LATVIJAS DESMITGADES spēlfilmu programma kinoteātrī K.Suns pasākumu cikla Tautiešu mēnesis 2008 ietvaros no 30. jūnija līdz 11. jūlijam.

Latvijas valsts 90. jubilejas gadā, Dziesmu un deju svētku laikā kinoteātris K.Suns rada iespēju svētku dalībniekiem, visiem Rīgas un Latvijas viesiem izdzīvot valsts vēstures desmitgades uz kinoekrāna – skatītāju iemīļotās filmās. 12 dienu garumā kinoteātrī atcerēsimies līdz šim nodzīvoto Latvijas mūžu – 20. gadsimtu, kādu to redzējuši pašmāju spēlfilmu veidotāji.

Tuvošanās Latvijas valsts dibināšanai sāksies ar patriarhālu ieskaņu no
19. gadsimta – Aivara Freimaņa filmu Puika (1977), kas uzņemta pēc Jāņa Jaunsudrabiņa Baltās grāmatas motīviem. 20. gadsimta pirmās desmitgades vētrainie notikumi ar 1905. gada revolūciju un soda ekspedīcijām iemūžināti Rolanda Kalniņa filmā Ja mēs visu to pārcietīsim (1987), kurai pamatā Andreja Upīša romānu triloģija Robežnieki. 20. gadsimta otrajā desmitgadē tika dibināta jaunā Latvijas valsts, kurai drīz pēc piedzimšanas bija jāiztur skarbi pārbaudījumi – par tiem stāsta Aigara Graubas nacionālais grāvējs Rīgas sargi (2007).

Latvijas valsts bērnību simboliski piedzīvosim, skatoties Jāņa Streiča lirisko poēmu Cilvēka bērns (1991), bet neatkarīgās valsts brieduma gadus atgādinās Leonīda Leimaņa satīra Pie bagātās kundzes (1969). 20. gadsimta ceturtā desmitgade sākās ar traģisku pagriezienu jaunās valsts liktenī, par to vēsta Aigara Graubas filma Baiga vasara (2000), kas savulaik, līdzīgi Rīgas sargiem, pulcināja rekordlielu skatītāju skaitu.

Padomju laiku absurda pasauli aizsāk Lailas Pakalniņas starptautiski pazīstamākā spēlfilma Kurpe (1998), kurā darbība notiek 50. gadu Liepājā; seko brīvības cerību asni Rolanda Kalniņa jauneklīgi smeldzīgajā un sešdesmito gadu pasaules jaunā viļņa garā veidotajā filmā Elpojiet dziļi… (1967), kas pazīstama arī ar autoru doto nosaukumu Četri balti krekli. Tā saukto brežņevlaiku stagnāciju spilgti atklāj Jāņa Streiča groteska Mans draugs – nenopietns cilvēks (1975), bet perestroikas jaunās vēsmas drosmīgi gan stilā, gan saturā uztvērusi Arvīda Krieva filma Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili (1987).

Spoža liecība par 20. gadsimta deviņdesmitajiem gadiem – Latvijas atjaunotās republikas centieniem izkulties caur juku laikiem – ir Jāņa Streiča Likteņdzirnas(1997), otrā skatītākā latviešu filma neatkarīgajā Latvijā. Filmu parādi noslēdz mūsdienas, 21. gadsimts – Vara Braslas ģimenes filma Ūdensbumba resnajam runcim (2004), kas savulaik arī izsauca lielu skatītāju interesi gan Latvijā, gan Igaunijā un citās valstīs.

Katru filmu demonstrē divos seansos – pulksten 15 un 21, ieeja – bez maksas, saņemot ieejas kartes kinoteātra K. Suns kasē Elizabetes ielā 83/85.

Iespēju robežās filmas tiek demonstrētas ar angļu subtitriem.

Filmu programmas atklāšana – 30. jūnijā pulksten 18:30, uz to aicināti arī visu filmu autori. Atklāšanas seansā – ieskats programmā iekļauto spēlfilmu tapšanā, arhīva materiāli no 1978. gada līdz 2000. gadam.

Rīko Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts (ĪUMSILS) un Nacionālais Kino centrs (NKC)




“Cilvēka Bērns”
“Kurpe”
“Mans Draugs Nenopietns Cilvēks”


 
“Rīgas Sargi”
“Ūdensbumba Resnajam Runcim”