokumentālajā kino 20. gadsimta 60. gados.
Visi Baltijas Asamblejas balvu saņēmēji – Baltic Assembly mājaslapā ŠEIT.