2. jūlija seansa nākamā daļa ir režisora un operatora Rodrigo Rikarda tetraloģijas ceturtā, 1989. gadā uzņemtā filma Rainis. Sudrabota gaisma. 1920-1929. Tā stāsta par pēdējo dekādi Raiņa mūžā, kad dzejnieks izbaudīja laimi atgriezties dzimtenē pēc 14 gadu trimdas, turklāt arī piedzīvoja iespēju doties senilgotajā ceļojumā uz Ēģipti un Izraēlu (Raiņa laikā – Palestīnu), kur apciemoja sava varoņa Jāzepa kapu. Filmas autoru grupa kopā ar aktieri Juri Strengu, kurš iejūtas Raiņa un viņa varoņu tēlos, 60 gadus vēlāk dodas pa dzejnieka pēdām. Intrigai – filmas sākumā rodama atslēga idejai, kāpēc programmas “Divi dzejnieki Doma dārzā” atklāšanas seansam izvēlēti tieši šie materiāli, kas stāsta par Raiņa mūža nogali.
Programmu “Divi dzejnieki Doma dārzā” veido septiņi brīvdabas kinoseansi ceturtdienu vakaros pl. 22:30 – pieci seansi jūlijā (2.07.-30.07.) un divi augustā (6.08. un 13.08.). Programmā iekļautas trīs pilnmetrāžas spēlfilmas, viena spēles īsfilma, septiņas dokumentālās filmas, astoņas animācijas filmas un 42 minūtes arhīva materiālu no 20. gadsimta 20. gadiem, režisoru spektrs – no Gunāra Pieša, Imanta Krenberga un krievu klasiķa Jūlija Raizmana līdz Rozei Stiebrai, Viesturam Kairišam un Kārlim Vītolam.
Programmas atklāšanas seansu 2. jūlijā ievadīs literatūrzinātniece, filoloģijas zinātņu doktore Gundega Grīnuma, un arī turpmāk katra seansa sākumā īsus ievadvārdus teiks kāds erudīts, Raiņa un Aspazijas dzīvē un darbībā iedziļinājies speciālists – kinozinātniece Inga Pērkone, rakstnieks, tulkotājs un publicists, grāmatas Rainis un viņa brāļi autors Roalds Dobrovenskis, literatūrzinātnieks un Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Raimonds Briedis, teātra un kino režisors Viesturs Kairišs, aktieris un Raiņa lomas tēlotājs Juris Strenga.
Brīvdabas seansus “Divi dzejnieki Doma dārzā” organizē Nacionālais Kino centrs un “Mans Doms”, finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Lattelecom.
Sekojiet regulārai informācijai www.nkc.gov.lv un www.mansdoms.lv!
Programmas “Divi dzejnieki Doma dārzā” seansu plāns:
IEEJA BEZ MAKSAS!
2. jūlijā 22:30
atklāšanas seanss
Ievadvārdi – GUNDEGA GRĪNUMA
Arhīva materiāli (1920-1929, 42’), mēmais kino, tapieris – Marko Ojala
Rainis un Aspazija ar sagaidītājiem, atgriežoties no trimdas; abi dzejnieki darbā un sadzīvē – Baznīcas ielas dzīvoklī, Arkādijas parkā un citur; Rainis izglītības ministra amatā; Raiņa bēres.
Rainis. Sudrabota gaisma. 1920-1929. (D, 1989, Rodrigo Rikards, 57’)
Pēdējā filma no režisora un operatora Rodrigo Rikarda (1941-2014) dokumentāli inscenētās tetraloģijas par Raiņa dzīves periodiem. Filmas autori pēta dzejnieka dzīves pēdējos gadus un dodas pa viņa pēdām ceļojumā uz Palestīnu un Ēģipti; Raiņa tēlā iejūtas aktieris Juris Strenga.
9. jūlijā 22:30
Ievadvārdi – ROALDS DOBROVENSKIS
Rainis (S, 1949, Jūlijs Raizmans, 97’)
Trešā spēlfilma pēckara Latvijā un pirmā, kas saņēmusi PSRS Valsts prēmiju (tolaik – Staļina prēmija). Stāsts par to, kā avīzes redaktors Jānis Pliekšāns top par Raini un aizraujas ar sociāldemokrātijas revolucionārajām idejām, izcieš trimdu Krievijā, atgriežas dzimtenē 1905. gada revolūcijas priekšvakarā un atkal spiests emigrēt, nu jau uz Šveici. Raiņa lomā Jānis Grantiņš, Aspazija – Milda Klētniece, Raiņa māsa Dora – Elza Radziņa.
16. jūlijā 22:30
Ievadvārdi – RAIMONDS BRIEDIS
Rozes Stiebras un Kārļa Vītola animācija
(A, astoņas īsfilmas 1987-2009, 93’)
Zelta sietiņš (1975, Roze Stiebra, 10’)
Hrestomātiska filma no Latvijas animācijas zelta fonda – trīs Raiņa dzejoļus vizualizējuši mākslinieki Dzintra Aulmane, Maija Brence un Miervaldis Polis, skan Imanta Kalniņa mūzika Menueta izpildījumā.
Sēd uz sliekšņa pasaciņa (1987, Roze Stiebra, 10’)
Aspazijas dzejas motīvi mākslinieces Dzintras Aulmanes tēlos un Zigmara Liepiņa mūzikā, dzied Mirdza Zīvere.
Muzikālās īsfilmas no Rozes Stiebras cikla “Pasaciņas”:
Nebēda (1994, Aspazija, 2’)
Zeltītās vasaras (1994, Rainis, 2’)
Aicinājums (1994, Aspazija, 2’)
Ciemā (1994, Rainis, 2’)
Spēlēju, dancoju! (2007, Roze Stiebra, 33’)
Postfolkloras grupas Iļģi uzvedumā balstīta filma ar mākslinieces Helēnas Heinrihsones veidotiem tēliem – spilgtākā un krāsainākā parādība Latvijas animācijas kopējā ainā, ko apliecina Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps balva par labāko animācijas mākslinieka darbu.
Velna Fudži (2009, Kārlis Vītols, 32’)
Provokatīvi dauzonīga un vizuāli skaista filma ar sensacionālu sižeta sākumpunktu – Fudži kalnu Japānā ir okupējis Latviešu Velns! Viņš rada Latviešu kultūru un ar varu to uzspiež japāņu ciematiem, tādējādi cenzdamies iezīmēt vēl neeksistējošas valsts teritoriju. Kad vienā no ciematiem visi iedzīvotāji tiek noburti par Raiņiem, cīņā par Japānu tiek sūtīts godkārīgs Samurajs.
23. jūlijā 22:30
Ievadvārdi – INGA PĒRKONE
Pūt, vējiņi! (S, 1973, Gunārs Piesis, 87‘)
Latvijas aktierkino klasika pēc Raiņa lugas motīviem, scenārijs tapis sadarbībā ar Imantu Ziedoni. Ekrāna dialogos skan Raiņa ritmizētais teksts, savukārt Imanta Kalniņa speciāli filmai rakstītā mūzika dzīvo arī kā autonoms mākslasdarbs vēl 40 gadus pēc filmas pirmizrādes. Lomās – Esmeralda Ermale (Baiba), Ģirts Jakovļevs (Uldis), Astrīda Kairiša (Zane), Pēteris Gaudiņš (Gatiņš), Elza Radziņa (Māte), Lidija Freimane (Orta), Antra Liedskalniņa (Ciepa), Uldis Dumpis (Didzis) un citi.
30. jūlijā 22:30
Ievadvārdi – INGA PĒRKONE
Lielums (D, 1964, Ivars Kraulītis, 51’)
Rainis kā 1905. gada revolūcijas tribūns – šo dzejnieka personības šķautni vislabprātāk popularizēja padomjlaiku ideoloģija.
Tautas dzejnieks Rainis (D, 1987, Andrejs Apsītis, 19’)
Neparasts skatījums uz Raini kā dzīves salauztu pesimistu, kurš mūža pēdējos gados nopietni šaubās, vai vispār ko spējis izdarīt savas tautas labā.
Aspazija (D, Rodrigo Rikards, 42’)
Aspazijas dienasgrāmatu fragmentus lasa aktrise Dita Lūriņa, par dzejnieci stāsta Saulcerīte Viese, Roalds Dobrovenskis un citi.
6. augustā 22:30
Ievadvārdi – VIESTURS KAIRIŠS
Kāzas (S, 2000, Viesturs Kairišs, 30‘)
Gleznieciska, ironiska un brīžiem mistiska parafrāze par Raiņa lugas „Spēlēju, dancoju“ motīviem – notikumu virtenē iesaistās līgava Lelde (Guna Zariņa), līgavainis Modris (Ģirts Krūmiņš), kāzu muzikants Juris (Andris Keišs) un Vectēvs (Jānis Zariņš), lomās arī Regīna Razuma, Vigo Roga, Māra Liniņa, Aigars Vilims, Anita Kvāla un citi. Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps balva kā labākajai spēlfilmai.
Zobena ēnā (S, 1976, Imants Krenbergs, 85‘)
Raiņa lugas „Mīla stiprāka par nāvi“ iedvesmots stāsts par 17. gadsimtā dzīvojušo Maiju, sauktu arī par Turaidas Rozi, kuras lomā uz ekrāna debitēja toreiz 18 gadus jaunā Liepājas skolniece Indra Briķe. Filmas operatori ir dokumentālisti brāļi Ivars un Andris Selecki, viņi šajā filmā īpaši eksperimentējuši ar attēla vizuālajām kvalitātēm un izmantojuši dokumentālā kino paņēmienus.
13. augustā 22:00
Ievadvārdi – JURIS STRENGA
Rodrigo Rikarda dokumentālās filmas
Rainis. Man apkārt trimdas aukstais tuksnesis (1985, 55’)
Rainis. Vētras sēja (1986, 42’)
Rainis. Kastaņola (1988, 50’)
Dokumentālu inscenējumu cikls, būvēts hronoloģiski, sekojot Raiņa biogrāfijas periodiem un izmantojot atraktīvus mākslinieciskos paņēmienus – aktieru līdzdalību, vēsturisku attēlu kolāžas uz stikla, dokumentālos ceļojumus pa Raiņa dzīves un trimdas vietām. Raiņa lomā – Juris Strenga, Aspazijas lomā – Vizma Kvēpa, Aspazijas balss – Māra Zemdega.
S – spēlfilma, D – dokumentālā filma, A – animācija
