Laika tilti

Laika tilti, režisori Kristīne Briede, Audrius Stonys, 78′, Latvija / Lietuva / Igaunija, 2018

Filma par Baltijas dokumentālo kino un tā režisoriem – personībām 20. gadsimta 60. gados un šodien.

«Mēs filmējam Zemi, bet atceramies, ka Debesis ir virs mums.»

Hercs Franks

Kristīnes Briedes un Audrjus Stoņa meditatīvā filma portretē 1960. gadu Baltijas jaunā viļņa kino poētu paaudzi. Apzināti atteikušies no hronoloģiskas faktu izpētes, autori poētiskā dokumentālā kino strāvojuma kopainu atklāj, izmantojot pašu filmas varoņu tēlaino rokrakstu.

Franču kinomāksla var lepoties ar savu “jauno vilni”, Baltijas valstis – ar savu Baltijas poētiskā dokumentālā kino vilni, ko padomju laikos kā pretstatu propagandas filmām attīstīja patiesi autori. Galvenais uzsvars tika likts uz vizualitāti, metaforu pielietojumu, un, kaut oficiālā kino valoda balstījās uz propagandu, tomēr vienlaikus filmas bija poētisks apliecinājums Dzīvei un Cilvēcei. “Laika tilti” apvieno maģiskos mirkļus no tā laika filmām ar kadriem, kuros redzami režisori šodien. No Ulda Brauna cenzētās filmas “235 000 000”, kas bija veltījums PSRS tautām un kultūrām, līdz Marka Sosāra darbiem, kas uzņemti Kihnu salā. No Ivara Selecka sirsnīgajiem stāstiem par zvejniekiem un zemniekiem viņa iemīļotajā Latvijā līdz Roberta Verbas filmai, kuras varonis spēlē akordeonu un šodien ir nedzirdīgs. No Andresa Sēta, kurš atgriežas vietā, kur tika filmējis laimīgos cilvēkus Jāņu naktī, līdz Aivaram Freimanim un viņa laimīgajam zēnam, kurš nu jau kļuvis sirms. Ar Herca Franka un Henrika Šablevičus viedajiem apcerējumiem par dokumentālo kino.

“60. gadu sākumā, kad Francijas cinéma vérité pionieri aizsāka jauna reālisma meklējumus, kad sevi aizvien spēcīgāk sāka pieteikt Kvebekas (Kanādā) tiešais kino / direct cinema, Baltijā veidojās dokumentālistu paaudze, kas padomju realitātes ietekmē deva priekšroku romantiskākam skatam uz apkārtējo pasauli. Šī meditatīvā, dzejiskā filma, kuras autoru – latvietes un lietuvieša – rāmie pieskārieni harmoniski mijas ar stilistiski daudzveidīgajiem Baltijas jaunā viļņa darbiem, prasmīgi pārkāpj pieņemtās historiogrāfiskās izpētes robežas un izveido veselas paaudzes dokumentālistu portretu. Rezultāts ir meistarīgs dokumentālās jaunrades ontoloģijas poētiskais traktējums. Jeb kino poēma par kino poētiem.”

Martins Horyna, Karlovi Vari Starptautiskā kinofestivāla programmas autors

 

Pasaules pirmizrāde 2018. gada 1. jūlijs, Karlovi Varu starptautiskā kinofestivāla konkurss
Nacionālā pirmizrāde 2018. gada 5. septembris, Baltijas jūras dokumentālo filmu forums

Scenārija autori un režisori Kristīne Briede, Audrius Stonys
Scenārija līdzautori Ramune Rakauskaite, Arunas Matelis, Riho Västrik
Operatori Valdis Celmiņš, Audrius Kemezys, Josep Matjus, Jānis Šēnbergs, Laisvunas Karvelis
Komponists Giedrius Puskunigis
Skaņu režisors Artis Dukaļskis
Montāžas režisori Kostas Radlinskas, Andra Doršs
Producenti Uldis Cekulis, Arunas Matelis
Līdzproducents Riho Västrik

Studija VFS Films
Kopproducējošās studijas Studio Nominum (Lietuva), Vesilind (Igaunija)

Kontakti medijiem un izplatītājiem:
VFS FILMS, Uldis Cekulis, producer
+371 29298077  /  uldis@vfs.lv
STUDIO NOMINUM, Arunas Matelis, producer
+370 69870337 / am@nominum.lt

Atbalsta
Nacionālais Kino centrs, Lietuvas Kino centrs, Igaunijas Filmu institūts, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Eurimages, Creative Europe/Media

Sadarbības partneri
Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvs, Lietuvas Valsts arhīvs, LKA Rīgas Kino muzejs, Baltic Sea Docs, Last Stop Trieste, Meeting Point Vilnius, LRT, ETV, LTV

 

REŽISORU KOMENTĀRI:

Kristīne Briede:
Baltijas poētiskā kino ietekmē veidojās vairāku paaudžu pasaules uztvere, un man šajās filmās būtisks šķiet itin viss – noskaņa, stils, tēli, vēstījums, vizuālā izcilība – viss, kas paliek uz kinolentes arī tad, kad aiziet paši autori. Man šķita svarīgi palūkoties uz šiem meistardarbiem no mūsdienu skatupunkta, atklāt tos no jauna un iepazīstināt pasauli ar to veidotājiem. Lielajiem jautājumiem, kuriem 60. gadu paaudzes dokumentālisti pievērsās savās filmās, šodien ir tikpat liela nozīme kā tad, kad tēlainā kino pionieri uzsāka savu ceļu, mācījās un mācīja arī mūs ne tikai vērot, bet arī saskatīt.

Audrius Stonys:
Baltijas poētiskais dokumentālais kino radīja neatkarīgu pasauli, brīvu no padomju ideoloģijas, meliem un propagandas. Tā bija iekšējās brīvības pasludināšana. Poētiskā dokumentālā kino melnbaltā filmu pasaule bija pilna krāsu. Skumjas bija prieka pilnas. Un prieku ietonēja dziļas eksistenciālas skumjas. Šīs filmas mums atgādināja par kino pašu būtību – filmēt un baudīt vēja nesto lapu skaistumu.
Liktenis man bija sarūpējis dāvanu – savā dzīvē es sastapos ar Baltijas poētiskā dokumentālā kino meistariem. Es pastaigājos Ufici galerijā ar Hercu Franku, ēdu etiķī pagatavotus tomātus kopā ar Henriku Šableviču (viņa īpašā recepte), vēroju, kā Marks Sosārs slauc savu kazu. Bet pats svarīgākais – es iemācījos, kā dokumentēt, saglabāt un iekapsulēt laiku. Savos darbos viņi apgalvoja, ka kino spēj uzveikt nāvi. Ka viss, kas tiek fiksēts dokumentālajā filmā, tiks saglabāts mūžīgi. Viņi man iemācīja būvēt tiltus no pagātnes uz nākotni.

 

ZIŅAS:

9.08.2018. – Foruma “Baltic Sea Docs” atklāšanas filma būs “Laika tilti”

28.06.2018. – Simtgades filmai “Laika tilti” – pasaules pirmizrāde Karlovi Varos

20.02.2018. – “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” portālā LSM.LV

16.02.2018. – “VFS Films” svin 20 gadu jubileju

24.01.2018. – Mūžībā aizgājis kinorežijas vecmeistars Aivars Freimanis (1936-2018)

7.04.2017. – Divas Simtgades filmas iekļūst Kannu filmu tirgus skatē

12.01.2015. – Simtgades filmu projekti portālā “filmas.lv”

 

MEDIJOS:

Baltijas meistari Karlovi Varos” (Zane Balčus, portāls Kino Raksti, 10.07.2018.)

“Laika tilti” pasaules pirmizrādē” (Agneses Zeltiņas fotoreportāža, portāls Kino Raksti, 4.07.2018.)