No 2. līdz 10.septembrim norisināsies Nacionālā Kino Centra rīkotais 21. Baltijas jūras dokumentālo filmu forums (Baltic Sea Docs). Skatītājiem Rīgā un Latvijas reģionu pilsētās tiks izrādītas starptautiskos festivālos atzinību guvušas filmas, kas apkopotas programmā “Pārliecības garša. Foruma ietvaros notiks arī filmu rosinātas diskusijas par aktualitātēm Latvijā un sarunas ar filmu veidotājiem.

Baltijas jūras dokumentālo filmu forums ir ilggadējs starptautisks kino pasākums profesionāļiem un skatītājiem. Foruma filmu programmā šogad atlasītas astoņas dokumentālās filmas, kas tiks izrādītas plašai auditorijai Rīgā un atsevišķos seansos arī Daugavpilī, Rēzeknē, Cēsīs, Jēkabpilī un Valmierā.

Rīgā foruma seansi tiks demonstrēti kinoteātrī K-Suns ar papildseansiem Kino Bize, notiks arī brīvdabas atklāšanas seanss Kalnciema kvartālā 2. septembrī. Seansi reģionos notiks sadarbībā ar Marka Rotko mākslas centru Daugavpilī, kinoteātri Gaisma Valmierā, Vidzemes koncertzāli Cēsīs, Jēkabpils Tautas namu un Latgales Vēstniecību Gors Rēzeknē.

Filmas tiks demonstrētas oriģinālvalodā ar subtitriem angļu valodā, nodrošinot tulkojumu arī latviski. Skolēniem, studentiem, pensionāriem un kinoprofesionāļiem, uzrādot apliecības, seansi būs pieejami bez maksas. Biļešu iepriekšpārdošana uz seansiem Rīgā sāksies 14. augustā.

2017. gada BALTIJAS JŪRAS FILMU DOKUMENTĀLO FILMU FORUMA PROGRAMMAS FILMAS (alfabēta secībā)


AIRISA / IRIS
Rež. Alberts Meisls (Albert Maysles), Maysles Films, 78 min, 2015, ASV

Jau gadu desmitiem asprātīgā, allaž krāšņi tērptā Airisa Apfela ietekmējusi Ņujorkas modes pasauli. Tomēr šis nav tikai stāsts par modi, tas ir par radošumu un to, kā Airisa pat cienījamā 93 gadu vecumā tiek uzskatīta par stila ikonu un turpina iedvesmot apkārtējos. Airisa ir unikāla sieviete, kuras neizsīkstošais entuziasms attiecībās ar modi, mākslu un cilvēkiem kalpo par atgādinājumu, ka apģērbs un dzīve kopumā ir viens vienīgs eksperiments. Lai gan viņas pašreizējā dzīve mirdz glamūrā, Airisa joprojām dzīvo saskaņā ar vērtībām un darba ētiku, kas viņai ieaudzināta, uzaugot vidusšķiras ģimenē Kvīnsā, Ņujorkā, Lielās depresijas laikā. Esmu laimīga, ka varu strādāt. Ja paveicas nodarboties ar to, ko mīli, viss pārējais nokārtojas pats no sevis.

Airisa Apfela kopā ar vīru visu mūžu vadījusi savu tekstila uzņēmumu ”Old World Weavers”. Starp viņu klientiem bijusi gan Grēta Garbo, gan deviņi ASV prezidenti. Dodoties darba braucienos pa visu pasauli, Airisa sākusi kolekcionēt neparastus apģērbus un aksesuārus no vietējiem tirdziņiem un veikaliņiem. Plašāku atpazīstamību viņa ieguva pēc tam, kad 2005. gadā viņas ievērojamo kolekciju izstādīja Ņujorkas Metropolitēna mākslas muzejs. Deviņus gadus vēlāk leģendārais dokumentālo filmu režisors Alberts Meisls uzņēma šo filmu, ko sāka demonstrēt jau pēc viņa nāves.

Ieskats filmā: https://www.youtube.com/watch?v=eIG2AoiHszY&t 


BALANSS UZ BRĪVĪBAS ROBEŽAS / ON THE EDGE OF FREEDOM
Rež. Jenss Lengerke, Anita Mathala Hoplenda (Jens Lengerke, Anita Mathal Hopland), Larm Film, 75 min, 2017, Dānija / Krievija / Ukraina

Pilsētizpēte jeb urban exploration un ar to saistītās dzīvībai bīstamās situācijas daudziem krievu un ukraiņu jauniešiem kļuvušas par iedvesmas avotu sevis meklējumos. Bez jebkādiem drošības stiprinājumiem galvu reibinošos augstumos viņi iekaro torņus, ceļamkrānus un tiltus vai pēta pilsētu pazemes tuneļus.
Stājoties pretī bailēm un padarot savu ikdienu aizraujošāku, filmas varoņi Andžela un Vlads iegūst sajūtu, ka paši kontrolē savu dzīvi. Viņi ceļo un iepazīst pasauli no jauna skatupunkta, tomēr konfliktu nomocītā postpadomju ēras realitāte nepazūd arī tad, ja atrodies 100m augstumā virs pilsētas.

Vairums urban exploration entuziastu pasaulē ir no Krievijas un Ukrainas, un internetu pārpludina viņu videosižeti ar elpu aizraujošiem skatiem. Vienā no populārākajiem urban exploration video Vitālijs Raskalovs un Vadims Makorovs uzkāpj 650m augstā tirdzniecības centra tornī Šanhajā. Šis video vietnē YouTube skatīts 63 miljonus reižu.

Ieskats filmā: https://www.youtube.com/watch?v=AqLbAzyiQV0


BOBIJA DŽĪNA / BOBBI JENE (16+)
Rež. Elvīra Linda (Elvira Lind), Sonntag Pictures ApS, 94 min, 2017, ASV / Dānija / Zviedrija

Pēc desmit slavas gadiem kopā ar prestižo Izraēlas Batsheva Dance Company amerikāņu dejotāja Bobija Džīna Smita pieņem izšķirīgu lēmumu atgriezties ASV. Tomēr izraut sevi no dziļi personīgām attiecībām izrādās grūtāk, nekā viņa domājusi, jo jāpamet savs mentors, horeogrāfi un dzīves mīlestība, lai atgrieztos mājās, kur gaida nenoteikta nākotne. Bobija cīnās par radošu neatkarību sīvas konkurences pārņemtajā dejas pasaulē un veido pati savas dejas izrādes, kas pamatīgi pārbauda viņas izturību gan uz skatuves, gan personīgajā dzīvē.

Arī savā solo darbā Bobija Džīna Smita izmanto Gaga metodi – Batsheva Dance Company mākslinieciskā vadītāja Ohada Naharina izstrādāto kustības valodu. Kā stāsta Bobija, metode palīdz atslēgt prāta kontroli, sajust ķermeņa rezonansi, atrast baudu pūlēs un neņemt sevi pārāk nopietni.
Trīs viņas nesenākie darbi ir nemitīgā radīšanas procesā: “A Study on Effort”, kas vērojams arī filmā, “Harrowing” un “Arrowed”. Bobija plāno turpināt tos izpildīt visas dzīves garumā

Ieskats filmā: https://vimeo.com/215147150


DZĪVOT SKOLĀ / SCHOOL LIFE
Rež. Nīsa Ni Kjanaina, Deivids Reins (Neasa Ní Chianáin, David Rane), Soilsiú Films, 99 min, 2016, Īrija / Spānija

Gads divu iedvesmojošu skolotāju dzīvē Cūkkārpai līdzīgā privātā internātskolā Īrijā. 18. gadsimta ēkā mītošajā skolā saplūst tradīcijas un modernas mācību metodes. Skolotāja Džona vadībā rokmūzika ir tāds pats mācību priekšmets kā matemātika, Bībeles studijas un latīņu valoda. Skolēni aktīvi iesaistās viņa stundās, kas nereti ir pat humoristiskas. Savukārt Amanda, Džona kolēģe un sieva, pasniedz literatūru un izmanto visus līdzekļus, lai skolēni sadraudzētos ar grāmatām. Gandrīz pusgadsimtu viņi abi ir pavadījuši skolā, bet šobrīd neizbēgami tuvojas laiks pelnītai atpūtai. Ko viņiem nozīmētu aiziet pensijā? Un kas turpinās uzturēt skolas garu?

Latvijā 2016. gada rudenī sākta vērienīga izglītības reforma, kas paredz pāreju uz kompetenču pieeju izglītībā. Tas nozīmē, ka mācībās tiks likts uzsvars uz spēju zināšanas un prasmes pielietot mainīgās, reālās dzīves situācijās. Reformu paredzēts īstenot līdz 2021. gada rudenim.

Ieskats filmā: https://vimeo.com/202404429


HAVANAS JAUNĀ SEJA / TRANSIT HAVANA
Rež. Daniels Abma (Daniel Abma), Witfilm, Kloos & Co. Medien, 86 min, 2016, Nīderlande / Vācija / Kuba

Prezidenta meitas Marielas Kastro vadībā Kubā tiek īstenota “seksuālā revolūcija” ar saukli “Homofobijai nē, sociālismam jā!” Valstī izveidota īpaša programma transpersonu atbalstam. Tās ietvaros reizi gadā Kubā ierodas plastiskie ķirurgi no Holandes un Beļģijas, lai pieciem cilvēkiem veiktu dzimuma maiņas operācijas. Savu kārtu gaida Odete, Huani un Malu.
Lai gan valsts transpersonām palīdz ar terapiju, operācijām un jaunas identitātes iegūšanu, joprojām aktuālas ir vecās problēmas. Vai Kubas transpersonas atradīs laimi par spīti valstī izplatītajai neiecietībai, nabadzībai un prostitūcijai?

Arī Latvijā ir iespējams veikt dzimuma maiņas operācijas. Lai to izdarītu, nepieciešams ārstu konsīlija lēmums, ka personai ir no fiziskā dzimuma atšķirīga dzimuma identitāte jeb dzimuma disforija. Transpersona var mainīt savu vārdu, iesniedzot dokumentu, kas apstiprina dzimuma maiņu.
1970. gadā latviešu ķirurgs Viktors Kalnbērzs viens no pirmajiem pasaulē veica dzimuma maiņas operāciju, pārveidojot sievieti par vīrieti. Padomju Savienībā par to aizliedza runāt un rakstīt, jo tāda operācija neatbilda sociālistiskajai ideoloģijai.

Ieskats filmā: https://vimeo.com/157418213


KATRS OTRAIS PĀRIS / EVERY OTHER COUPLE
Rež. Mia Halme, SAHADOK, 77 min, 2016, Somija

Torīt neviens no mums vēl nezināja, ka jau vakarā izšķirsimies. Tomēr pilnīgi neplānoti pienāca brīdis, kad tas likās pašsaprotami. Trīs pāri, seši bijušie partneri – katram savas atmiņas par šķiršanos. Viņi joprojām uztur cieņpilnas attiecības savu bērnu dēļ. Ziemassvētku vakariņas kopā ar agrāko ģimeni; tikšanās priekšnamā, kad bērni dodas uz nākamās nedēļas mājām; rokasspiediens ar bijušās sievas jauno mīlestību.
Visā Rietumu pasaulē teju katra otrā laulība beidzas ar šķiršanos. Pat ja ar jums tas nekad nav noticis, tas ir noticis ar kādu jums līdzās; varbūt šķiršanās ir jūsu dzīvē klātesošas bailes vai, iespējams, tā ir cerība.

Pēdējo 50 gadu laikā Eiropā vērojama laulību skaita samazināšanās un šķirto laulību pieaugums. ES ziemeļu reģionos, tai skaitā Baltijas valstīs, šķiršanās statistika ir augstāka nekā dienvidu dalībvalstīs. Latvijā vēsturiski šķirto laulību skaits bijis salīdzinoši augsts. 2016. gadā Latvijā uz 1000 noslēgtām laulībām 466 tika šķirtas.

Ieskats filmā: https://www.youtube.com/watch?v=1bVdG2AduIw&t


RADIO KOBANE / RADIO KOBANI (18+)
Rež. Rebers Doskijs (Reber Dosky), Dieptescherpte, 69 min, 2016, Nīderlande

Kamēr Sīrijā norisinās kaujas pret Daesh, 20 gadus vecā kurdu žurnāliste Dilovana kara izpostītajā Kobanes pilsētā izveido radiostaciju – tiem, kas atgriežas. Kopā ar draudzeni Biteru viņa veido reportāžas par bēgļu nometnēm, sarunājas ar izdzīvojušajiem, intervē kaujiniekus un mūziķus. Raidījumi sniedz klausītājiem drošības un stabilitātes sajūtu laikā, kad viņi atkal var uzdrošināties domāt par nākotni.
Filma Radio Kobane uzņemta trīs gadu garumā, kamēr notika karš un vēlāk pilsētas atjaunošana. Tas ir intīms, rūgts un poētisks stāsts par kara traumām, atgūšanos, cerību un mīlestību.

Kobane ir kurdu apdzīvota pilsēta Sīrijas ziemeļos pie Turcijas robežas. 2014. gada nogalē Kobane četrus mēnešus bija Daesh ielenkumā, līdz kurdu spēkiem 2015. janvārī ar ASV atbalstu izdevās islāmistus no pilsētas padzīt. Daesh tā bija smaga sakāve. Vairums civiliedzīvotāju, kas bija aizbēguši uz Turciju, 2015. gadā atgriezās, un sākās pilsētas atjaunošana.

Ieskats filmā: https://www.youtube.com/watch?v=sRj7cU8bi7U


VELOSIPĒDI PRET AUTOMAŠĪNĀM / BIKES VS CARS
Rež. Fredriks Gertens (Fredrik Gertten), WG Film, 58 min, 2015, Zviedrija

Nebeidzami satiksmes sastrēgumi visā pasaulē iznieko cilvēku laiku, piesārņo gaisu un veicina klimata pārmaiņas. Sekojot riteņbraukšanas aktīvistu centieniem veicināt jēgpilnas pārmaiņas, filma dokumentē cīņu par līdzsvarotu satiksmi sabiedrībā, kurā dominē automašīnas. Sākot ar aktīvistiem Sanpaulu un Losandželosā, kas iestājas par drošiem veloceliņiem, līdz pat Kopenhāgenai, kur 40% cilvēku ik dienas uz darbu dodas ar divriteni, filma Velosipēdi pret automašīnām apcer revolucionārās pārmaiņas, kas varētu notikt, ja pilsētās atrastos vairāk vietas riteņbraucējiem.

Latvijas Riteņbraucēju apvienības dati liecina, ka 92% esošās velo infrastruktūras Rīgā ir apvienots gājēju un riteņbraucēju ceļš, kas apzīmēts ar ceļa zīmēm vai ar marķējumu vienā plaknē ar gājēju ietvi. Vietās, kur nav iezīmēts veloceliņš, vairums riteņbraucēju izvēlas braukt pa ietvi, jo uz brauktuves trūkst drošības sajūtas.

Ieskats filmā: https://www.youtube.com/watch?v=dbtffWmMppI&t 



Organizē: Nacionālais Kino centrs sadarbībā ar starptautisko organizāciju European Documentary Network.
Atbalsta: Radošā Eiropa Media programma, LR Kultūras ministrija, Rīgas dome