Digitalizētu un atjaunotu hroniku un filmu cikls “Nepārejošā Latvija. Personības”

Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) un Nacionālais Kino centrs (NKC) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) piedāvā unikālu iespēju – bezmaksas kinoseansu ciklā “Nepārejošā Latvija. Personības” kļūt par pirmajiem skatītājiem, kas četros seansos aprīlī un maijā redzēs četru 20. gadsimta izcilo Latvijas kinodokumentālistu darbus jaunā kvalitātē, digitalizētus un atjaunotus atbilstoši 21. gadsimta prasībām.

2018. gadā ERAF projekta Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta) ietvaros uzsākta apjomīga Latvijas filmu un kinožurnālu digitalizācija un restaurācija – 38 420 minūtes kinodokumentu, kas filmēti 20. gadsimtā, atdzims 21. gadsimta formātā. Digitalizētas tiek divas nozīmīgas LNA kinodokumentu kolekcijas – kinožurnālu, hroniku un dokumentālo materiālu kolekcija (1910-1996) un Latvijas dokumentālo filmu kolekcija (1919-1991), kopā 3136 kinožurnāli un 530 dokumentālās filmas; restaurācijai eksperti izvēlējuši 9 spēlfilmas un sešas Latvijas kinovēsturei nozīmīgas dokumentālās filmas, kuru autori atstājuši būtiskas pēdas Latvijas kino procesos.

Cikls Nepārejošā Latvija. Personības ir pirmā iespēja noskatīties atjaunošanas darba rezultātu, iepazīstot četras lielas personības un viņu laikmetu – cikla programmā ALOIZS BRENČS (1929-1998), ULDIS BRAUNS (1932-2017), HERCS FRANKS (1926-2013), AIVARS FREIMANIS (1936-2018). Katrs no seansiem ietver vienu vai vairākas restaurētas īsfilmas no Latvijas dokumentālā kino vēsturei svarīga perioda – 20. gadsimta 60. gadiem; laikmeta ainu papildina katra režisora veidoti kinožurnāli. Restaurēto filmu pirmajā izlasē un šī cikla programmā ietilpst Latvijas dokumentālā kino klasika – filmas Mana Rīga (1960), Baltie zvani (1961), Sākums (1961), Krasts (1963), Vecāks par desmit minūtēm (1978), kinožurnāli Padomju Latvija, Māksla, Sporta apskats, Karavīrs, Pionieris.

Katra seansa sākumā – īsi ievadvārdi, kuros Latvijas kino pētniece Kristīne Matīsa iepazīstinās skatītājus ar katru no izcilajiem dokumentālistiem un laikmetu, kurā viņi darbojušies.

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs ir viens no lielākajiem Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma glabātājiem, kura krājumā ir vairāk nekā 90 000 kinolenšu ruļļi. ERAF projekta ietvaros pirmo reizi tik lielam arhīva kinodokumentu apjomam veidos kvalitatīvas, mūsu laikam un prasībām atbilstošas digitālās kopijas.

Kopā ar Nacionālā kino centra ekspertiem izveidota Latvijas kino vēsturē nozīmīgu 15 Latvijas filmu izlase (starp tām arī trīs Kultūras kanona filmas), kam ERAF projekta ietvaros veiks digitalizāciju ar pilnu restaurāciju. Tiesības veikt kinodokumentu digitalizāciju un restaurāciju konkursa kārtībā ieguva Latvijas pretendents – filmu studija Lokomotīve, kam ir jau vairāku gadu garumā attīstīta un pilnveidota pieredze Latvijas filmu atjaunošanā.

Ciklā Nepārejošā Latvija. Personības paredzēti četri seansi LNB Ziedoņa zālē – 5. aprīlī, 12. aprīlī, 9. maijā un 23. maijā.
Seansu sākums pulksten 18:00, ieeja visiem interesentiem BEZ MAKSAS.

 

PROGRAMMA:

5. APRĪLIS, ceturtdiena, pulksten 18:00
Režisors ALOIZS BRENČS (1929-1998)
Seansa garums 1 h 33 min

Kinožurnāli:
Padomju Latvija Nr. 25 / 1957, 9’
1. Sestā Vispasaules studentu un jaunatnes festivāla atklāšana Maskavā. 2. Gleznotāja Leo Svempa 60 gadu jubileja. 3. Republikas donoru kustības aizsācēji. 4. Kombināta Blāzma jaunajā apavu fabrikā. 5. Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas gadskārtējā izstāde. 6. Baltijas republiku planieristi Brīvprātīgās Armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrības (DOSAAF) lidlaukā. 7. Estrādes orķestris Bukareste Rīgā.
Padomju Latvija Nr. 1 / 1959, 9’
1. Latvijas Valsts Universitātes astronomiskās observatorijas vadītājs docents Šteins stāsta par Padomju Savienības Mēness virzienā palaisto raķeti. 2. Brigadiera Vadima Čerņeca komunistiskā darba brigāde rūpnīcā VEF. 3. Auces rajona kolhoza Rītausma agronome Bērziņa stāsta par kukurūzas nozīmi. 4. Naudas un mantu loterijas izloze Zinātnes pilī Rīgā. 5. Jaunais gaisa tilts pie Brasas dzelzceļa stacijas. 6. Rīgas Krievu drāmas teātra 75 gadu jubileja. 7. Jaungada eglīte Rīgas Pionieru pilī.
Padomju Latvija Nr. 9 / 1961, 9’
1. Trolejbusa vadītāja Aira Egle. 2. Republikas ievērojamākās darba pirmrindnieces: Irma Dāvida, Marta Semule, Milda Fridrihsone, Emīlija Gudriniece, Felīcija Čuplinska, Nadežda Ivanova, Velta Vilciņa. 3. Jelgavas rajona padomju saimniecības Platone direktore Veronika Kalenberga. 4. Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas nakts sanatorijā. 5. Fabrikas Rīgas audums jaunās mākslinieces. 6. Rīgas Modeļu nama demonstrējumi darba vietās. 7. Jaunajā veikalā Pusdienas uz mājām Ļeņina ielā 103, Rīgā. 8. Kad mājās saimnieko vīrietis.
Sporta apskats Nr. 3 / 1963, 9’
1. Volejbola spēle starp Rīgas Radiotehniķa un Vācijas Demokrātiskās Republikas izlases komandām. 2. Šķēpmetējs Jānis Lūsis treniņā. 3. Rīgas 7. vidusskolas fizkultūras skolotājas Emīlijas Krūmiņas stundā. 4. Daugavas sporta nama peldbaseins nodots izmēģināšanai. 5. Mākslas vingrotāja, Rīgas 49. vidusskolas audzēkne Gunta Stalta. 6. Sporta biedrības Vārpa izlases komandas slēpotāji gatavojas Latvijas ziemas sporta spēlēm.
Padomju Latvija Nr. 28 / 1965, 11’
1. Kinoteātri – Rīga, Jugla, Pionieris, Jūrmala, Blāzma, Draudzība. 2. Valmieras rajona kinotīkla darbinieki – direktors Jānis Straume, Valdis Mērnieks, Jānis Vikmanis. 3. Rīgas kinostudijas laboratorijas darbs, priekšnieks Uldis Šteins, tehnoloģe Marija Bezručenko un galvenais inženieris Jevgeņijs Olšanko. 4. Rīgas kinostudija uzņem spēlfilmas Noktirne (režisors Rostislavs Gorjajevs, operators Gvido Skulte, piedalās Gunārs Cilinskis un Pola Raksa), Sūtņu sazvērestība (režisors Nikolajs Rozancevs), Hipokrāta zvērests (režisore Ada Neretniece). 5. Materiālus kinožurnāliem vāc režisori Hermanis Šuļatins, Aloizs Brenčs, Irina Masa un redaktore Aina Adermane, Mihails Poseļskis. 6. Režisors Aleksandrs Gribermanis darbā, Doloresa Hmeļņicka, Valdis Kroģis, Gunārs Indriksons, Žanis Celms, Mihails Šneiderovs, Henrihs Pilipsons, Gunārs Piesis, Aivars Freimanis, Ivars Seleckis, Maija Selecka, Ruta Urbaste. 7. Režisors-operators Laimonis Gaigals uzņem Daugavas aizsprostošanu Pļaviņu HES būvdarbos.
Padomju Latvija Nr. 24 / 1966, 10’
1. Staltradžu brieži Jēkabpils rajona Biržu mežniecībā. 2. Rīgas HES būvdarbu sākums. 3. Alpinārijs pie Jelgavas 4. vidusskolas, skolotājs Dzidris Rieksts. 4. Valmieras melioratoru darbs. 5. Darbaļaužu atpūta Jūrmalā. 6. Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta Arheoloģijas un etnogrāfijas sektora darbinieki vēžo. 7. Cēsu kultūras nama pašdarbības dalībnieki svin Līgo svētkus.

Mana Rīga
(dokumentālā filma, 1960, režisors Aloizs Brenčs, scenārija autors Viktors Lorencs, operators Vladimirs Gailis, operatora asistents Ivars Seleckis, 21’)
Latvijas dokumentālā kino attīstībā zīmīgs punkts – pavērsiens kinoveidotāju attieksmē pret skatītāju un filmas materiālu, atmetot oficiālu vēsumu un pirmoreiz izrādot tik personisku ieinteresētību: “Es jums pastāstīšu par savu pilsētu…”

 

12. APRĪLIS, ceturtdiena, pulksten 18:00
Režisors un operators ULDIS BRAUNS (1932-2017)
Seansa garums 1 h 35 min

Kinožurnāli:
Padomju Latvija Nr. 19 / 1962, 8’
1. Rīgas lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas slaukšanas iekārta DUS-12. 2. Gāzes vada Dašava-Rīga būvdarbi. 3. Autoceļa tilta pār Lielupi būvdarbi Jūrmalā. 4. Rīgas bērnu apģērbu ateljē modeļu skate. 5. Ražošanas kompleksā mehanizācija konditorejas fabrikā Laima. 6. Jaunais restorāns Bauskā. 7. Kartingistu sacensības Senču sila trasē.
Padomju Latvija Nr. 13 / 1963, 9’
1. Aprīļa svētdiena Ķīšezerā – airētāji, jahtas un zemledus makšķernieki. 2. Rīgas siltumnīcu kombinātā. 3. Cēsu rajona Lodes drenu cauruļu rūpnīcā. 4. Baltijas republiku un Baltkrievijas filmu festivāls Lielais dzintars Rīgā. 5. Civilās aizsardzības mācības kādā lauku rajonā. 6. Jaunais universālveikals Siguldā. 7. Republikas frizieru kursi. 8. Eiropas boksa čempionāta atlases sacensības Tbilisi.
Karavīrs Nr. 4 / 1970, 10’
1. Raķešu daļas kaujas mācības ziemā. 2. Pulkvedis S. Ļemeha vada izpletņlēcēju nodarbības. 3. PSRS teritorijā kritušo franču karavīru pīšļu izvadīšana uz dzimteni. 4. Armijas zvēresta nodošana. 5. Armijas estrādes ansamblis Zvaigznīte.
Māksla Nr. 1 / 1970, 10’
Ļeņina simtgadei veltītā republikas mākslas izstāde. 2.Komponists Marģeris Zariņš. 3. Tautas kinoaktieru studijas audzēkņi mēģinājumā.
Padomju Latvija Nr. 20 / 1970, 10’
Tankkuģis Pēteris Stučka. 2. Dziesmu svētku gājiens Rīgas ielās. 3. LPSR 30. gadadienai veltītā sēde Operas un baleta teātrī. Runā Latvijas Komunistiskās Partijas Centrālās komitejas 1. sekretārs Augusts Voss. 4. Rīgas lielpaneļu ēku būves kombinātā. 5. Rīgas HES būvdarbi. 6. Dispečeru dienests laukos. 7. Deju svētki Daugavas stadionā, Dziesmu svētki Mežaparkā. 7. Latvijas pilsētu jaunceltnes. 8. Jubilejas ekspozīcija Tautas saimniecības sasniegumu izstādē Mežaparkā.

Sākums
(dokumentālā filma ,1961, D, 11’)

Celtne
(dokumentālā filma, 1962, D, 11’)

Strādnieks
(dokumentālā filma, 1963, 11’)

Pirmā un ļoti simboliskā triloģija Rīgas poētiskā dokumentālā kino dzimšanas ceļā – režisors un operators Uldis Brauns kopā ar scenārija autoru Armīnu Lejiņu milzīgās industriālās celtnēs saskata arī cilvēciskus mērogus.

 

9. MAIJS, trešdiena, pulksten 18:00
Režisors HERCS FRANKS (1926-2013)
Seansa garums 1 h 30 min

Kinožurnāli:
Sporta apskats Nr. 2 / 1968, 10’
1. Futbola cienītāji spēles laikā. 2. Makšķernieku sacensības. 3. Skatītāji dodas uz motosacīkstēm. 4. Pirmās Vissavienības DOSAAF klubu sacīkstes zemūdens medībās Saulkrastos. 5. Motobraucēja Zenta Rešetniece. 6. Vieglatlētu sacensības Daugavas stadionā. 7. TTT sieviešu basketbola meistarkomandas 10 gadu jubileja.
Padomju Latvija Nr. 32 / 1972, 11’
1. Latviešu sarkanie strēlnieki ciemos pie igauņu cīņas biedriem Tallinā. 2. Liepājas galantērijas kombināta Lauma būvdarbi. 3. Liepājas fotokluba vadītājs Huberts Stankēvičs. 4. Padomju saimniecības Ulbroka eksperimentālā cūku ferma. 5. Rīgas Centrāltirgus Zivju paviljons. 6. Divu jauniešu likteņi, godīgais un noziedzīgais dzīves ceļš. 7. Trīnīši Jelgavas strādnieku Helvigu ģimenē.
Māksla Nr. 3 / 1975, 10’
1. Māksliniece Inta Dobrāja. 2. Ērģelniece Brigita Mieze. 3. Mākslinieku ģimene – Marta Krasta un Miervaldis Pavlovics. 4. Māksliniece Antonija Lutere. 5. Mākslas akadēmijas auditorijās.
Padomju Latvija Nr. 19 / 1979, 10’
1. Fotokluba Rīga darbu izstāde Liepājā. 2. Roberta Johansona fotogrāfijas un fotoizstāde Cēsīs. 3. Fotoizstādes Dzintarzeme atklāšana Rīgā. 4. Fotomākslinieka Gunāra Bindes personālizstādes atklāšana Rīgā.

Baltie zvani
(dokumentālā filma, 1961, režisors Ivars Kraulītis, operators Uldis Brauns, scenārija autors Hercs Franks, 24’)

Vecāks par 10 minūtēm
(dokumentālā filma, 1978, scenārija autors un režisors Hercs Franks, operators Juris Podnieks, 10’)

Divas starptautiski populārākās un simboliskākās filmas kā divas virsotnes no Latvijas kino vēsturē īpaša fenomena un arī pasaules kino vēsturei nozīmīgas parādības – leģendārā Rīgas poētiskā dokumentālā stila. Ar piecu ekspertu vienprātīgu balsojumu iekļautas arī Latvijas kultūras kanonā un apliecina Herca Franka talantu – ielikt mākslas darba pamatos vienkāršu, bet spilgtu IDEJU.

 

23. MAIJS, trešdiena, pulksten 18:00
Režisors AIVARS FREIMANIS (1936-2018)
Seansa garums 1 h 35 min

Kinožurnāli:
Padomju Latvija Nr. 6 / 1966, 10’
1. Jaunā svešvalodu apgūšanas metode Liepājas pedagoģiskajā institūtā. 2. Jaunā kafejnīca Saulīte Liepājā. 2. Seno ieroču izstāde Rīgas vēstures muzejā. 3. Aktieris Kārlis Sebris sarunājas pa telefonu ar rūpnīcas VEF strādnieci. 4. Lietuvas tautas mākslas izstāde Liepājā. 5. Kuģu, kuri būvēti no plastmasas, izmēģinājumi Baltijas jūrā. 6. Naktssargs A. Beļēvičs nodarbojas ar kaķu dresūru. 7. Dīzeļautomašīna Belaz Jēkabpilī. 8. Eiropas TV amatieru kluba biedrs L. Ozols. 9. Aviomodelists A. Lazorenoks, rūpnīcas Sarkanais metalurgs strādnieks. 10. Medicīnas darbinieku nama vīru vokālā kvarteta 1000. koncerts.
Padomju Latvija Nr. 34 / 1969, 10’
1. Somijā ražotais tankkuģis Auce jūrā un Ventspils ostā. 2. Tankkuģa Bauska iekraušana Ventspils ostā. 3. Jaunās kafejnīcas Tornis Vecrīgā interjers. 4. Aleksandrs Jankovskis uzvelk Doma baznīcas pulksteni. 5. Top Rīgas kinostudijas mākslas filma Vella kalpi. 6. Rīgas jaunceltnes Purvciemā. 7. Rīgas Valsts Bioķīmisko preparātu rūpnīcas darbinieki medībās Piltenes mežniecībā. 8. Kartupeļu svētki Kazdangas sovhoztehnikumā.
Padomju Latvija Nr. 4 / 1970, 10’
1. Latviešu sarkano strēlnieku (tag. Okupācijas) muzeja būvdarbi Rīgā. 2. Piemineklis Salaspilī. 3. Energolīnija Baltkrievija-Lietuva-Latvija. 4. Jaunie radiouztvērēji Rīga-302 un VEF-204. 5. Latvijas keramikas filiāle Jelgavā. 6. Sporta komentētāja Gunāra Jākobsona 1000. reportāža. 7. Alsungas sieviešu ansambļa 15 gadu jubileja (suitu sievas). 8. Komponists Raimonds Pauls Rīgas skaņu plašu ierakstu studijā.
Padomju Latvija Nr. 7 / 1975, 10’
Mītiņi un ziedu nolikšana 1905. gada revolūcijas septiņdesmitgadē. 2. Rakstnieces Annas Sakses 70 gadu jubileja. 3. Galdnieku brigadieris Pēteris Vilmanis mēbeļu ražošanas apvienībā Rīga. 4. Pasažieru laineris Belorussija. 5. Celtniecība padomju saimniecībā Ogre. 6. Dailes teātra 5. aktieru studija.
Pionieris Nr. 4 / 1981, 10’
1. Daudzbērnu Lerhu ģimene no Ventspils rajona kolhoza Piltene. 2. Skolēni vasarā gana govis Limbažu rajona kolhozā Staicele. 3. Balvu rajona Bērzpils vidusskolas jaunie lopkopji. 4. Rīgas Piena kombinātā. 5. Dzejnieks Imants Ziedonis par savu grāmatu Kas ir kolhozs?
Latvijas hronika Nr. 7 / 1990, 10’
1. Latvijas PSR Augstākās Padomes 15. sesija. Republikas karoga maiņa. 2. Rūpnīca VEF pēc ugunsgrēka. 3. Vaska figūras motormuzejā Mežciems. 4. Filmas Zvejnieka dēls 50 gadu jubilejas sarīkojums kinoteātrī Rīga. 5. Latvijas detektīvžanra asociācija, avīze Pilnīgi atklāti. 6. Izstāde Latvija. XX gadsimta kūlenis. 7. Lambadas dejas kursi VEF Sporta klubā.

Krasts
(dokumentālā filma, 1963, scenārija autors un režisors Aivars Freimanis, operators Ivars Seleckis, 20’).

Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolai piederīga filma, viena no pirmajām, kura veidota, filmas autoriem ilgu laiku dzīvojot zvejniekciemā un pamatīgi iepazīstot topošās filmas varoņus un vidi. Tāpēc ļaušanās it kā vienmuļajam un periodiskajam zvejnieku dzīves ritmam, uzmanība pret detaļām kļūst par savdabīgu dzīves filozofiju.

 

29.03.2018.