Arhīvs

Vajadzīga sistēma finansējuma piešķiršanai nacionālā pasūtījuma filmu projektiem

20. novembrī Rīgas Kino muzejā pēc Latvijas filmu padomes iniciatīvas tika rīkota preses konference, lai iepazīstinātu ar filmu nozares pārstāvju viedokli par Saeimas lēmuma par 2013. gada budžetu ietekmi uz filmu nozari.

Diskusijas galvenais objekts bija pagājušajā nedēļā Saeimas atbalstītais filmas projekta „Dvēseļu putenis” attīstībai paredzētais finansējums 25 000 latu apmērā no 2013. gada valsts budžeta līdzekļiem. Arī 2012. gada budžeta grozījumos pēc Saeimas deputāta Imanta Parādnieka pieprasījuma arī tika piešķirti 12 000 LVL filmas projekta „Zīmogs sarkanā vaskā” attīstībai. Šāds Saeimas lēmums – tieši atbalstīt atsevišķu filmu projektu attīstību, nevis sistēmisku pieeju filmu nozarei, pēc filmu nozares pārstāvju domām grauj filmu nozares attīstību kopumā un degradē labas pārvaldības praksi un sistēmu.

Turklāt 2013. gada budžetā netika ietverti divi nozarei būtiski projekti: 300 000 latu līdzfinansējums ārvalstu filmu uzņemšanai (MK noteikumi „Valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā”), kā arī Latvijas Kino producentu asociācijas priekšlikums Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai – palielināt dotāciju filmu nozarei par 700 000 latiem, lai radītu iespēju īstenot 19 vadošajās Latvijas filmu studijās sagatavotos dažādus un nozīmīgus filmu projektus.

Latvijas Filmu padomes pārstāvji pauž satraukumu par šādu valdības nostāju, ko demonstrē Saeimas apstiprinātais 2013. gada budžets, kurā atbalstīta viena atsevišķa projekta tapšana, bet noraidītas nozarei kopumā svarīgas pozīcijas. Neizpratni rada arī tas, ka šāda atsevišķu projektu atbalstīšana neparedz vērtēšanas kritēriju izmantošanu un ir balstīta uz subjektīvu redzējumu, atšķirībā no tās filmu projektu vērtēšanas sistēmas, ko īsteno Nacionālais Kino centrs: MK noteikumi Nr. 975 nosaka kārtību, kādā Nacionālais kino centrs piešķir publisko finansējumu filmu nozares projektiem, tai skaitā projektam izvirzāmās prasības un vērtēšanas kritērijus.

Kaut arī abu iepriekš minēto projektu atbalsts ticis skaidrots ar nacionālās identitātes stiprināšanas nepieciešamību, Nacionālā Kino centra vadītāja Ilze Gailīte Holmberga informē, ka attiecībā uz filmu projektu tematisko ievirzi jau vairāk nekā pusgadu darbojas Nacionālā pasūtījuma darba grupa Saeimas deputāta Dāvja Stalta vadībā, kas izstrādā kārtību, kā varētu tikt atbalstīti nacionāli svarīgi projekti: gan vēsturiskās filmas, gan oriģinālliteratūras ekranizācijas, gan filmas bērniem utml. Turklāt, piemēram, pēdējos piecos gados vismaz trešā daļa Nacionālā Kino centra atbalstīto filmu – spēlfilmas, dokumentālās un animācijas filmas uzskatāmas par nacionālo identitāti stiprinošām. Piemēram, 2011. gadā ar NKC atbalstu pabeigtas un pirmizrādītas 13 Latvijas filmas, no tām 6 filmas par Latvijas un latviešu tautas vēsturi un patriotisma tēmu: Stacija Latvieši 1937 (Dzintra Geka), Sievu spēles (Una Celma), Pareizi uzlidot (Sandris Jūra), Mīklainais dimantu karalis (Vladimir Ščepin), Dancis pa trim (Arvīds Krievs), 33 zvēri Ziemassvētku vecītim (Laila Pakalniņa).

Savukārt šogad ar NKC atbalstu ražošanā un attīstībā esoši spilgtākie 10 filmu projekti par Latvijas un latviešu tautas vēsturi un patriotisma tēmu: 4.maija republika (Antra Cilinska), Ārpus spēles laukuma (Askolds Saulītis), Dieva putniņi (Dzintra Geka), Lietus un vēji 2 (Pēteris Krilovs), Mana koka stāsts (Una Celma), Melānijas hronika (Viesturs Kairišs), Savējie sapratīs (Igors Linga), Tie, kas uzdrošinās (Ólafur Rögnvaldsson), Vairāk nekā dzīve (Gints Grūbe), Zelta Zirgs (Signe Baumane, Reinis Kalnaellis, Valentas Aškinis).

I. Gailīte Holmberga uzskata, ka patlaban ir svarīgi turpināt darbu Nacionālā pasūtījuma darba grupā, lai izveidotu sistēmu finansējuma piešķiršanai tematisku filmu projektu īstenošanai: „Nacionālais pasūtījums varētu kļūt par sistēmu finansējuma piešķiršanai tieši ar Latvijas vēsturi un nācijas identitāti saistītiem filmu nozares projektiem, lai neatkārtotos līdzīga situācija, kurā finansējums projektiem tiek piešķirts bez kritērijiem, ekspertu dalības un līdz ar to – bez argumentēta pamatojuma,” uzsver I. Gailīte Holmberga.