Režisores Dzintras Gekas dokumentālā filma “Juris Jurjāns. Septiņas dienas ar gleznošanu, runāšanu, klusēšanu” stāsta par mākslinieka esības alkām gleznot līdz mūža galam. Pirmizrāde plānota Nacionālā Kino centra 4. maija Latvijas filmu maratona programmā, no 5. maija filma būs skatāma kinoteātros Latvijā.
Dokumentālajā filmā režisore Dzintra Geka portretējusi latviešu gleznotāju Juri Jurjānu (1944–2023). Filma atklāj viņa pasauli un iemieso vizuāli bagātīgu stāstu par brīvību mākslā, dzīves enerģiju un virtuozitāti. Kā vienmēr, Juris Jurjāns ir brīvs, par savu mākslas tēmu izvēlas skaistumu un atsakās spēlēt pēc noteikumiem, kurus diktē vecums. Viņš turpina savus ikdienas rituālus, iemalko viskiju, pīpē cigārus un glezno. Lietus līst vai saule spīd, ik dienu viņš ceļas, ņem savu spieķi un mēro garo ceļu no mājas Berģos līdz Vecrīgai, tad pa stāvajām kāpnēm dodas uz darbnīcu sestajā stāvā un nokļūst savā pasaulē – studijā pie otām un gleznām.
Filma par Latvijas Mākslas akadēmijas emeritēto profesoru tapa, filmēšanas komandai režisorei Dzintrai Gekai un operatoram Viktoram Gribermanim vairāk nekā divus gadus pavadot mākslinieku viņa ikdienas gaitās, uzklausot viņa atmiņas, pārdomas un atziņas par dzīvi un mākslu.
Dzintra Geka šobrīd ir viena no redzamākajām dokumentālā kino režisorēm Latvijā, viņas darbos ir daudz vēsturiski svarīgu un sabiedrībai aktuālu motīvu, kas spēj atainot kompleksas tēmas un notikumus, izmantojot autentiskus stāstus un personīgās pieredzes. Dzintra stāsta: “Interese un jēga veidot dokumentālo portretfilmu par mākslinieku Juri Jurjānu bija viņa neparastās personības un harismas dēļ. Viņa pašpietiekamība, mākslinieka egoisms, aizrautība, bērnišķā ziņkārība par pasauli. Filma ir gan ceļojums caur mākslinieka dzīvi, gan padziļināta refleksija par vecuma radītajām pārmaiņām un to ietekmi uz mākslinieka darbu. Citiem vārdiem – filma būs dzīves apliecinājums un iedvesma skatītājiem nepadoties, visiem spēkiem dzīvot pilnvērtīgi, ar prieku, neatkarīgi no ierobežojumiem, ko dzīve uzliek.”
Mūziku speciāli filmai radījis komponists Arturs Maskats, ierakstā piedalījušies pazīstami izcili mūziķi – flautiste Dita Krenberga, ērģelnieks Aigars Reinis, perkusionists Ivo Krūzkops, čelliste Dace Zālīte-Zilberte un saksofonists Aigars Raumanis, diriģents – Sigvards Kļava.
Filmas komandu veido režisore un scenārija autore Dzintra Geka, operators Viktors Gribermans, montāžas režisore Sandra Alksne, skaņu režisors Artis Lūsis, komponists Arturs Maskats, mūzikas ieraksta producents un diriģents Sigvards Kļava, producentes Dzintra Geka un Marta Romanova-Jēkabsone. Filma veidota, sadarbojoties filmu studijām GESTA FILMS un SIBĪRIJAS BĒRNI. Filmas veidošanu finansiāli atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds, filmas izplatītāji ir Baltic Content Media un Kino punkts.
Filmas pirmizrāde notiks 4. maija Latvijas filmu maratona ietvaros kinoteātrī Splendid Palace plkst. 18:00, no 5. maija filma skatāma kinoekrānos Latvijā – tā tiks izrādīta Rīgas kinoteātros Splendid Palace, Kino Bize, Forum Cinemas, K.Suns, arī Talsos, Cēsīs, Rēzeknē, Smiltenē, Daugavpilī, Liepājā un citur.
Pirmie īpašie seansi, kuros būs iespēja satikt filmas radošo komandu:
# – 6. maijā 19:30 kinoteātrī Splendid Palace
# – 8. maijā 18:00 kinoteātrī Kino Bize
# – 12. maijā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
Līdz šim Dzintra Geka jau veidojusi vairākus nozīmīgu latviešu mākslinieku un radošu personību portretus – filmas par Ivaru Poikānu, Kurtu Fridrihsonu, Ilmāru Blumbergu, Aleksandru Pelēci, Eduardu Tisē, Gvido Zvaigzni, Džonu Doredu. Viņa ir režisējusi gandrīz 40 filmas par Sibīrijas un izsūtījuma tēmu, kas tapušas filmu studijā Sibīrijas bērni, radot veselu atmiņu kustību. Filmās Tālā zeme Sibīrija, Kur palika tēvi, Dieva putniņi, Sibīrijas dienasgrāmatas un daudzās citās ir fiksētas atmiņas un liecības par deportācijām un to ietekmi.
Par mākslinieku
Gleznotājs Juris Jurjāns (1944–2023) aizgāja no mums pagājušajā gadā, šogad viņam paliktu 80 gadu. Jura Jurjāna un mākslinieces Aijas Jurjānes ģimenē bija trīs bērni – pazīstamās filmu mākslinieces Kristīne Jurjāne un Ieva Jurjāne, dēls Pāvils Jurjāns.
Juris Jurjāns dzimis 1944. gada 15. februārī, vadījis aktīvu un spilgtu mūžu gan mākslā, gan sabiedriskajā dzīvē. Viņš vairākus gadus vadīja Latvijas Mākslinieku savienības Gleznotāju sekciju, arī diplomdarbus Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas meistardarbnīcā. Juris Jurjāns gan kā mākslinieks, gan kā personība atstājis nozīmīgu iespaidu uz daudziem Latvijas Mākslas akadēmijas absolventiem, saviem audzēkņiem. Viņa darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības, Tretjakova galerijas (Maskavā) kolekcijās, arī vairākās pasaules privātkolekcijās. Viņš regulāri piedalījās grupu izstādēs Rīgā, Maskavā, Ņujorkā, Parīzē, Madridē, Briselē, Helsinkos, Berlīnē, Viļņā, Tokijā, Tallinā, Londonā, Varšavā un citviet.