Arhīvs

Triloģijas “Savējie sapratīs” otrās filmas pirmizrāde

Latvijas Pirmajā Rokkafejnīcā Rīgā 27. septembrī notiks dokumentālo filmu triloģijas “Savējie sapratīs” otrās filmas “Septiņdesmitie. Spožums un posts” pirmizrāde, turpinot pirmajā daļā “Sešdesmitie. Sākums” risināto stāstu par Latvijas rokmūzikas vēsturi. Autori sola, ka oktobrī filma būs pieejama arī plašam skatītāju lokam.

Filmas veidotāji atgādina, ka pagājušā gadsimta 70. gadi Latvijas mūzikā iezīmējās ar jaunās paaudzes rokmūziķu parādīšanos. Iedvesmojoties no 60. gadu pasaules mūzikas grandiem – Elvisa Preslija, Bila Heilija, The Beatles, The Rolling Stones, The Beach Boys, Led Zeppelin un citiem, kā arī Latvijā milzu atzinību guvušajām pašmāju rokgrupām Katedrāle, Eolika, 2XBBM, Melody Makers, The Jockers un citām, kas uz to brīdi bija jau izjukušas vai pārtraukušas darbību, parādās jaunas grupas: Menuets, Santa, Jolanta, Stroncijs 70, vēlāk – arī Līvi, Sīpoli, Modo. Izmantojot latviešu dzejnieku dzeju, jaunā mūziķu paaudze arvien vairāk pievēršas oriģinālkompozīciju radīšanai, lai “caur puķēm”, ar zemtekstu palīdzību, vēstītu par sev svarīgām, nacionālām tēmām.

Jau kopš sešdesmitajiem gadiem rokmūzikas žanrs piesaista plašas padomju jauniešu masas. Grupu koncerti un deju vakari ir pārpildīti, publika tajos jūtas brīva un bieži atļaujas “padomju cilvēkam nepiedienīgu uzvedību”. Rokmūziķiem tiek piemēroti dažādi ierobežojumi un aizliegumi, repertuārs tiek kontrolēts un dziesmas – cenzētas. Jaunie komunistiskās ideoloģijas nesēji, kas nomaina veco funkcionāru paaudzi 70.gados, ir daudz zinošāki, informētāki un savā rīcībā rafinētāki. Viņi saprot, kādas mūzikas vēsmas valda pasaulē ārpus dzelzs priekškara, tādēļ “kaitīgās Rietumu ietekmes” apkarošana tiek uztverta nopietnāk un izpildīta pedantiskāk. Tiek aizliegts Liepājas dzintars un Mikrofona dziesmu aptauja. Tomēr tas neaptur mūziķus, bet veicina viņu radošumu, meklējot, kā apiet funkcionāru radītos šķēršļus. Dažkārt, pat pašiem neapzinoties, tiek radītas roka kompozīcijas, kas ar mūziku un dziesmu tekstiem ceļ latviešu pašapziņu un veicina nacionālās identitātes saglabāšanu. Filma lieliski parāda laikmetu, uz kura fona turpina attīstīties latviešu nacionālā rokmūzika.

Speciāli otrajai triloģijas filmai ar brāļu Jura un Leona Sējānu palīdzību ir restaurētas divas 70. gados radītas dziesmas no grupu Menuets un Sīpoli repertuāra, kas parāda muzikālā stila tendences latviešu rokmūzikā. “Triloģijas otrā filma Septiņdesmitie. Spožums un posts spilgti parāda, ka tā laika latviešu rokmūzikai un dziesmu tekstiem bija tikpat liela nozīme latviskās pašapziņas saglabāšanā un veicināšanā padomju okupācijas gados kā Dziesmu svētkiem, teātrim un tautiskajām dejām,” saka filmas režisors Mareks Bērents.

Atgādinām, ka trīs dokumentālās filmas Sešdesmitie. Sākums, Septiņdesmitie. Spožums un posts un Astoņdesmitie. Jauna ēra (trešā filma vēl nav pabeigta) stāsta par 60. – 80. gadu latviešu rokmūziķiem, kas, spītējot cenzūrai un aizliegumiem, atļāvās publiski paust mūsu alkas pēc brīvības un neatkarības. Galvenais iemesls, kāpēc vispār vēl ir vērts runāt par tā laika rokmūziku – tā patiesi bija laba, profesionāla, izsāpēta. Cenzūra rūdīja mūziķus, padarot mūziku pārdomātāku, radošāku, spēcīgāku. Programmas tika rūpīgi slīpētas un mēģinājumi notika regulāri. Tieši rokmūziķi lika pamatus tam, ko mēs šodien uzskatām pašu par sevi saprotamu un neatņemamu – izpausmes un vārda brīvība.

Otrās filmas Septiņdesmitie. Spožums un posts varoņi – Zigismunds Lorencs (Eolika), Pits Andersons (rokenrols), Valerijs “Seiskis” Saifutdinovs (rokenrols), Jānis Vanadziņš (blūzs), grupas Menuets mūziķi Juris un Leons Sējāni, Andris Kronbergs, Adrians Kukuvass, Raimonds Bartaševičs, komponisti Imants Kalniņš, Raimonds Pauls, Zigmars Liepiņš, Vilnis Šmīdbergs, Mārtiņš Brauns; Niks Matvejevs (Sīpoli), grupas Modo mūziķi Vladimirs Smirnovs, Viktors Lapčenoks, Vjačeslavs Mitrohins, Juris Pavītols (Līvi), Jānis Grodums (Līvi), Valdis Skujiņš (Credo), Igo, Aivars Hermanis, John McEuen (Nitty Gritty Dirt Band, ASV), Rein Laaneorg (Polyphon, Igaunija), Allan Ladvas (Polyphon, Igaunija), Liepājas dzintara pārstāvji Ausma Groduma, Linards Muciņš, Dace Grundmane un citi.

Filmas radošā komanda: Daiga Mazvērsīte (scenārija autore), Kristians Luhaers un Mareks Bērents (režisori), Emīls Rotgalvis (režisora asistents), Kristians Luhaers, Uldis Jancis, Krists Luhaers, Valdis Celmiņš, Aleksandrs Grebņevs (operatori), Andris Barons (skaņu režisors), Ilona Zariņa, Elga Zariņa, Stīna Skulme, Daiga Puriņa (grims), Līga Vilks (grafiskais dizains), Kristians Luhaers (3D animācija, dizains), Andris Gedoviuss (Web lapa).

Triloģijas otrās filmas Septiņdesmitie. Spožums un posts veidošanā sadarbojušies producenti Kristians Luhaers (CLC ONE), Mareks Bērents (TUMSA MUSIC) un Arta Ģiga (RED DOT MEDIA).

Filmas tapšanu ir atbalstījuši – Valsts Kultūrkapitāla fonds, SIA Depo Diy, Jūrmalas pilsētas dome, Ogres novada pašvaldība, Liepājas pilsētas Kultūras pārvalde, ASV vēstniecība Latvijā, Bauskas novada pašvaldība, Daugavas Vanagu fonds, viesnīca Radiem un draugiem.

25.09.2017.