Arhīvs

Ulrihs Matess ierodas uz Dāvja Sīmaņa filmas pirmizrādi

21. janvārī kinoteātrī “Splendid Palace” notiek pirmizrāde režisora Dāvja Sīmaņa pilnmetrāžas filmai “Pelnu sanatorija”. Par godu šim notikumam uz vienu dienu Rīgā no Berlīnes ieradies filmas galvenās lomas atveidotājs, vācu teātra un kino aktieris Ulrihs Matess (Ulrich Matthes). Preses brokastīs, kas notika viesnīcā Europe Royale Riga, piedalījās arī kinozinātniece, Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma, kinozinātnieks Viktors Freibergs un filmas režisors Dāvis Sīmanis.

Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma par Ulriha Matesa filmēšanos “Pelnu sanatorijā” sacīja: “Viens no izcilākajiem un savdabīgākajiem Vācijas kino un teātra aktieriem ir nospēlējis sarežģītu, daudzšķautņainu lomu talantīgā latviešu režisora Dāvja Sīmaņa filmā, pierādot, ka Latvijas kino un konkrēti Sīmaņa piedāvājums ir interesants arī augstas klases starptautiska līmeņa profesionālim. Šis ir unikāls notikums, jo var teikt, ka tā ir pirmā reize un, cerams, ne pēdējā, kad tāds Eiropas līmeņa aktieris spēlē galveno lomu Latvijas filmā.”

Režisors Dāvis Sīmanis vācu kino un teātra zvaigzni Ulrihu Matesu ievērojis jau Folkera Šlēndorfa filmā “Devītā diena”, tāpat novērtējis viņa izcilo Jozefa Gebelsa atveidojumu Olivera Hiršbīgela filmā “Sakāve” (2004). Paralēli vērienīgajai filmogrāfijai Matess teātrī atveidojis gan Čehova tēvoci Vaņu, gan Hemu no Beketa “Beigu spēles” un bezgala daudz citu, dramatiski atšķirīgu un sarežģītu lomu. Kopš 2004. gada, kad aktieris pievienojās Vācijas līderteātra – Berlīnes Vācu teātra trupai, Ulrihs Matess kļuvis par šī teātra nozīmīgāko aktieri un seju.

Ņemot vērā aktiera atpazīstamību un aizņemtību, bijis maz cerību, ka vācu kino un teātra zvaigzne būs gatava uzņemties latviešu mazbudžeta filmā. Tomēr Ulrihs Matess par savu piekrišanu filmēties atrakstījis jau divpadsmit stundas pēc tam, kad bija izlasījis viņam nosūtīto “Pelnu sanatorijas” scenāriju. Ulriha filmēšanās grafiks bija saskaņots ar aktiera darbu Berlīnes Vācu teātrī, kas nozīmēja, ka viņš filmēties varēja ļoti intensīvā režīmā: vienu nedēļu oktobrī, vienu novembrī un vēl vienu decembrī (filmēšanās notika 2013. gadā).

Pats Ulrihs Matess ar prieku “un degsmi” attiecas pret savu darbu un ar tādu sajūtu arī atceras filmēšanos Latvijā. Jau pirmo reizi izlasot filmas scenāriju, Ulrihs zinājis, ka filmēšanās šajā lomā būs ļoti saspringta, bet vienlaikus brīnišķīga. “Es ļoti vēlējos spēlēt šo lomu, bet zināju, ka tas būs grūts darbs, un tā arī notika: emocionāli tas bija.. (Ulrihs smagi nopūšas), bet no otras puses ‑ strādāt ar Dāvi bija ļoti viegli. Man ļoti patika filmēšanās process un esmu ļoti apmierināts ar rezultātu; abi šie faktori kopā – tas nemaz nav tik pašsaprotami.”

“Ulriha Matesa darbs uz laukuma ir nozīmīgs paraugs gan režisoram, gan aktieriem, kas strādā viņam līdzās. Viņa spēja līdz ar epizodes sākumu pārtapt varonī, kuru viņš atveido, ir apbrīnojama, turklāt viņš spēj precīzi atkārtot mizanscēnu nākamajā dublī,  pilda režisora piedāvātās korekcijas, kā arī jūt kameras klātbūtni,” par sadarbību ar Ulrihu Matesu saka režisors Dāvis Sīmanis. Viena no lietām, kura spilgti iespiedusies atmiņā režisoram, esot tā, ka Ulrihs, jūtot kaut kādu saspringtību ar filmēšanu, atkārtojis frāzi “Problemi, problemi, problemi”. Turpretī brīžos, kad viss bija vislabākajā kārtībā, viņš dziedājis dziesmu “Hallo, hallo, Rostoka – Rīga”.

Filmu “Pelnu sanatorija” jau noskatījies kino zinātnieks Viktors Freibergs: “Ulriha Matesa varoņa kalsnā seja, nogurušais, bet dziļais acu skatiens, kas ir vienlīdz bezcerīgs un līdzjūtīgs, mēģinot palīdzēt garīgi sagrautajiem pelnu sanatorijas iemītniekiem, ir režisora atradums. Lakoniskais dialogs, kurā mijas vācu un latviešu valoda, ļauj viņu uztvert atsvešināti no darbības vides kā simbolisku glābēja tēlu.”

No 22. janvāra filma “Pelnu sanatorija” tiks rādīta lielākajos kinoteātros visā Latvijā un pilnīgi visos Rīgas kinoteātros.

Filma tapusi “Studijā Lokomotīve” un ir režisora Dāvja Sīmaņa pirmais pilnmetrāžas darbs spēlfilmas žanrā. “Domāju, ka jebkura filma, kura atgādina par cilvēcīgumu, mēģinot to atgriezt pasaulē šajā sabiedriski atsvešinātajā laikā, ir svarīga.”

Stāsts ir izdomāts, taču vienlaikus balstīts reālos vēsturiskos notikumos Pirmā pasaules kara beigās – laikā, kad kara šausmas sagrāva apgaismības laikmetā izlolotās ilūzijas par racionālu un modernu pasauli un saprātīgu cilvēku tajā. “Pelnu sanatorijas” scenārija autori ir Dāvis Sīmanis un Tabita Rudzāte.

Filmas darbība norisinās 1917. gadā Kurzemē. I Pasaules kara pēdējās dienās atvaļināts vācu kara ārsts Ulrihs tiek nosūtīts uz nomaļu sanatoriju, kur ārstējas kontuzēti un mentāli traumēti kareivji. Ulriham atklājas dīvaina, sapņaina pasaule, kurā valda miers un aizmirstība. Tas izrādās pārbaudījums viņa racionālajam prātam un viņa apņēmībai “ieviest kārtību”. Savukārt negaidīta pieķeršanās kādam pamestam, mežonīgam zēnam ļauj Ulriham atgūt notrulināto cilvēcību. Taču karš vēl nav beidzies – agrāk vai vēlāk tas sasniegs arī šo patvēruma vietu.

Galveno lomu filmā – vācu kara ķirurgu – spēlē vācu teātra un kino zvaigzne Ulrihs Matess (Ulrich Matthes), viens no izcilākajiem mūsdienu vācu aktieriem. Ārpus Vācijas Matess pazīstams lielākoties no kinofilmām – tādām kā Sakāve/Der Untergang, kurā aktieris atveidoja Gebelsu, un F. Šlēndorfa filmas Devītā diena. Vācijā aktieris tiek ierindots arī nozīmīgāko teātra aktieru pirmajā pieciniekā, pagājušā gadā saņēmis galveno vācu kino un televīzijas balvu Die Goldene Kamera kā labākais aktieris.

Pārējās lomās: Pēteris Liepiņš, Leonīds Lencs, Agnese Cīrule, Dmitrijs Jaldovs u.c.

Filmas radošajā grupā ir operators Andrejs Rudzāts, māksliniece Kristīne Jurjāne un komponists Andris Dzenītis. Filmas veidošanā iesaistīti arī profesionāļi no Lietuvas – filmas kopproducente ir viena no Lietuvas vadošajām kino producentēm Uljana Kim, montāžas režisors – Danielius Kokanauskis, arī skaņu režisors ir Saulius Urbanavicius ir no Lietuvas.

Lai gan darbība filmā notiek vācu okupētajā Kurzemes daļā, filmēšanai izmantotas dažādas vietas visā Latvijas teritorijā: Lazdonas muiža, Kabiles muiža, savrupnams Briāna ielā, meži Gaujas Nacionālajā parkā, jūras krasts Liepājā, Cinevilla. Kara ainas ir filmētas Ziemassvētku kauju muzejā Tīreļpurvā, kur tika rekonstruēta tieši vācu ierakumu puse Ziemassvētku kauju laikā; šeit I Pasaules kara dalībnieku lomās iejutās liels skaits brīvprātīgo.

Dāvja Sīmaņa filma “Pelnu sanatorija” tapusi ar Nacionālā Kino centra, Valsts Kultūrkapitāla fonda un MEDIA fonda finansiālo atbalstu.

Filmas režisors Dāvis Sīmanis veidojis vairākas starptautiski novērtētas dokumentālās filmas: “Pasaules skaņa” (2010), “Escaping Riga” (2014) un “Valkyrie Limited” (2008); viņš arī pazīstams kā kino teorētiķis, mākslas zinātņu doktors un docents Kultūras akadēmijā.

“Studija Lokomotīve” pēdējo gadu laikā saņēmusi vairākas nozīmīgas atzinības – 2014. gada Nacionālajā kino festivālā “Lielais Kristaps” studijā veidotās filmas saņēma septiņas balvas, savukārt sadarbībā ar ASV un Lietuvu tapušās filmas “Akmeņi manās kabatās” un “Spēlmanis” tika izvirzītas kā nacionālie pieteikumi attiecīgi no Latvijas un Lietuvas ASV Kinoakadēmijas balvai “Oskars” kategorijā Labākā ārzemju filma. “Studija Lokomotīve” producējusi arī Aika Karapetjana spēlfilmas “Cilvēki tur” un “M.O.Ž.”, Viestura Kairiša dokumentālo filmu “Pelikāns tuksnesī”, u.c.

Šobrīd “Studijā Lokomotīve” ar valsts atbalstu top Aika Karapetjana trešā pilnmetrāžas spēlfilma “Pirmdzimtais”, bet programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” atbalstīts Latvijas animācijas klasiķes Rozes Stiebras projekts “Saule brauca debesīs”, kas arī tiek producēts “Studijā Lokomotīve”.

Filmas “Pelnu sanatorija” treileris:
https://www.youtube.com/watch?v=DLCUCiTJv-o

Filmas Facebook lapa:
https://www.facebook.com/pelnusanatorija

Studija “Lokomotīve”
www.locomotive.lv
https://www.facebook.com/locomotiveproductions

Papildus informācija:
Daniela Zacmane
office@locomotive.lv
29171313