BALTIC SEA DOCS DOKUMENTĀLO FILMU PROGRAMMA “ATMIŅAS PAR NĀKOTNI”

SEANSU PLĀNS RĪGĀ
SEANSU PLĀNS REĢIONOS


IZSALKUŠO SPOKU SALA / ISLAND OF THE HUNGRY GHOSTS
Rež. Gabriela Breidija (Gabrielle Brady), Chromosom Film Production, WDR, 94 min, 2018, Vācija/Lielbritānija/Austrālija/ASV

Austrālijai piederošās Ziemassvētku salas pamatiedzīvotāji ir četrdesmit miljoni krabju, kas reizi gadā no salas džungļiem masveidā ceļo uz krastu. Pirmie cilvēki te ieradušies tikai pirms nepilna gadsimta, un vietējie vēl tagad veic īpašus rituālus, lai palīdzētu rast mieru viņu klīstošajām dvēselēm. Uz salas apmetusies arī psihoterapeite Po Lina. Viņa strādā ar patvēruma meklētājiem, kas lielā slepenībā tiek turēti nomaļā aizturēšanas centrā. Tēlaina un vizuāli iespaidīga filma, kas izceļas ar lielu iejūtību pret saviem varoņiem.

Austrālijas bēgļu politika paredz, ka patvēruma meklētājus, kas Austrālijā ierodas ar laivām, valstī neuzņem un pirms nosūtīšanas atpakaļ pārvieto uz nomaļām teritorijām – tādām kā Ziemassvētku sala – un tūkstošiem kilometru attāliem aizturēšanas centriem Klusā okeāna kaimiņvalstīs. Lielākais patvēruma meklētāju skaits Ziemassvētku salas centrā bijis gandrīz 3000, kamēr salā reģistrētais iedzīvotāju skaits pēc pēdējiem datiem ir 1843.


KĀDAS SĒKLAS STĀSTS / SEED: THE UNTOLD STORY
Rež. Tagarts Sīgels, Džons Becs (Taggart Siegel, Jon Betz), Collective Eye Films, 94 min, 2016, ASV

Brīnumainas un dzīvības pilnas, sēklas ir pielūgtas un lolotas jau kopš cilvēces pirmsākumiem. Tomēr daudzas no sēklu šķirnēm pagājušā gadsimta laikā ir izzudušas, un, piemēram, ASV vairs nav atrodami 94% kādreiz audzēto dārzeņu sēklu. Filma seko entuziastiem, kas cenšas saglabāt mūsu 12 000 gadu seno mantojumu. Laikā, kad lielās biotehnoloģiju kompānijas peļņas nolūkos izplata hibrīdus un ģenētiski modificētas sēklas, zemnieki, zinātnieki un veco šķirņu sēklu glabātāji iesaistās Dāvida un Goliāta cienīgā cīņā par mūsu pārtikas nākotni. Gruzdošs un iedvesmojošs stāsts, kas mudina novērtēt sēklu fantastisko daudzveidību.

2015. gadā Pasaules Veselības organizācija paziņoja, ka lauksaimniecībā plaši izmantotais glifosāts (herbicīda Roundup galvenā sastāvdaļa) visdrīzāk ir kancerogēns. ES atbildīgās iestādes tomēr apgalvo, ka tā nav, un pagājušā gada nogalē ES dalībvalstis nobalsoja par glifosāta izmantošanas pagarinājumu ES par 5 gadiem. Izšķirīga šajā balsojumā bija Vācijas atbalstošā pozīcija. 2018. gada jūnijā vācu biotehnoloģiju kompānija Bayer kļuvusi par Roundup ražotāja, pasaulē lielākās sēklu kompānijas Monsanto īpašnieku.


KOLIMA. PA KAULU CEĻU / KOLYMA: ROAD OF BONES
Rež. Staņislavs Muha (Stanisław Mucha), TAG/TRAUM Filmproduktion, 85 min, 2017, Vācija/Krievija

“Gulašu?” pārvaicā jauna sieviete, pabāzusi galvu no hotdogu kioska ledainā Kolimas ceļmalā. Režisora Staņislava Muhas jautājums tomēr bija par gulagu un viņu pārsteidz fakts, ka vietā, kur gadiem ilgi pletušās padomju ieslodzījuma un darba nometnes, šis vārds kādam varētu būt nezināms. Filmas veidotāji dodas īpatnējā ceļojumā pa Krievijas Tālajiem austrumiem no ostas pilsētas Magadanas, sauktas par elles vārtiem, līdz pat Jakutskai, pasaulē aukstākajai pilsētai. Ar ironisku skatu uz absurdām situācijām filmā notverts šī reģiona mūsdienu portrets – allaž gan šķietami mūžam sasalušās pagātnes ēnā.

Politieslodzītos Kolimā sāka izvietot 1932. gadā, un pirmais Kolimas nometņu vadītājs no 1932. līdz 1937. gadam bija čekists Eduards Bērziņš. Viņa vadībā ieslodzītie strādāja zelta raktuvēs, būvēja Kolimas ceļu un Magadanas pilsētu.
Krievijas Tālo Austrumu reģiona iedzīvotāju skaita kritumu mūsdienās arī risina ar cilvēku pārvietošanu. 2014. gadā Magadanā, Jakutskā un citviet izmitināti tūkstošiem bēgļu no Donbasa Ukrainā.


LAIKA TILTI / BRIDGES OF TIME
Rež. Kristīne Briede, Audrjus Stonis (Audrius Stonys), VFS Films, Studio Nominum, Vesilind, 78 min, 2018, Latvija/Lietuva/Igaunija

Baltijas dokumentālajam kino padomju periodā bija svarīga loma. Galvenais uzsvars tika likts uz vizualitāti, metaforu pielietojumu, un, kaut oficiālā kino valoda balstījās uz propagandu, tomēr vienlaikus filmas bija kā poētisks apliecinājums Dzīvei un Cilvēcei. Šai filmā tiek parādīti izcili darbi, kā arī to režisori – personības, kas izklāsta savas domas un uzskatus laikā, kad apritējušas vairākas desmitgades, kopš viņu meistardarbu uzņemšanas: Hercs Franks, Uldis Brauns, Ivars Seleckis, Marks Sosārs, Andress Sēts, Roberts Verba, Henriks Šablevičus un Aivars Freimanis.

Atsevišķas “Baltijas jaunā viļņa” režisoru filmas paspējušas ieņemt vietu ne tikai savu valstu kino zelta fondos, bet guvušas arī starptautisku atzinību. Viena no balvām bagātākā ir Ivara Selecka filma “Šķērsiela”, kas 1990. gadā ieguva Eiropas Kino akadēmijas gada labākās dokumentālās filmas titulu, savukārt igauņu režisora Marka Sosāra filmu “Kihnu sieva” 1975. gadā pirmizrādīja Parīzē Cinémathèque française, kur to pieteica neviens cits kā Žans Rušs.


PAR KATRU CENU / OVER THE LIMIT
Rež. Marta Prusa (Marta Prus), Telemark, Marianna Films, Ventana Film, ARTE GEIE, 74 min, 2017, Polija/Vācija/Somija

“Tu neesi cilvēks, tu esi sportiste,” divdesmit gadus veco mākslas vingrotāju Ritu strostē viena no viņas trenerēm. Rita gatavojas pārstāvēt Krieviju Olimpiskajās spēlēs Brazīlijā. Lai cik graciozi viņa ķertu riņķi vai ripinātu bumbu, Ritas treneres vienmēr sagaida vairāk. Filma PAR KATRU CENU izgaismo Krievijas vingrotāju nesaudzīgās treniņu metodes un ar smalku montāžas darbu un efektīgu skaņu celiņu ļauj sajust Ritas iekšējo pasauli. Vai pārcilvēciski smagais darbs ir tā vērts?

Sieviešu mākslas vingrošanas programma Olimpiskajās spēlēs ir iekļauta no 1952. gada. Kopš tā laika Padomju un vēlāk Krievijas vingrotāju komandas ieguvušas medaļas teju visās Olimpiskajās spēlēs un Pasaules čempionātos. Irina Vinera ir viena no visu laiku veiksmīgākajām mākslas vingrošanas trenerēm – viņas audzēknes sešās Olimpiskajās spēlēs ieguvušas 16 medaļu, un 10 no tām zelta.


PAR TĒVIEM UN DĒLIEM / OF FATHERS AND SONS
Rež. Talals Derki (Talal Derki), Basis Berlin Filmproduktion, Ventana Film, Cinema Group Production, Sudwestrundfunk, 99 min, 2017, Vācija/Sīrija/Libāna

Režisors Talals Derki atgriežas dzimtajā Sīrijā, lai pavadītu divus gadus kādā radikālo islāmistu ģimenē. Viņa kamera pamatā pievēršas bērniem, sniedzot ārkārtīgi reti pieejamu ieskatu nākamo džihāda kaujinieku audzināšanā jau no pāris gadu vecuma. Stāsta centrā ir Osama (13) un viņa brālis Aimans (12). Tāpat kā viņu jaunākie brāļi, abi pusaudži apbrīno, mīl un klausa savu tēvu – vienu no teroristiskās organizācijas Al Nusra izveidotājiem. Bet, kamēr Osama aizrautīgi gatavojas sekot tēvam džihāda ceļā, Aimans vēlas atgriezties skolā. Filmā attēlots laiks, kad bērniem strauji jāatvadās no savas bērnības.

Al Nusra 2012. gadā veidota kā starptautiskā teroristu tīkla Al-Qaeda Sīrijas atzars. 2016. gada jūlijā tā atdalījās no Al-Qaeda un apvienojās ar citām grupām, ko tagad kopīgi sauc Tahrir al-Sham. Grupa ir iesaistīta Sīrijas pilsoņu karā, kur cīnījusies pret Bašara al-Asada valdību. Šobrīd valdības spēki kontrolē lielāko daļu Sīrijas teritorijas, izņemot autonomo reģionu valsts ziemeļaustrumos – Ziemeļsīrijas Demokrātisko Federāciju jeb Rožavu.


PROJEKTS “VECMĀMIŅAS” / GRANNY PROJECT
Rež. Bālints Rēvēss (Bálint Révész), Gallivant Film, Új Budapest Filmstudió, 89 min, 2017, Ungārija/Lielbritānija

Trīs jauni puiši apņemas tuvāk iepazīt savas vecmāmiņas – vienam tā ir holokaustā izdzīvojusi ungāru komuniste, otram bijusī angļu spiedze, trešajam – dejotāja, kas uzaugusi nacistiskās Vācijas laikā. Kopā ar mazdēliem vecmāmiņas dodas netipiskā pagātnes ceļojumā un atkal iejūtas savās jaunības dienās. Filmas pamatā ir atklāts un dzirkstošs paaudžu dialogs, kas jauneklīgā, rotaļīgā valodā uzsver vecvecāku un mazbērnu attiecību vērtību.

Filmas varoņi kļuvuši par draugiem, kopā studējot universitātē. Studiju ietvaros viņi devušies filmēt īsfilmu Serbijā, un kādu vakaru pēc filmēšanas Bālints draugiem pastāstījis par savu vecmāmiņu un viņas neticamo dzīvi. “Vecīt, pagaidi, kad dzirdēsi par manējo,” viens pēc otra turpinājuši abi pārējie…


TĪRĪTĀJI / THE CLEANERS
Rež. Hanss Bloks, Morics Rīzevīks (Hans Block, Moritz Riesewieck), Gebrueder Beetz Filmproduktion, Grifa Filmes, I Wonder Pictures, 88 min, 2018, Vācija/Brazīlija

Ieskats slepenā digitālo tīrītāju industrijā, kuras darbinieki atbrīvo internetu no nevēlamas informācijas. Silīcija ielejas kompāniju uzdevumā tipisks tīrītājs ik dienu aplūko un izvērtē tūkstošiem attēlu un video. Nereti tas šiem “satura moderatoriem” rada nopietnas psiholoģiskas problēmas. Lai gan moderatoru darbs tiek turēts lielā slepenībā, daži no viņiem ir gatavi par to runāt. Dokumentālais trilleris TĪRĪTĀJI raisa jautājumus par realitāti, kas slēpjas aiz sociālo mediju utopijas. Kurā brīdī centieni novērst radikalizāciju un interneta viltus ziņu izplatīšanos kļūst par bīstamu cenzūru?

Facebook nākuši klajā ar paziņojumu, ka plāno palielināt savu tīrītāju komandu. Darbinieku tomēr trūkst, un daudzi šajā jomā nodarbinātie cieš no posttraumatiskā stresa sindroma. 2017. gadā Microsoft satura moderatori, kam diendienā bija jāaplūko ar vardarbību pret bērniem saistīts saturs, iesūdzēja kompāniju tiesā par nepietiekamu psiholoģisku atbalstu.


“ZELTA RĪTAUSMAS” MEITENES / GOLDEN DAWN GIRLS
Rež. Hovars Bustness (Håvard Bustnes), UpNorth Film, House Of Real, Napafilms, 94 min, 2017, Norvēģija/Dānija/Somija

Satraucošs skats uz mūsdienu politisko realitāti – norvēģu režisors Hovars Bustness pēta Grieķijas galēji labējās nacionālistu partijas “Zelta rītausma” aizkulises. Kamēr vairāki ietekmīgi partijas biedri ir aiz restēm, apsūdzēti par dalību organizētos kriminālnoziegumos, vietu partijas priekšgalā ieņem viņu meitas, sievas un mātes. Tuvojoties vēlēšanām, Urānija, Eiženija un Dafne aktīvi iesaistās kampaņā. Lai gan intervijās ar filmas veidotājiem viņas izsakās uzmanīgi, viss mainās, kad kamera šķietami ir izslēgta.

Pētījumu kompānijas Kapa Research 2018. gada aprīļa aptaujas rezultāti liecina, ka Zelta rītausmu atbalsta gandrīz 8% Grieķijas iedzīvotāju. Partijas popularitāte augusi ekonomiskās krīzes laikā, un kopš tā laika valstī palielinājies arī naida noziegumu skaits. Šobrīd joprojām turpinās tiesas prāva pret 69 Zelta rītausma” biedriem, ieskaitot visus 2013. gada vēlēšanās ievēlētos politiķus. Tiesas process un apsūdzības ir bijis viens no partijas politiskās izolācijas iemesliem.