Valsts svētkos, Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā, Nacionālais Kino centrs jau tradicionāli rīko 4. maija Latvijas filmu maratonu kinoteātrī “Splendid Palace” – bezmaksas seansus abās kinozālēs visas dienas garumā un brīvdabas seansu kinoteātra priekšpagalmā vakara noslēgumā. Šāgada akcents – Nacionālā Kino centra programma “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” un citu jaunāko filmu pirmizrādes.
Publicēts: 03.05.2018.
2018. gada Latvijas filmu maratons kinoteātrī Splendid Palace notiek Latvijas valsts simtgades zīmē – līdz 4. maijam pirmizrādi būs piedzīvojušas jau septiņas filmas Nacionālā Kino centra programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei, un jaunākā no tām – režisores Kristīnes Želves dokumentālā spēlfilma Mērijas ceļojums – kļūs par vienu no centrālajiem notikumiem kinoteātra Lielās zāles vakara cēlienā (seanss 18:00). Tomēr pirmizrāžu sērija Lielajā zālē sāksies jau agrāk – ar seansu 13:30, kad pirmizrādi piedzīvos Jura Podnieka studijas un režisora Roberta Rubīna dokumentālā filma Gribētos būt aplim par pāragri mūžībā aizgājušo baletdejotāju Alekseju Avečkinu.
Nākamajā Lielās zāles seansā 15:00 pirmizrādi svinēs Valsts Kultūrkapitāla fonda Simtgades mērķprogrammā atbalstīta filma – Zigfrīds Anna Meierovics, dokumentāla filma ar inscenējumiem, kuros piedalās Agnese Cīrule, Andris Gindra un citi aktieri; scenārija autors un režisors Tālivaldis Margēvičs pie ieceres par Latvijai tik nozīmīgā valstsvīra dzīvesstāstu strādājis vairāk nekā 20 gadu.
Lielās zāles seanss 16:30 arī sākas ar divām pirmizrādēm – tās ir īsfilmas, kuras pieņemts klasificēt kā “animāciju pieaugušajiem”, Indras Sproģes Ievads epilogam un Vladimira Leščova Elektriķa diena, kas kopš aprīļa beigām ieplānota jau trīs nopietnu pasaules animācijas festivālu programmās, ieskaitot Anesī festivāla konkursa skati.
Seansu noslēdz 4. maija filmu maratonam tradicionāla parādība – režisores Lailas Pakalniņas jaunākā filma, kas jau apmetusi loku pa starptautiskiem festivāliem, un šogad tā ir dokumentālā filma Zirdziņ, hallo!, kas pasaules pirmizrādi piedzīvoja Lokarno festivālā Šveicē.
Latvijas filmu maratona vakars Lielajā zālē (pēc septītās Simtgades filmas Mērijas ceļojums) noslēgsies ar seansu 20:00, kurā pirmizrādi piedzīvos divu senu kolēģu un domubiedru kopdarbs – režisors Arvīds Krievs pabeidzis dokumentālo filmu Kamēr tu šo dzīvi spēlē par komponistu Mārtiņu Braunu, kurš mūziku Arvīda Krieva filmām rakstījis jau kopš 70. gadu sākuma, bet tieši šogad 4. maijā saņems Triju Zvaigžņu ordeni.
Tradicionāli 4. maijā bezmaksas seansi notiek arī kinoteātra Splendid Palace Mazajā zālē, un tur šogad likumsakarīgā kārtā varēs noskatīties gandrīz visas līdz šim pirmizrādītās Simtgades filmas. Pati pirmā filma no Nacionālā Kino centra programmas Latvijas filmas Latvijas simtgadei, nu jau gandrīz leģendārā Vara Braslas ģimenes filma Vectēvs, kas bīstamāks par datoru, atklās 4. maija Latvijas filmu maratonu pirmajā Lielās zāles seansā 11:30, bet Mazajā zālē seansi sākas jau 11:00 – vispirms Ivara Selecka dokumentālā filma Turpinājums (pirmizrādīta 22. martā un joprojām kinoteātru repertuārā), tad 13:00 režisores Ilonas Brūveres dokumentālā spēlfilma Ievainotais jātnieks, seansā 15:00 režisora Askolda Saulīša dokumentālais pētījums Astoņas zvaigznes, seansā 17:00 – režisores Madaras Dišleres debijas spēlfilma Paradīze ’89 (pirmizrādīta 22. februārī un arī joprojām kinoteātru repertuārā).
Mazās zāles seansu virkne noslēdzas 19:00 ar režisora Aigara Graubas un producenta Andreja Ēķa jaunāko kases grāvēju, filmu-leģendu Nameja gredzens, kura 2018. gada pirmo trīs mēnešu laikā kļuvusi par visas Latvijas kinoteātros visvairāk apmeklēto filmu – to jau redzējuši gandrīz 80 000 kinoskatītāju; maija sākumā filma piedzīvos starptautisko pirmizrādi Lietuvā. Jāatceras, ka šī ir vienīgā filma 4. maija maratona programmā, kam piemērots vecuma ierobežojums – daudzo kaujas skatu dēļ filma nav īsti piemērota skatītājiem, kas vēl nav sasnieguši 12 gadu vecumu.
Tradicionāli 4. maija Latvijas filmu maratona noslēgums iziet ārpus kinozālēm, uz Splendid Palace priekšpagalmu, kur līdz ar tumsas iestāšanos sākas brīvdabas seanss. Kinoseansa ieskaņā no 20:30 valsts svētkiem piemērotu, priecīgi jautru gaisotni sagādās folkmūzikas grupa Imanta Dimanta un draugi, bet kinoseansa programma, kas sāksies apmēram 21:30, šogad veidota sadarbībā ar Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu, kur ar ERAF atbalstu risinās kinodokumentu digitalizācijas un restaurācijas projekts, piešķirot 21. gadsimta kvalitāti 20. gadsimtā filmētiem materiāliem, tāpēc arhīva darbinieki ir priecīgi darba rezultātu demonstrēt plašākai publikai. Latvijas filmu maratona brīvdabas seansā varēs noskatīties 50.- 70.gadu kinožurnālu izlasi.
Jau tradicionāli Nacionālais Kino centrs 4. maija Latvijas filmu maratona ietvaros sadarbojas ar Kalnciema kvartālu, kur šogad kino tiks demonstrēts no pulksten 21, sākot ar VKFFDA digitalizētajām hronikām, bet pulksten 21:30 arī Kalnciema kvartāla viesiem būs iespēja noskatīties septīto Simtgades filmu, Kristīnes Želves režisēto dokumentālo spēlfilmu Mērijas ceļojums. Kinovakars Kalnciema kvartālā noslēgsies ar piecām Latvijas Kultūras akadēmijas studentu filmām, savus darbus piedāvās jaunās režisores Marta Elīna Martinsone, Elita Kļaviņa, Tīna Zariņa, Adriāna Roze un Elizabete Mežule-Gricmane.
4. maija Latvijas filmu maratonu organizē Nacionālais Kino centrs, sadarbības partneri – Rīgas Dome, pašvaldības SIA Rīgas nami, kinoteātris Splendid Palace, Latvijas Nacionālā arhīva Kinofotofonodokumentu arhīvs, Kalnciema kvartāls, Latvijas Kultūras akadēmija un Latvijas filmu studijas.
4.MAIJA LATVIJAS FILMU MARATONA PROGRAMMA:
KINOTEĀTRĪ “SPLENDID PALACE”
LIELĀ ZĀLE
11:30 PIRMĀ SIMTGADES FILMA
Vectēvs, kas bīstamāks par datoru
(S, režisors Varis Brasla, F.O.R.M.A., 80’)
Filma, kas uzsāka programmas Latvijas filmas Latvijas simtgadei popularitātes vilni, līdz šim to novērtējuši jau gandrīz 80 000 skatītāji.
13:30 PIRMIZRĀDE
Gribētos būt aplim
(D, režisors Roberts Rubīns, Jura Podnieka studija, 73’)
Filma par Alekseju Avečkinu (1976-2013) – savas paaudzes izcilāko dejotāju, kurš atvēra jaunu lapaspusi Latvijas baleta vēsturē –, un par to, ko nozīmē sadegt uz skatuves.
15:00 PIRMIZRĀDE
Zigfrīds Anna Meierovics
(D / S, režisors Tālivaldis Margēvičs, Deep Sea Studios LV, 52’)
Latvijas valsts pirmais ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics un sarežģītais laiks, kurā tika iecerēts un izveidots Latvijas valstiskums.
16:30
PIRMIZRĀDE Ievads epilogam
(A, režisore Indra Sproģe, infinityBOX, 9’)
Alegorisks stāsts par bailēm no nāves, atceroties, ka beigas vienmēr ir kaut kā jauna sākums.
PIRMIZRĀDE Elektriķa diena
(A, režisors Vladimirs Ļeščovs, Lunohod, 8’)
Remontdarbu laikā pie psihiatriskās slimnīcas notiek īssavienojums, elektriķis zaudē samaņu un nonāk otrpus sienas.
TRADĪCIJA Zirdziņ, hallo!
(D, režisore Laila Pakalniņa, Kompānija Hargla, 24’)
Filma par to, kā viss mainās, palikdams tāds pats. Viens ceļš samērā netālu no Latvijas austrumu robežas.
18:00 SEPTĪTĀ SIMTGADES FILMA
Mērijas ceļojums
(D / S, režisore Kristīne Želve, VIVAT!, 80’)
Daudzas Latvijas muzeju zāles šobrīd būtu tukšas, ja Mērija Grīnberga nebūtu brīvprātīgi devusies līdzi vilcienam, kad Otrā pasaules kara beigās vācu armija atkāpjoties ņēma līdzi arī 700 kastes ar Latvijas muzeju kolekciju vērtībām.
20:00 PIRMIZRĀDE
Kamēr tu šo dzīvi spēlē
(D, režisors Arvīds Krievs, Kaupo, 57’)
Filma par komponistu Mārtiņu Braunu – spilgtu personību un talantīgu mūziķi, kas ir arī būtiska daļa no Latvijas mūzikas vēstures un tieši pirmizrādes dienā saņems Triju zvaigžņu ordeni.
MAZĀ ZĀLE
11:00 PIEKTĀ SIMTGADES FILMA
Turpinājums
(D, režisors Ivars Seleckis, Mistrus Media, 90’)
Pieci Latvijas bērni no dažādiem Latvijas novadiem sāk iet pirmajā klasē, un mēs redzēsim, kā viņi augs līdzi Latvijai.
13:00 OTRĀ SIMTGADES FILMA
Ievainotais jātnieks
(D / S, režisore Ilona Brūvere, KinoLats, 95’)
Tēlnieks Kārlis Zāle savu vīziju par Latvijas valsti iemūžinājis divos monumentālos latviešu tautas nacionālās apziņas simbolos – Brīvības piemineklī un Brāļu kapos, kas pastāvēs, kamēr vien būs Latvijas valsts.
15:00 TREŠĀ SIMTGADES FILMA
Astoņas zvaigznes
(D, režisors Askolds Saulītis, Centrums, Terra Europa, 100’)
Pirmais Daugavgrīvas, otrais Rīgas, trešais Kurzemes, ceturtais Vidzemes, piektais Zemgales, sestais Tukuma, septītais Bauskas un astotais Valmieras latviešu strēlnieku bataljons – tā ir Latvija vēl pirms Latvijas.
17:00 CETURTĀ SIMTGADES FILMA
Paradīze ’89
(S, režisore Madara Dišlere, Tasse Film, 100’)
1989. gads, viena vasara, kas mainīja dzīvi četrām meitenēm un citiem Latvijā.
19:00 LEĢENDA
Nameja gredzens
(S, 12+, režisors Aigars Grauba, Platforma Film, 150’)
Leģenda par 13. gadsimtu, kad varas gredzens un tiesības valdīt tiek jaunajam Namejam, kurš pieredzes trūkumam un nodevībai liek pretī drosmi.
Filma angļu valodā, ar subtitriem LV
KINOTEĀTRA PRIEKŠPAGALMĀ
No 20:30 muzicē IMANTA DIMANTA UN DRAUGI
No 21:30 – NEPĀREJOŠĀ LATVIJA
Digitalizētas kinohronikas no Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva:
Padomju Latvija Nr. 13 / 1946, 8’
režisore Ņina Goldenberga
1. Sējmašīnu sagatavošana fabrikā “Stars”. 2. Rīgas velosipēdu fabrikas “Sarkanā zvaigzne” jauniešu brigāde. Ceļojošā Sarkanā karoga ieguvēja. 3. Rīgas mēbeļu meistari Čukurs un Kalniņš. 4. Rīgas muzeji saņem atpakaļ vācu iebrucēju nolaupīto. 5. Lauksaimniecības kooperācijas inkubatoru stacija.
Padomju Latvija Nr. 32 / 1950, 7’30
režisores Irina Masa, Marija Čardiņina
1. Rūpnīcas VEF stahanovieši miera sardzē, runā darba pirmrindnieks J. Bille. 2. Mehanizētā linu novākšana Varakļānu rajona kolhozā “Taisnība”. 3. Jaunā cūku ferma Siguldas rajona padomju saimniecībā “Lorupe”. 4. Rīgas 10. septiņgadīgā skola gatavojas jaunam mācību gadam. 5. Ļeņingradas A. Puškina Valsts Akadēmiskā Drāmas teātra kolektīvs apmeklē Etnogrāfisko brīvdabas muzeju Rīgā. 6. Kolhozu riteņbraucēju sacensības Rīgā.
Padomju Latvija Nr. 25 / 1957, 9’
režisors Aloizs Brenčs
1. Sestā Vispasaules studentu un jaunatnes festivāla atklāšana Maskavā. 2. Gleznotāja Leo Svempa 60 gadu jubileja. 3. Republikas donoru kustības aizsācēji. 4. Kombināta Blāzma jaunajā apavu fabrikā. 5. Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas gadskārtējā izstāde. 6. Baltijas republiku planieristi Brīvprātīgās Armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrības (DOSAAF) lidlaukā. 7. Estrādes orķestris Bukareste Rīgā.
Padomju Latvija Nr. 9 / 1961, 9’
režisors Aloizs Brenčs
1. Trolejbusa vadītāja Aira Egle. 2. Republikas ievērojamākās darba pirmrindnieces: Irma Dāvida, Marta Semule, Milda Fridrihsone, Emīlija Gudriniece, Felīcija Čuplinska, Nadežda Ivanova, Velta Vilciņa. 3. Jelgavas rajona padomju saimniecības Platone direktore Veronika Kalenberga. 4. Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas nakts sanatorijā. 5. Fabrikas Rīgas audums jaunās mākslinieces. 6. Rīgas Modeļu nama demonstrējumi darba vietās. 7. Jaunajā veikalā Pusdienas uz mājām Ļeņina ielā 103, Rīgā. 8. Kad mājās saimnieko vīrietis.
Padomju Latvija Nr. 6 / 1966, 10’
režisors Aivars Freimanis
1. Jaunā svešvalodu apgūšanas metode Liepājas pedagoģiskajā institūtā. 2. Jaunā kafejnīca Saulīte Liepājā. 2. Seno ieroču izstāde Rīgas vēstures muzejā. 3. Aktieris Kārlis Sebris sarunājas pa telefonu ar rūpnīcas VEF strādnieci. 4. Lietuvas tautas mākslas izstāde Liepājā. 5. Kuģu, kuri būvēti no plastmasas, izmēģinājumi Baltijas jūrā. 6. Naktssargs A. Beļēvičs nodarbojas ar kaķu dresūru. 7. Dīzeļautomašīna Belaz Jēkabpilī. 8. Eiropas TV amatieru kluba biedrs L. Ozols. 9. Aviomodelists A. Lazorenoks, rūpnīcas Sarkanais metalurgs strādnieks. 10. Medicīnas darbinieku nama vīru vokālā kvarteta 1000. koncerts.
Padomju Latvija Nr. 4 / 1970, 10’
režisors Aivars Freimanis
1. Latviešu sarkano strēlnieku (tag. Okupācijas) muzeja būvdarbi Rīgā. 2. Piemineklis Salaspilī. 3. Energolīnija Baltkrievija-Lietuva-Latvija. 4. Jaunie radiouztvērēji Rīga-302 un VEF-204. 5. Latvijas keramikas filiāle Jelgavā. 6. Sporta komentētāja Gunāra Jākobsona 1000. reportāža. 7. Alsungas sieviešu ansambļa 15 gadu jubileja (suitu sievas). 8. Komponists Raimonds Pauls Rīgas skaņu plašu ierakstu studijā.
Padomju Latvija Nr. 22 / 1973, 10’
režisors Ansis Epners
Dziesmu svētku simtgade
1. Dziesmu svētku simtgadei veltītā sēde Operas un baleta teātrī. 2. Gatavošanās Dziesmu svētku simtgadei. 3. Dziesmu svētku gājiens Rīgas ielās. 4. Dziesmu svētku estrādē. 5. Intervija ar PSRS Kultūras ministri Jekaterinu Furcevu.
Padomju Latvija Nr. 7 / 1975, 10’
režisors Aivars Freimanis
1. Mītiņi un ziedu nolikšana 1905. gada revolūcijas septiņdesmitgadē. 2. Rakstnieces Annas Sakses 70 gadu jubileja. 3. Galdnieku brigadieris Pēteris Vilmanis mēbeļu ražošanas apvienībā Rīga. 4. Pasažieru laineris Belorussija. 5. Celtniecība padomju saimniecībā Ogre.
6. Dailes teātra 5. aktieru studija.
Pionieris Nr. 4 / 1981, 10’
režisors Aivars Freimanis
Daudzbērnu Lerhu ģimene no Ventspils rajona kolhoza Piltene. 2. Skolēni vasarā gana govis Limbažu rajona kolhozā Staicele. 3. Balvu rajona Bērzpils vidusskolas jaunie lopkopji. 4. Rīgas Piena kombinātā. 5. Dzejnieks Imants Ziedonis par savu grāmatu Kas ir kolhozs?
Latvijas hronika Nr. 7 / 1990, 10’
režisors Aivars Freimanis
1. Latvijas PSR Augstākās Padomes 15. sesija. Republikas karoga maiņa. 2. Rūpnīca VEF pēc ugunsgrēka. 3. Vaska figūras motormuzejā Mežciems. 4. Filmas Zvejnieka dēls 50 gadu jubilejas sarīkojums kinoteātrī Rīga. 5. Latvijas detektīvžanra asociācija, avīze Pilnīgi atklāti. 6. Izstāde Latvija. XX gadsimta kūlenis. 7. Lambadas dejas kursi VEF Sporta klubā.
KALNCIEMA KVARTĀLĀ
21:00 Digitalizētas kinohronikas no Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva
21:30 SEPTĪTĀ SIMTGADES FILMA
Mērijas ceļojums
(D / S, režisore Kristīne Želve, VIVAT!, 80’)
Daudzas Latvijas muzeju zāles šobrīd būtu tukšas, ja Mērija Grīnberga nebūtu brīvprātīgi devusies līdzi vilcienam, kad Otrā pasaules kara beigās vācu armija atkāpjoties ņēma līdzi arī 700 kastes ar Latvijas muzeju kolekciju vērtībām.
22:40 Latvijas Kultūras akadēmijas studentu filmas
Smilšu kovbojs (rež. Marta Elīna Martinsone, 2017, 25’)
Pinokio (rež. Elita Kļaviņa, 2017, 17’)
Augstāk, tālāk, stiprāk (rež. Tīna Zariņa, 2017, 17’)
Stikla odere (rež. Adriāna Roze, 2018, 6’)
Tu es tout (rež. Elizabete Mežule-Gricmane, 2017, 10’)
23.04.2018.