Ar balvu pasniegšanas ceremoniju Rīgas cirkā 26. februārī noslēdzās Nacionālā kino balva “Lielais Kristaps”.
Piecas Kristapa statuetes un kinoteātra Splendid Palace skatītāju speciālbalvu saņēma Viestura Kairiša spēlfilma Janvāris, trīs balvas – Signes Baumanes animācijas filmai Mans laulību projekts. Balvu par mūža ieguldījumu filmu mākslā saņēma kinoscenārists Alvis Lapiņš. Vēl līdz 28. janvārim Lielā Kristapa filmu izlase skatāma portālā filmas.lv – tiešsaistē un bez maksas visā pasaulē.
Balvas laureāti:
Labākā pilnmetrāžas spēlfilma
JANVĀRIS, režisors Viesturs Kairišs, producenti Gints Grūbe un Inese Boka-Grūbe, studijas Mistrus Media (Latvija), Artbox (Lietuva), Staron Film (Polija)
Žūrijas pamatojums: „Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu žūrija izvēlējās darbu, kas niansētā veidā ataino mūsdienu Latvijas pastāvēšanā un pašapziņā nozīmīgus notikumus. Šo filmu raksturo jūtīgs un precīzs laikmeta portretējums, kurā spoži izceļas gan režisora darbs, gan visas komandas sniegums. Filmas introspektīvais tonis savukārt atgādina, ka jebkuras valsts un sociālpolitisku notikumu pamatu un vērtību veido cilvēciskais; šī atziņa ir īpaši aktuāla jaunajā Eiropas realitātē.”
Labākā īsmetrāžas spēlfilma
PIRMIE SOĻI, režisors Pauls Ķesteris, Mima Films (Latvija), LKA Nacionālā Filmu skola
Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma
MANA MĀTE VALSTS, režisore Ieva Ozoliņa, producente Madara Melberga, Fa Filma (Latvija), Republik (Islande)
Īpašā žūrijas atzinība labākās pilnmetrāžas dokumentālās filmas kategorijā – filmai SVĀRSTĪBAS, režisore Kristīne Briede, studijas Baltic Balkan Productions (Latvija), Ruckas Mākslas fonds (Latvija)
Žūrijas pamatojums: „Žūrija piešķir īpašo atzinību Kristīnes Briedes dokumentālajai filmai Svārstības – darbam, kas skatītājam ļauj ielūkoties nezināmā, slēgtā vidē, vienlaikus izceļot tajā valdošo nevienlīdzību un aicinot izvērtēt status quo neaizskaramību.”
Labākā īsmetrāžas dokumentālā filma
81 METRS, režisors Jānis Ābele, studija Chaland Films (Latvija)
Labākā animācijas filma
MANS LAULĪBU PROJEKTS, režisore Signe Baumane, producents Roberts Vinovskis, studijas Lokomotīve (Latvija), The Marriage Project (ASV), Antevita Films (Luksemburga)
Labākā daudzsēriju filma
KRIMINĀLLIETA IESĀCĒJAM, režisors Armands Zvirbulis, producente Arta Ģiga, studijas Red Dot Media (Latvija), Inscript (Lietuva)
Labākā debijas filma
TIKMĒR LUCAVSALĀ, režisore Elza Gauja, producents Andris Gauja, studija Riverbed (Latvija), Latvijas Televīzija
Labākā studentu filma (saņem Lielā Kristapa lukturi)
MANS KAIMIŅŠ NOSITA MANU KAĶI, režisors Reinis Ūbelis, LKA Nacionālā Filmu skola (Latvija), Griffonmark (Latvija)
Labākais scenārists
JURIS KURSIETIS, MATĪSS GRICMANIS, LĪGA CELMA-KURSIETE, ARMANDS ZVIRBULIS (Krimināllieta iesācējam)
Labākais spēlfilmas režisors
LINDA OLTE (Māsas)
Labākais spēlfilmas operators
ALEKSANDRS GREBŅEVS (Ūdens garša)
Labākā aktrise galvenajā lomā
MARIJA LUĪZE MEĻĶE (Neona pavasaris)
(aktrise atteicās pieņemt balvu, kamēr nav pieņemts Kopdzīves likums)
Labākais aktieris galvenajā lomā
KĀRLIS ARNOLDS AVOTS (Janvāris)
Labākā aktrise otrā plāna lomā
IVETA POLE (Māsas)
Labākais aktieris otrā plāna lomā
TOMS AUNIŅŠ (Nemierīgie prāti)
Labākais filmas mākslinieks
IEVA JURJĀNE (Janvāris)
Labākais kostīmu mākslinieks
RŪTA LEČAITE (Janvāris)
Labākais grima mākslinieks
MAIJA GUNDARE (Sema ceļojumi)
Labākais dokumentālās filmas režisors
IVARS SELECKIS (Zemnieki)
Labākais dokumentālās filmas operators
GINTS BĒRZIŅŠ (Mājas)
Labākais animācijas filmas režisors
SIGNE BAUMANE (Mans laulību projekts)
Labākais animācijas filmas mākslinieks
SIGNE BAUMANE (Mans laulību projekts)
Labākais komponists
PLATONS BURAVICKIS, HUANS ERNANDEZS (Nemierīgie prāti)
Labākais skaņu režisors
ALEKSANDRS VAICAHOVSKIS (Neona pavasaris)
Labākais montāžas režisors
ARMANDS ZAČS (Janvāris)
Lielajam Kristapam nominētās filmas vērtēja starptautiska žūrija – režisore Ilze Burkovska-Jakobsena (žūrijas priekšsēdētāja), režisors Edmunds Jansons, režisors un Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās Filmu skolas vadītājs Jānis Putniņš, kinokritiķe, FIPRESCI biedre Kristīne Simsone un žūrijas goda locekle, aktrise Laila Robiņa (Laila Robins), ASV.
Lielais Kristaps 2022 - īpašās balvas
Balva par mūža ieguldījumu kinomākslā pasniedza kino dramaturgam Alvim Lapiņam; balvas ilggadējais atbalstītājs ir Hannu Pro, viens no vadošajiem uzņēmumiem televīzijas, teleraidīšanas, video filmēšanas un pēcapstrādes sistēmu izveidē.
Starptautiskās kinokritiķu asociācijas FIPRESCI Latvijas nodaļas balvu pasniedza Sonora Broka: “Viss ir redzēts, pie visa ir pierasts, bet vēl nav gana,” šādi vārdi izskan filmā no aktieriem, kuri izspēlē revolūciju uz skatuves, nespējot tādu rast savā profesionālajā dzīvē. Mārča Lāča personīgajā darbā, vizuāli aizraujošajā atrakcijā un komentārā ne tikai par vietējo teātra, bet arī kultūras vidi ir daudz gruzdoši neatliekamā. Revolūcija pārstāv jaunu atzaru mūsdienu latviešu kino – filmas, kas nebaidās būt dzēlīgas un patiesas pašas pret sevi un nozari, kurā tās ir iegremdētas. FIPRESCI balvu saņem spēlfilma Revolūcija un tās režisors Mārcis Lācis.”
Žurnāls Kino Raksti balvu piešķīra režisorei un māksliniecei Signei Baumanei, filmas Mans laulību projekts autorei. Kinokritiķes Dairas Āboliņas intervija ar Signi Baumani 2022. gada oktobrī bija 1000. publikācija elektroniskajā žurnālā, tāpēc Kino Rakstu balva ir 1000 saulespuķu sēkliņas, ko stādīt visur pasaulē, kur vien vedīs filmas un režisores turpmākie ceļi.
Alus darītavas Valmiermuiža balvu par savas zemes vērtību saņēma filma Zemnieki (režisors Ivars Seleckis, producents Mistrus Media).
Laikraksta Diena un kultūras un izklaides izdevuma KDi speciālbalvu Elzai Gaujai par filmām Tikmēr Lucavsalā un Mamma vēl smaida pasniedza izdevniecību Dienas Mediji, Dienas Bizness, Dienas Žurnāli vadītājs Edgars Kots. Balvas – laikraksta Diena pilnā komplekta abonements 12 mēnešiem (gadam), kurā ietilpst laikraksts Diena, izdevums KDi un žurnāls Sestdiena, un informatīvais atbalsts izdevniecības autores nākamajai filmai Dienas Mediji izdevumos 2023 eiro apmērā.
Izdevniecības Žurnāls Santa īpašo balvu Cilvēkstāsts pasniedza portāla Santa.lv attīstības vadītāja Zane Blanka: “Viens no dzīvesstila žurnālistikas svarīgākajiem fokusiem vienmēr bijis cilvēks un viņa stāsts. Iespējams, visvērtīgākie ir tie stāsti, kuros atklājas īstā, neizskaistinātā dzīve un kuros neglaimojam paši sev, jo tieši tie mums dod iespēju domāt, kā kļūt labākiem. Šādus cilvēkstāstus meklējam un novērtējam arī kino. Tāpēc šogad savu simpātiju balvu vēlamies pasniegt filmai Māsas un režisorei Lindai Oltei.”
SIA Rīgas nami kinoteātra Splendid Palace balvu Skatītāju izvēle 2022 pasniedza SIA Rīgas nami valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže: “Kinoteātrī Splendid Palace pirmās kinofilmas sāka rādīt pirms 100 gadiem. Mūsu jubilejas gadā novēlam Latvijas filmu nozarei uzņemt tik izcilus un spēcīgus stāstus, kuriem izdosies pārspēt šīs sezonas apmeklētāko filmu. Kinoteātra Splendid Palace skatītāju simpātiju balvu 2022 saņem režisora Viestura Kairiša filma Janvāris.”
LMT prezidents Juris Binde: “LMT ir gandarīts piešķirt balvu 1000 eiro apmērā filmai, kas saņems titulu Gada inovācija kino mākslā. Inovācijas izaicina cilvēka radošumu – tie ir pastāvīgi jaunu apvāršņu meklējumi, centieni nokļūt vēl neapgūtās teritorijās, iemācīties jaunas prasmes. Kad šķiet, ka viss jau ir redzēts un piedzīvots, tieši inovatori ir tie, kas ļauj turpināties cilvēces attīstībai – kā tehnoloģiju nozarēs, tā kinomākslā. Tas ir apliecinājums, ka cilvēka izdomai nav robežu, un to demonstrē arī kino žanra inovācija – absurda pasaka Sema ceļojumi, filmas režisors Aiks Karapetjans un radošā komanda.”
No 3. līdz 24. februārim notika skatītāju balsojums sabiedrisko mediju portālā www.lsm.lv, kur uzvarēja un skatītāju simpātiju balvu saņēma seriāls – Gen Z drāma Viss norm (režisors Alberts Viegliņš, studija Centaur Films). “Pēc ārkārtīgi bagātīgā kino gada ar sevišķu intrigu gaidījām, kurš darbs būs ieguvis aktīvākos fanus un uzvarēs skatītāju balsojumā. Rezultāts pierāda, ka šī gada skatītāju simpātijas balvas saņēmējam patiešām ir izdevies atrast savus skatītājus, kas ir īpaši nozīmīgi, jo šis projekts radīts, domājot par pavisam konkrētu skatītāju paaudzi,” komentēja LSM.lv kultūras redaktore Laila Burāne.
Līdz 28. februārim Lielajam Kristapam veltīta programma visā pasaulē skatāma vietnē www.filmas.lv. Tajā ir trīs programmas: Lielā Kristapa 2021. gada laureātu filmas, Lielā Kristapa Mūža balvas laureāta, kinodramaturga Alvja Lapiņa filmu retrospektīva un simtgadnieka Rolanda Kalniņa filmu retrospekcija.
Lielā Kristapa noslēguma ceremonija notika 26. februārī Rīgas cirkā. Ceremonijas režisors Mārtiņš Ķibers: “Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps ceremonija notiek svaigi rekonstruētajā Rīgas cirka ēkā, un tas ir likumsakarīgi. Cirka maģija, kustība un brīnums ir stāvējis klāt kinematogrāfa dzimšanai, un tieši šeit, Rīgas cirkā, reiz noticis pirmais kinoseanss Latvijas teritorijā. Ceremonijā kopā ar balvu nominantiem un laureātiem tiek godināta kino un cirka simbioze, tāpēc klātesošie, LSM un LTV skatītāji kļuva par lieciniekiem Lielā Kristapa levitācijai, ceremonijas vadītāja aktiera Ģirta Krūmiņa personības dalīšanās fenomenam un pāris maģiskiem "spektakliem”.” Ceremonijas tekstu autori – Klāvs Mellis un Monta Gāgane, scenogrāfija – Anna Heinrihsone.
Daudzas godalgotās un nominētās filmas iespējams skatīties Latvijas straumēšanas platformās un Vimeo.
Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps rīko biedrība Latvijas Kinematogrāfistu savienība sadarbībā ar Nacionālo Kino centru un Latvijas Republikas Kultūras ministriju, atbalsta Latvijas Mobilais Telefons un Hannu Pro. Lielā Kristapa partneri: kinoteātris Splendid Palace, Rīgas Cirks, Latvijas Nacionālais arhīvs, Rīgas Kino muzejs, BB Rental, Entresol, Valmiermuiža, Caffeine, Mitto. Informatīvais atbalsts: Latvijas Televīzija, Latvijas Radio, LSM, Visual Media, Diena, Kultūras Diena, Kino Raksti un Santa.