Atklājot Latvijas potenciālu. Ārvalstu filmēšanas grupu pieredze

Pieejamība, ērtums, vietējo kinokomandu profesionalitāte un maz risku — tā iespēju filmēt Latvijā raksturo šeit strādājušie ārvalstu producenti.

 

Šis empīriskajā pieredzē balstītais viedoklis pieņemas plašumā — 2017. gads Latvijā ir bijis īpaši bagātīgs ar līdzfinansējumu saņēmušajiem projektiem. Savukārt divas no iepriekš Latvijā uzņemtajām, Nacionālā kino centra (NKC) līdzfinansētajām un Film Angels Studio servisā tapušajām spēlfilmām — Sergeja Lozņicas A Gentle Creature un Georga Kristofa Out pirmizrādes piedzīvoja aizvadītajā Kannu kinofestivālā, attiecīgi konkursa skatē un sekcijā Un Certain Regard.

Lai arī Latvijā pieejamais līdzfinansējuma apjoms — aptuveni 2,5 miljoni eiro, kombinējot resursus no NKC un Rīgas Filmu fonda, — ir stabils, šajā laikā, kad nu jau praktiski katra Eiropas valsts piedāvā līdzfinansējuma moduļus ārvalstu filmu projektiem, ir skaidrs, ka pieejamie finansu resursi (līdzfinansējuma apjoms ir līdz 25% no līdzekļiem, kas iztērēti filmas uzņemšanai Latvijā) nebūt nav noteicošais faktors lēmuma pieņemšanā. Kāpēc projektu autori atgriežas un izsaka pārliecinošu vēlmi Latvijā filmēt atkārtoti, stāsta studiju Film Angels Studio un TASSE Film producenti, kas 2017. gadā visaktīvāk strādājuši pie šeit topošajiem Eiropas projektiem. Viņi arī uzsver, ka gan vietējo komandu profesionalitāte, gan izmaksu samērojamība bieži pārsteidz tos ārvalstu kinoprofesionāļus, kuri Latvijā ierodas pirmoreiz, –  viņu ekspektācijas tiek krietni pārsniegtas.

Darbs tempā

Kā vienu no būtiskākajiem aspektiem ārvalstu projektu interesē par Latviju studijas TASSE Film producentes Aija Bērziņa un Alise Ģelze nosauc Latvijā pieejamo lokāciju daudzveidību. «Rīgā ir ļoti autentiski saglabājusies un daudzveidīga vēsturiskā vide. Turklāt pilsētā ir jūtams zināms ziemeļnieciskums, daudzviet sastopamā arhitektūra, kā to minējuši sadarbības partneri, ir izteikti skandināviska,» uzsver producente Aija Bērziņa. Viņa kopā ar otru TASSE Film līdzīpašnieci Alisi Ģelzi ir producējusi 2016. gada Berlināles Kristāla lāča laureāti Generation 14 Plus programmā — Renāra Vimbas režisēto pieaugšanas stāstu Es esmu šeit / Mellow Mud.

Šobrīd Aija un Alise ne tikai īsteno vietējo režisoru ieceres, bet arī mērķtiecīgi un intensīvi līdzdarbojas ar Latvijā filmējošajiem ārvalstu projektiem. Viņas ir aizvadījušas intensīvu rudeni — laika posmā no septembra beigām līdz novembrim noritējušas trīs gandrīz secīgas sadarbības projektu filmēšanas. Jautātas, kā šķietami tik neliela kompānija var tikt galā ar šādu darba apjomu, Aija un Alise norāda, ka darba procesi ir izkopti un katram atsevišķam projektam tiek izveidota precīza shēma, ļaujot darba procesam virzīties uz priekšu veikli un patstāvīgi. Kā būtisku atvieglojumu producentes min arī iespēju ātri un bez šķēršļiem saņemt filmēšanai nepieciešamās administratīvās atļaujas, turklāt ne Rīga, nedz citas Latvijas vietas nav filmēšanas grupu pārslogotas, kā tas nereti gadās citās Eiropas galvaspilsētās, kur līdz ar to draud būtiski kavējumi uzņemšanas grafikā.

Maza teritorija, liela izvēle

Lai arī Latvijas platība mērāma vien nepilnos 65 tūkstošos kvadrātkilometru, šeit sastopamā vides dažādība, kas gadsimtu gaitā “palikusi mantojumā” no dažādajiem ārvalstu varas formējumiem, tik tiešām ļauj piemeklēt lokācijas visdažādāko noskaņu un vēsturisko posmu kinematogrāfiskai iemūžināšanai. Piemēram, padomju arhitektoniskā mantojuma dēļ Latviju bieži izvēlas filmēšanas grupas no kaimiņvalsts Krievijas, kā arī projekti, kuru sižeti risinās (post)sociālisma vidē. Jūrmalā nesen uzfilmēts TASSE Film kopprodukcijas projekts Humorists / The Humorist (kopprodukcija starp Krievijas Metrafilms, Čehijas Sirena Film un pašmāju TASSE Film) – krievu žurnālista un režijā debitējošā Mihaila Idova autobiogrāfiskais stāsts norisinās 80. gadu vidū Jūrmalā un vēsta par padomju laika komiķi un viņa karjeras norietu.

Jūrmala, lai arī attīstījusies līdzi laikam, tomēr vēl aizvien nes aizgājušo laiku elpu, sākot ar izsmalcināto 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma koka arhitektūru, beidzot ar izteiksmīgo 70. gadu modernisma arhitektūras pieminekli, kāda ir Dubultu stacija; filmēšanai noder arī Jūrmalā atrodamās epizodiskās reminiscences par sociālisma laika kūrortpilsētu.

Latvijas vēsturisko lokāciju potenciālu barokālas mistikas žanra kontekstā nesen izpētīja cits TASSE Film sadarbības projekts — britu režisora Endrjū Dezmonda fantastikas trilleris Sonāte / The Sonata (kopprodukcija starp Francijas kompāniju The Project, Lielbritānijas Featuristic Films, Krievijas CTB Film Company un Tasse Film), filmējot dažādās vietās visā valstī, tostarp neorenesanses un neogotikas pilīs, kas dažādos stāvokļos kā vairāk vai mazāk zināmi dārgakmeņi izkliedēti pa visu Latvijas teritoriju starp Austrumu un Rietumu robežām. Būtiski, ka Sonātē strādājošā Latvijas komanda ietver arī vietējos profesionāļus vairākās mākslinieciski nozīmīgās pozīcijās: operators ir Jānis Eglītis, tērpu mākslinieks – viens no slavenākajiem Latvijas modes dizaineriem Rolands Pēterkops (MAREUNROL’S).

Savukārt trešajā no šogad finalizētajiem TASSE Film ārvalstu projektiem — čehu režisora Mihala Hogenauera attiecību drāmā Outside (kopprodukcija starp Čehijas Negativ Film Productions, Nīderlandes Circe Films un Tasse Film LV) kā māksliniece darbojusies latviete Laura Dišlere. Alise un Aija min, ka līdzdalība filmu projektu radošajos procesos viņām ir īpaši svarīga, abas arī iesaistās kā kopproducentes un sadarbības projektus izvēlas rūpīgi, vērtējot gan to potenciālu uzrunāt publiku, gan mākslinieciskās kvalitātes.

Profesionāļi, pie kuriem atgriežas

Vietējo producentu augstos kvalitātes standartus pārliecinoši uzsver arī franču kompānijas Slot Machine producente Karīna Leblāna / Carine Leblanc un Gunars Dedio / Gunnar Dedio no vācu kompānijas Looks Film & TV. Leblāna un Dedio, iepriekš sadarbojušies ar pieredzējušo, jau 2002. gadā dibināto Film Angels Studio, strādājot pie Sergeja Lozņicas A Gentle Creature Daugavpils apvidū, atgriezās Latvijā, lai te filmētu jaunu projektu — TV seriālu Age of Iron, kas vēsta par vienu no postošākajiem konfliktiem Eiropas vēsturē, Trīsdesmitgadu karu. Satikti vienā no Rīgas ikoniskākajiem dievnamiem — Doma baznīcā, kur ritēja piecpadsmitā no kopumā 20 plānotajām filmēšanas dienām, producenti min, ka viņus kā iepriekšējā reizē, tā tagad patīkami pārsteidz latviešu komandas profesionālisms un operativitāte. «Šeit cilvēki strādā bez liekvārdības, katrs lieliski pārzina uzdevumu, kas viņam ir uzticēts,» saka Leblāna.

Veiksmīga iepriekšēja sadarbība un pozitīva attiecību dinamika ir bijis nozīmīgs aspekts, lai pieņemtu lēmumu atkārtoti filmēt Latvijā. Turklāt, apzinoties Slot Machine un Looks Film darbības vērienu, regulāru darbošanos starptautiskā mērogā un filmogrāfiju, kas ne reizi vien izrādīta un novērtēta, piemēram, Kannās, var secināt, ka lēmums filmēt Latvijā ir pārliecinoši balstīts šeit pieejamo pakalpojumu kvalitātē – tā ik gadu arvien konkurētspējīgāk iezīmējas Eiropas kontekstā.

Atgriežoties pie Age of Iron – protams, 17. gadsimtam atbilstošu lokāciju atrašana nav bijusi mazsvarīga. Lai arī puspajokam, abi producenti uzver, ka atsevišķu vēsturisko būvju atrašanās nerenovētā stāvoklī ievērojami spēlē par labu filmas mākslinieciskajām vajadzībām un autentismam. Kā nenoliedzamu priekšrocību, kas nav sastopama citviet Eiropā, Gunārs Dedio min mazos attālumus starp filmēšanas vietām — pusstundas brauciena attālumā no galvaspilsētas var nonākt radikāli atšķirīgās lokācijās vai, piemēram, lidostā. Kā Dedio, tā Leblāna ir gatavi atgriezties Latvijā ar jaunu projektu, taču piebilst, ka vietējā nozare papildu uzmanību no ārvalstīm varētu piesaistīt ar kopprodukcijas fonda izveidi (šobrīd Nacionālais Kino centrs atbalsta mazākuma kopražojumus ar 300 000 eiro gadā). Gunārs Dedio arī uzsver, ka Latvijas puse varētu sadarbībās ienākt arī ar projektiem, kuru darbība risinās Latvijā (pretēji ierastajai praksei, kur Latvijas vide pārliecinoši un veiksmīgi «dublē» citu Eiropas valstu ainavas un arhitektūru). Producents uzskata, ka tas veicinātu Latvijas kā filmēšanai labvēlīgas vides atpazīstamību.

Gatavi pieplūdumam

Jautātas, vai Latvijas kinoprofesionāļu pašreizējā kapacitāte spētu uzņemt intensīvāku ārvalstu projektu plūsmu, nodrošinot tikpat kvalitatīvu un efektīvu servisa nodrošinājumu, TASSE Film pārstāves Aija Bērziņa un Alise Ģelze atbild apstiprinoši, norādot, ka visatbilstošākie Latvijas apjomiem tomēr ir un pārskatāmā nākotnē būs Eiropas projekti — kā filmas, tā šobrīd tik ļoti perspektīvais seriālu formāts. Arī Film Angels Studio producents Jānis Kalējs min, ka nodrošināt visu nepieciešamo Holivudas lielbudžeta projekta uzņemšanai šobrīd nav reālistiski.

Taču jāpiezīmē, ka Latviju kā filmēšanas vietu un Film Angels kā servisa nodrošinātājus salīdzinoši nesen ir izvēlējušies arī vērienīgi projekti ārpus Eiropas, piemēram, no Ķīnas un Dienvidkorejas (attiecīgi Chinese Zodiac un My Way). Turklāt abu studiju pārstāvji novēro pārliecinošu tendenci — ar katru projektu vietējo komandu profesionalitāte un kvalifikācijas jūtami aug, tādējādi paplašinot strādāt spējīgo profesionāļu loku. Būtisks cilvēkresursu papildinājums ir Latvijas Simtgades filmu programma, kuras ietvaros 2017. un 2018. gadā ir tapuši (un vēl top) kopumā 16 kinodarbi, tostarp divas pilnmetrāžas animācijas filmas — valsts pastāvēšanas laikā šis ir vēl nepieredzēts ražošanas apjoms. Šo filmu tapšanas gaitā tiek apmācīti jauni filmēšanas laukuma profesionāļi, kā arī animatori, tā ka Latvijas kinovide būs vēl labāk sagatavota un pieredzējusi darbam kā ar vietēja mēroga projektiem, tā intensīvām ārvalstu sadarbībām.

Kristīne Simsone

Foto: Agnese Zeltiņa

 

Ārvalstu filmu projektiem pieejamie finansējuma avoti Latvijā:

Kopējais Latvijas valsts līdzfinansējuma un Rīgas Filmu fonda atbalsts: aptuveni 2,5 miljoni eiro, pieteikšanās līdzfinansējumam iespējama jebkurā laikā.

 

Līdzfinansējumu piešķiršanas galvenie nosacījumi:
  • filma pilnībā vai daļēji tiek uzņemta Latvijā;
  • filmas uzņemšanā tiek izmantoti Latvijā reģistrētu fizisko vai juridisko personu pakalpojumi;
  • kopējās filmas projekta izmaksas spēlfilmām un animācijas filmām sasniedz vismaz 700 000 eiro, bet dokumentālajām filmām – vismaz 140 000 eiro;
  • projekta iesniegšanas dienā producentam ir pieejams finansējums vismaz 50 % apmērā no kopējām filmas uzņemšanas izmaksām;
  • Kopējais līdzfinansējums – līdz 25%;
  • filmas (tostarp animācijas un dokumentālās) paredzēts izrādīt kinoteātros vai televīzijā.

 

Minoritārā kopražojuma filmu atbalsts
(administrē Nacionālais kino centrs)

Kopējie pieejamie līdzekļi: 300 000 eiro.

  • Konkurss notiek reizi gadā — maijā;
  • Latvijas puses plānotais finansējuma ieguldījums nav mazāks par 20% divpusēja kopražojuma gadījumā un par 10% daudzpusējā kopražojumā;

 

Noderīga informācija:

Informācija par Latvijas valsts līdzfinansējumu: Filmlatvia.lv
Nacionālais kino centrs: nkc.gov.lv
Rīgas Filmu fonds: Filmriga.lv

 

Latvijā uzņemtās ārvalstu filmas un seriāli (izlase):

Invincible (2001), rež. Verners Hercogs, Latvijas puses producents: Jānis Vingris, EHO Filma
Honey Baby (2004), rež. Mika Kaurismeki, Latvijas puses producents: Jānis Vingris, EHO Filma
Wallander. Dogs of Riga (2012), rež. Estere Meja Kempbela. Latvijas puses producents: Sergejs Serpuhovs, Baltic Pine Films
In the Fog (2012), rež. Sergejs Lozņica, Latvijas puses producents: Vilnis Kalnaellis, Rija Films
The Man Who Saved the World (2014), rež. Pīters Entonijs, Latvijas puses producents: Guntis Trekteris, Ego Media
A Gentle Creature (2017), rež. Sergejs Lozņica, Latvijas puses producents: Jānis Kalējs, Film Angels Studio
Out (2017), rež. György Kristof, Latvijas puses producents: Ivo Ceplevičs, Film Angels Studio