Nacionālā Kino centra programmu “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” novembrī turpinās producenta un režisora Ginta Grūbes dokumentālā filma “Lustrum”, kas veidota sadarbībā ar scenārija līdzautori Sanitu Jembergu un runā par čekas metodēm un VDK aģentiem Latvijā.
Publicēts: 05.10.2018.
Darbs pie dokumentālās filmas Lustrum sākts pirms četriem gadiem, kad ar Saeimas oficiālu lēmumu tika uzsākta VDK arhīvu pētniecība un atklāts bija jautājums, ar ko šī pētniecība 2018. gadā beigsies – vai VDK arhīvi tiks atvērti un kāds statuss būs VDK atstātajiem arhīviem 27 gadus pēc tam, kad tie nonākuši Latvijas Republikas Saeimas rīcībā. 2018. gada 4. oktobrī Saeima pieņēma lēmumu, ka arhīvi jāpublisko internetā līdz 2018. gada beigām, bet lēmums par to vēl jāpieņem Valsts prezidentam.
Filma Lustrum pirmizrādi piedzīvos 2018. gada 8. novembrī Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps ietvaros, un reizē ar pirmizrādi filma būs redzama kinoteātros visā Latvijā, kur vienlaikus ar filmas reģionālajām pirmizrādēm notiks arī sarunas par kolaborāciju un VDK atstāto mantojumu dažādās Latvijas vietās.
“VDK atstātie arhīvi un nenotikusī lustrācija turpat trīsdesmit gadu ilgumā Latvijā kļuva par politikas instrumentu, kas neļāva un vēl aizvien neļauj mums kā sabiedrībai pieaugt. Tās ir tās traumas, kas mūs vajā un neļauj sadzīt vecām brūcēm. Man bija svarīgi filmā parādīt, kā totalitārā sistēma strādāja, pakļaujot visu sabiedrību, mēģinot iznīcināt cilvēku. Mēs vēl aizvien nenotikušās lustrācijas dēļ turpinām “raganu medības”, nebūtisko izvirzot priekšplānā, liekot ar aizdomām skatīties vienam uz otru, bet normālu sarunu par pagātni padarot neiespējamu. Mans mērķis bija rosināt šādu sarunu par to, kur Latvija un tās sabiedrība atradās padomju okupācijas gados, un to, kāpēc mēs par to nespējam atklāti runāt vēl aizvien. Mēs ceram, ka filma Lustrum būs turpinājums diskusijai un atklātai sarunai,” stāsta filmas režisors Gints Grūbe.
Lustrācija (Lustrum) bija viens no valsts pārvaldes principiem Romas impērijā, kas noteica – mainoties valsts pārvaldei, iepriekšējās varas pārstāvji ceremoniāli atzīstas visos grēkos un zvēr uzticību jaunajai varai. 1991. gadā puča laikā tika pārņemta daļa no VDK arhīviem Latvijā, starp kuriem arī 4300 aktīvo aģentu kartotēka. Pēc čekas maisu atvēršanas vilcināšanas turpat trīsdesmit gadu garumā politiķi pirms četriem gadiem pieņēma lēmumu veikt arhīvu izpēti līdz 2018. gadam un, iespējams, tos publiskot. Filma stāsta par VDK darbības metodēm 80. gados un 90. gadu sākumā, liekot izprast padomju totalitāro sistēmu, kas vēl aizvien liek analizēt, melot, nožēlot, atzīties, skaidrot vai taisnoties simtiem Latvijas inteliģences pārstāvju.
Filmā Lustrum liecības par Latvijas neseno pagātni un VDK darba metodēm Latvijā un ārpus Latvijas sniedz Vaira Vīķe-Freiberga, Lidija Doroņina-Lasmane, Māra Zālīte, Jānis Peters, Ojārs Rubenis, Jānis Šipkēvics, Ivars Lācis, Georgs Andrejevs, Jānis Rokpelnis, Ivars Seleckis, Aldis Ermanbriks, Dzintra Geka, Ivars Godmanis, Anatolijs Gorbunovs, Linards Muciņš, Jānis Rukšāns, Jānis Pujāts, Jurijs Taškovs, Ritvars Jansons, Uldis Briedis, Juris Viņķelis, Rolands Kalniņš, Juris Stukāns, Dainis Īvāns, bijušie VDK virsnieki un darbinieki.
Filmas treileris noskatāms ŠEIT.
Filmas radošajā komandā ietilpst scenārija autori Gints Grūbe un Sanita Jemberga, producente Elīna Gediņa-Ducena, pētniece Ilze Jaunalksne, operatori Andrejs Verhoustinskis un Rinalds Zelts, komponists Kārlis Auzāns, montāžas režisori Andis Rudzišs un Roberts Brežģis, skaņu režisors Anrijs Krenbergs. Filma veidota filmu studijā Mistrus Media. Filmas veidošanu atbalsta Nacionālais kino centrs programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei.
Gints Grūbe ir režisors un producents ar maģistra grādu politikas zinātnē, studējis arī filozofiju un vēsturi Latvijas Universitātē, Bonnā un Berlīnē. 2000. gadā izveidojis filmu studiju Mistrus Media. Kā režisors veidojis dokumentālās filmas Kokaru dziesmusvētki (2008), Būt par Raimondu Paulu, 1×1 (2009), Pasaules skaņa (2010, kopā ar Dāvi Sīmani), Vairāk nekā dzīve (2013), kā producents veidojis spēlfilmas Melānijas hronika (2016) un Tēvs Nakts (2018), dokumentālās filmas Escaping Riga (2014), Pāri ceļiem un upei (2014), Mans tēvs baņķieris (2015), ir producents arī klasiķa Ivara Selecka Simtgades filmai Turpinājums (2018), kas šogad izvirzīta kā Latvijas pieteikums ASV Kinoakadēmijas balvai. 2019. gadā gaidāma Ginta Grūbes un Jāka Kilmi dokumentālā filma par bijušo dubultaģentu un spiegu Imantu Lešinski.
Plašākai informācijai:
Elīna Gediņa – Ducena
+37129387666