Pieminot aktrisi Regīnu Razumu (22.09.1951.-14.05.2023.), Nacionālā Kino centra portālā filmas.lv izveidota filmu kolekcija, kurā akcentēts aktrises izteiksmīgais ieguldījums Latvijas kino vēsturē, – no 19. maija skatītājiem pieejamas 11 spēlfilmas (1972-2018), kas portālā ievietotas sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu, un viena dokumentālā filma, kas sameklēta Latvijas Televīzijas videotēkā un digitalizēta īpaši šai kolekcijai.
Regīna Razuma kinematogrāfijā ienāca no muzikālās puses – 70. gadu sākumā viņa bija Valsts deju ansambļa Daile soliste, kuru uzaicināja uz nelielu epizodisku lomiņu filmā Tauriņdeja (1971). Jau tūlīt Regīnu Razumu ievēroja viņas „mūža režisors” Rolands Kalniņš, kurš filmā Ceplis (1972) uzticēja neprofesionālei sekretāres Austras lomu, un tā uz visiem laikiem kļūst par spilgtāko Regīnas Razumas pazīšanas zīmi Latvijas kinovēsturē.
Rolands Kalniņš pēc daudziem gadu desmitiem teicis: „Esmu Regīnas Razumas skaistuma pielūdzējs,” tomēr ne jau tikai izskata dēļ viņš piešķīra aktrisei kādu lomu gandrīz katrā savā filmā. Jau tūlīt pēc Cepļa seko pārsteidzošā iecere filmai Piejūras klimats (1974), kur Razumai būtu bijusi galvenā sieviešu loma – gāzes kantora jaunā inženiere Daina –, taču filmas uzņemšana tika pārtraukta, jo autoru domas lidojums izrādījās pārāk novatorisks padomju sistēmai. Kinovēsturē saglabājušās un piemiņas kolekcijā iekļautas tikai 40 minūtes filmas darba materiāla.
Vēl viena Rolanda Kalniņa dāvana „savai aktrisei” ir Alises loma filmā Akmeņainais ceļš (1983) – Regīna Razuma vēlāk uzsvērusi, ka šī viņai ir ļoti mīļa loma, izceļot Alises sievišķību un spēju pat grūtībās nezaudēt „ticību dzīves gaišajai pusei”.
Par noturīgām simpātijām visa radošā mūža garumā liecina fakts, ka Rolands Kalniņš Regīnai Razumai piešķīra lomu arī savā pēdējā spēlfilmā Rūgtais vīns (2007), kur viņas atveidotā Regīna ir viena no piecām tik dažādajām mūža sievietēm galvenā varoņa Donata (Kaspars Znotiņš) dzīvē. Šī filma atnesa Regīnai Razumai Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps par labāko otrā plāna sieviešu lomu.
„Vecos labos laikus” šajā filmu izlasē vēl pārstāv komēdija Nepabeigtās vakariņas (1979), kur Regīnas Razumas cēlais un aristokrātiskais tēls iedvesmojis režisoru Jāni Streiču piešķirt viņai nelielu, bet kolorītu lomu – miljonāra Palmgrēna atraitnes tēls paliek Latvijas kino vēsturē arī ar vienu no kostīmu mākslinieces Večellas Varslavānes „visu laiku asprātīgākajiem kostīmiem”, melnu sēru lentīti ap roku kā vienīgo apģērba elementu, dārzā sauļojoties…
Latvijas pārmaiņu laikmets Regīnas Razumas filmogrāfijā iezīmējas ar divām ļoti atšķirīgām jauno laiku filmām, kas uz ekrāna iznāk 1993. gadā, - režisors Ansis Epners, kurš jau daudzus gadus sapņoja ekranizēt Alberta Bela romānu Būris, Regīnai Razumai piešķir galvenā varoņa, arhitekta Bērza sievas Edītes lomu, bet jauno un dauzonīgo režisoru Aigara Graubas un Igora Lingas debijas filmā Drosme nogalināt aktrisei ir atbilstoši drosmīga loma – dārga naktskluba labākā striptīzdejotāja ar skatuves vārdu Sirsniņa un visai cinisku attieksmi pret dzīvi, bet dziļām jūtām pret filmas galveno varoni Ēriku (Armands Reinfelds)…
21. gadsimta sākumā aktrisi Regīnu Razumu atklāj režisors Viesturs Kairišs, piešķirot viņai lomas gan savā pirmajā spēles īsfilmā, vasaras mistērijā Kāzas (2000), kur Razuma ir pilsētnieciski smalka līgavas māte, gan debijas pilnmetrāžas filmā pa ceļam aizejot… (2001), kur Regīna Razuma tandēmā ar Maiju Apini parādās kā divas amizantas grūtnieces lauku ciema kolorītajā pasaulītē.
Zīmīgi, ka Regīnu Razumu pēc dažiem gadiem savai debijas pilnmetrāžas spēlfilmai izvēlas vēl viens jauns režisors – Jānis Nords filmā Amatieris (2008) aicina aktrisi nospēlēt galvenā varoņa, studenta Viktora māti, augstskolas pasniedzēju, kura ļoti uztraucas par dēla kriminālajām nosliecēm.
Portāla filmas.lv piemiņas izlasē ievietota arī vispopulārākā no Latvijas Simtgades filmām – režisores Annas Vidulejas veidotā, Anšlava Eglīša romāna motīvos balstītā spēlfilma Homo novus (2018, studija Film Angels Productions) – tur Regīna Razuma spēlē smalko sabiedrības dāmu Melmeņa kundzi, kuras prototips, visticamāk, ir starpkaru Latvijā tik ietekmīgā Emīlija Benjamiņa.
Spēlfilmu izlase portālā papildināta ar retu iespēju noskatīties dokumentālo filmu Septiņas sejas (1998), kurā kinokritiķe, šīs filmas scenārija autore un režisore Daira Āboliņa iemūžinājusi Regīnas Razumas neparasto ģimeni – tēvs Aleksandrs un mamma Dzidra izaudzinājuši septiņas meitas, slavenā kordiriģenta Teodora Kalniņa mazmeitas. Regīna ir vidējā starp septiņām māsām, bet visas kopā – ļoti dažādas, stipras un dzīvē realizējušās sievietes. Par šīs filmas pievienošanu kolekcijai īpašs paldies Latvijas Televīzijas videotēkai!
Filmu kolekcija veidota sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Valsts kinofotofonodokumentu arhīvu un Kultūras informācijas sistēmu centru (KISC). Kolekcijā iekļautās filmas no 19. maija skatāmas bez maksas visā Latvijā, laika ierobežojums attiecas vienīgi uz kolekcijas jaunāko filmu Homo novus, kas būs skatītājiem bez maksas pieejama aptuveni divas nedēļas – līdz maija beigām.
Portālu filmas.lv, kas vienlaikus ir arī plaša filmu nozares datu bāze, veido un uztur Nacionālais Kino centrs; arī ārpus īpašajām kolekcijām portālā var bez maksas noskatīties gandrīz 400 Latvijas filmas, kas skatāmas dažādu izmēru ekrānos un ierīcēs visā Latvijas teritorijā, kur vien pieejams internets.