Arhīvs

Ciklā “Nepārejošā Latvija. Personības” – Uldis Brauns

Otrajā kinovakarā no cikla “Nepārejošā Latvija. Personības” Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) un Nacionālais Kino centrs (NKC) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) piedāvā bez maksas noskatīties digitalizētu un atjaunotu kinodokumentu programmu, kuras centrā ir dokumentālists Uldis Brauns (1932-2017)  – 12. aprīlī pulksten 18:00 LNB Ziedoņa zālē Brauna kā operatora filmēti kinožurnāli (1962-1970) un leģendārā “Brauna triloģija”, viens no Rīgas poētiskā stila pamatakmeņiem.

Kā jau ziņots, cikls Nepārejošā Latvija. Personības ir pirmā iespēja noskatīties ERAF projekta Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta) ietvaros uzsāktā Latvijas filmu un kinožurnālu digitalizācijas un atjaunošanas darba rezultātu, iepazīstot četras lielas personības un viņu laikmetu – ALOIZS BRENČS (1929-1998, seanss 5. aprīlī), ULDIS BRAUNS (1932-2017, seanss 12. aprīlī), HERCS FRANKS (1926-2013, seanss 9. maijā), AIVARS FREIMANIS (1936-2018, seanss 23. maijā). Katra seansa sākumā – īsi ievadvārdi, kuros Latvijas kino pētniece Kristīne Matīsa iepazīstina skatītājus ar katru no izcilajiem dokumentālistiem un laikmetu, kurā viņi darbojušies.

Ceturtdien, 12. aprīlī, kinovakara centrā ir kinooperators un režisors Uldis Brauns, kurš Latvijas dokumentālajā kino ienāca kā operators un arī fotogrāfs. Seanss piedāvā retu iespēju redzēt, kā Uldis Brauns kļuva par režisoru – noskatīties kopā visas trīs viņa pirmās īsfilmas Sākums (1961), Celtne (1962) un Strādnieks (1963), kas kļuva par svarīgu pavērsienu Latvijas dokumentālā kino attīstībā, attīstot industriālo poētiku un attēla kultūru. Lai gan filmu uzņemšanas vietas ir šķietami neatraktīvi būvlaukumi – Pļaviņu HES celtniecība (Sākums), Daugavpils sintētiskās šķiedras rūpnīca (Celtne) –, režisors un operators Uldis Brauns kopā ar scenārija autoru Armīnu Lejiņu (1938-2015) tos izmanto jaunas kinovalodas izmēģinājumiem, meklējot materiālā personisko un glezniecisko.

Kinoseansa ievadā tiks demonstrēti vairāki kinožurnāli, kuros Uldis Brauns strādājis kā viens no operatoriem – režisoru Mihaila Poseļska, Aloiza Brenča un Laimoņa Gaigala žurnāli Padomju Latvija (19/1962, 13/1963 un 20/1970), Aivara Freimaņa žurnāls Māksla (1/1970) un Arņa Akmeņlauka žurnāls Karavīrs (4/1970), detalizēta programma pielikumā.

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs ir viens no lielākajiem Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma glabātājiem, kura krājumā ir vairāk nekā 90 000 kinolenšu ruļļi. ERAF projekta ietvaros pirmo reizi tik lielam arhīva kinodokumentu apjomam veidos kvalitatīvas, mūsu laikam un prasībām atbilstošas digitālās kopijas – 38 420 minūtes kinodokumentu, kas filmēti 20. gadsimtā, atdzims 21. gadsimta formātā. Restaurācijai eksperti izvēlējuši 9 spēlfilmas un sešas Latvijas kinovēsturei nozīmīgas dokumentālās filmas, kuru autori atstājuši būtiskas pēdas Latvijas kino procesos.

Ciklā Nepārejošā Latvija. Personības paredzēti četri seansi LNB Ziedoņa zālē – 5. aprīlī, 12. aprīlī, 9. maijā un 23. maijā, detalizēta programma ŠEIT. Seansu sākums pulksten 18:00, ieeja visiem interesentiem BEZ MAKSAS.

 

Kinovakara programma 12. aprīlī pulksten 18:00
(seansa garums 1 h 35 min)

Kinožurnāli:

Padomju Latvija Nr. 19 (826) / 1962, 8’ (Režisors Mihails Poseļskis, operatori Uldis Brauns, Jānis Celms, Laimonis Gaigals, Vladimirs Gailis, Mihails Poseļskis, Ruta Urbaste)
1. Rīgas lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas slaukšanas iekārta DUS-12. 2. Gāzes vada Dašava-Rīga būvdarbi. 3. Autoceļa tilta pār Lielupi būvdarbi Jūrmalā. 4. Rīgas bērnu apģērbu ateljē modeļu skate. 5. Ražošanas kompleksā mehanizācija konditorejas fabrikā “Laima”. 6. Jaunais restorāns Bauskā. 7. Kartingistu sacensības Senču sila trasē.

Padomju Latvija Nr. 13 (867) / 1963 aprīlis, 9’ (Režisors Aloizs Brenčs, operatori Uldis Brauns, Jānis Celms, Vladimirs Gailis, Mihails Poseļskis, Ivars Seleckis, Ruta Urbaste)
1. Aprīļa svētdiena Ķīšezerā – airētāji, jahtas un zemledus makšķernieki. 2. Rīgas siltumnīcu kombinātā. 3. Cēsu rajona Lodes drenu cauruļu rūpnīcā. 4. Baltijas republiku un Baltkrievijas filmu festivāls Lielais dzintars Rīgā. 5. Civilās aizsardzības mācības kādā lauku rajonā. 6. Jaunais universālveikals Siguldā. 7. Republikas frizieru kursi. 8. Eiropas boksa čempionāta atlases sacensības Tbilisi.

Padomju Latvija Nr. 20 / 1970 augusts, 10’ (Režisors Laimonis Gaigals, operatori Uldis Brauns, Vladimirs Gailis, Laimonis Gaigals)
1. Tankkuģis Pēteris Stučka. 2. Dziesmu svētku gājiens Rīgas ielās. 3. LPSR 30. gadadienai veltītā sēde Operas un baleta teātrī. Runā Latvijas Komunistiskās Partijas Centrālās komitejas 1. sekretārs Augusts Voss. 4. Rīgas lielpaneļu ēku būves kombinātā. 5. Rīgas HES būvdarbi. 6. Dispečeru dienests laukos. 7. Deju svētki Daugavas stadionā, Dziesmu svētki Mežaparkā. 7. Latvijas pilsētu jaunceltnes. 8. Jubilejas ekspozīcija Tautas saimniecības sasniegumu izstādē Mežaparkā.

Karavīrs Nr. 4 / 1970 decembris, 10’ (Režisors Arnis Akmeņlauks, operators Uldis Brauns, Gunārs Indriksons, Valdis Kroģis, Ralfs Krūmiņš, Ruta Urbaste)
1. Raķešu daļas kaujas mācības ziemā. 2. Pulkvedis S. Ļemeha vada izpletņlēcēju nodarbības. 3. PSRS teritorijā kritušo franču karavīru pīšļu izvadīšana uz dzimteni. 4. Armijas zvēresta nodošana. 5. Armijas estrādes ansamblis Zvaigznīte.

Māksla Nr. 1 / 1970, 10’ (Režisors Aivars Freimanis, redaktore Aina Adermane, operatori Uldis Brauns, Valdis Kroģis, Ralfs Krūmiņš)
1. Ļeņina simtgadei veltītā republikas mākslas izstāde. 2.Komponists Marģeris Zariņš. 3. Tautas kinoaktieru studijas audzēkņi mēģinājumā.

 

Dokumentālās filmas:

Sākums (1961, 11’, režisors–operators Uldis Brauns, tekstu autors Armīns Lejiņš, mūziku sakārtojis A. Gutkins, skaņu operators A. Višņevskis, filmas direktors J. Austriņš)

Celtne (1962, 11’, scenārists Armīns Lejiņš, režisors–operators Uldis Brauns, skaņu operators V. Blumbergs, mūziku sakārtojis A. Gutkins, filmas direktors Zigfrīds Kravalis)

Strādnieks (1963, 11’, scenārists Armīns Lejiņš, režisors–operators Uldis Brauns, mūziku sakārtojis A. Gutkins, skaņu operators J. Zīverts, filmas direktors Pauls Prūsis)

 

10.04.2018.