Ceturto gadu Baltijas jūras dokumentālo filmu forums (Baltic Sea Docs) lūdz sabiedrībā zināmiem cilvēkiem un viedokļu līderiem izteikties un dalīties ar savām domām, uzrakstot rakstu-recenziju par vienu no programmas filmām. Tā ir kļuvusi par foruma tradīciju, kas skatītājiem, lasītājiem un sociālpolitisko norišu sekotājiem kalpo kā būtisks filmu kontekstu paplašinājums.
Artis Pabriks, Eiropas Parlamenta deputāts, par filmu Kaujinieki no ziemeļiem (Warriors from the North)
Rež. Nasibs Farahs, Sērens Stīns Jespersens (Nasib Farah, Søren Steen Jespersen), Made in Copenhagen, 59 min, 2014, Dānija/Somālija
Citāts: “Filma atstāj atklātu jautājumu, kā palīdzēt jaunajai paaudzei atrast sevi, savu identitāti un mērķtiecīgu pielietojumu dzīvei bez savu vecāku sāpināšanas, bez aiziešanas teroristiskā un nāvi nesošā pagrīdē. Jautājums mums visiem paliek atklāts – kā atrast savu vietu dzīvē, darot labu, nevis ļaunu? Kā socializēt jaunatni tā, lai viņu dzīve būtu jēgpilna? Kā atrast zaudēto identitāti, zaudēto paradīzi šeit uz zemes, šajā vietā, kur Tu dzīvo pašreiz, nevis sprādziena izraisītā putekļu un sāpju virpulī, paceļoties debesīs?”
Linards Rozentāls, virsmācītājs Rīgas Lutera draudzē un Bērnu slimnīcas Vecāku mājas kapelāns, par filmu Gandrīz svētais (Almost Holy)
Rež. Stīvs Hūvers (Steve Hoover), The Animal/Orchard, 100 min, 2015, ASV/Ukraina
Citāts: “Filmas nosaukums ir Gandrīz svētais. Bet svētais ir nevis cilvēks bez trūkumiem, bet gan cilvēks, kas spējīgs mainīties pats un mainīt citus. Būt svētam nozīmē spēt mainīties. Un gandrīz svētais laikam ir cilvēks, kurš ir darījis iespējamo un neiespējamo un vienlaicīgi redz, cik maz tas ir, cik niecīgs ir rezultāts. Tā ir tā bezpalīdzība, milzīga drosme un spēks, kas pavīd filmas noslēguma kadros: Genādijs peld Melnās jūras pelēkajos ūdeņos varenu un biedējošo kuģu fonā. Karavāna iet tālāk, lielās sistēmas nedzīvie kuģi ne par kapeiku nav novirzījušies no sava iepriekš noteiktā ceļa. Taču tam visam šķērsām, pavisam citādi – dzīvs, kails un ar gaišu sirdsprātu peld Genādijs. Vai viņš izpeldēs? Vai noslīks? Vai izdosies? Vai būs tāds brīdis, kad Svētceļnieka Republiku varēs aiztaisīt ciet? To mēs nezinām.”
Solvita Vektere, geštaltterapeite, par filmu Zviedru mīlas teorija (Swedish Theory of Love)
Rež. Ēriks Gandīni (Erik Gandini), Fasad Cine AB, 90 min, 2015, Zviedrija
Citāts: “Šī ir lieliska filma pārdomām tiem cilvēkiem, kas sasnieguši savā dzīvē pašu spēkiem tik daudz, ka nu jau varētu justies laimīgi, bet… Filma ir par to, kāpēc mums dzīvē nepieciešams otrs cilvēks, pat tad, ja tas nav nepieciešams. Skatoties filmu, rodas pretrunīgas jūtas, jo recepte (un paldies režisoram par to!) jau netiek dota. Ir tikai dažas atklāsmes, kas var palīdzēt kādam sevi ieraudzīt nogrieznī starp polaritātēm – attiecības (atkarība) un vienatne (neatkarība).”
Solvita Krese, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore, par filmu Suņa sirds (Heart of a Dog)
Rež. Lorija Andersone (Laurie Anderson), Canal Street Communications, 75 min, 2015, ASV/Francija
Citāts: “Nav daudz tādu filmu, kuras, skatoties jau trešo reizi, joprojām atklājās jauni satura, formas un intonācijas līmeņi. Lorijas Andersones Suņa sirds ir viena no šādām filmām, kuru līdzīgi kā labu grāmatu gribas paturēt rokas stiepiena attālumā, lai varētu atkal noskatīties brīžos, kad aptrūkstas viedā rāmuma, ar kura palīdzību izdodas palūkoties uz dzīvi gaiši un redzīgi.”
Guna Zariņa, aktrise, par filmu Dons Žuans (Don Juan)
Rež. Jeržijs Sladkovskis (Jerzy Sladkowski), Ginestra Film, Made, 92 min, 2015, Zviedrija/Somija
Citāts: “Filma Dons Žuans jauc robežu starp slimo un veselo, citādo un normālo, vai, pareizāk sakot, maina tos vietām. Kurš te ir pieskaitāms, kurš ne? Kurš labs, kurš ne? Kuram te vajadzīga palīdzība? Kurš ir upuris?”
Elza Leimane, LNOB soliste un baleta māksliniece, par filmu Mūsu pēdējais tango (Our Last Tango)
Rež. Germans Krāls (German Kral), Lailaps Pictures/ Horres Film & TV/ German Kral Filmproduktion, 85 min, 2015, Vācija/Argentīna
Citāts: “Filmas izklāstā ir kas simpātiski teatrāls, priekšplānā izvirzīta abu dejotāju attiecību drāma, līdz ar to paliek sajūta, ka par tango izcelsmi, pāra profesionālajām gaitām un daudzajiem sasniegumiem esam guvuši vien lirisku ieskatu. Saprotams ir Marijas aizvainojums brīdī, kad viņa vairs nevēlas atbildēt uz filmas veidotāju jautājumu gūzmu, kuri skar trauslo un dzīves gaitā tik ļoti sašūpoto privāto telpu. Jau filmas ievadā skaudri izskan Marijas atzīšanās, ka neko savā dzīvē viņa negribētu mainīt, ja būtu iespēja to izdzīvot vēl vienu reizi. Tikai vienu-viņa nebūtu kopā ar Huanu. Bet, kā saka, “it takes two to tango”, jeb tango dejo divi. Marijas un Huana kaislīgās attiecības – greizsirdības, mīlestības, aizvainojumu un milzu pievilkšanās spēka caurstrāvotas ir kā tango esence, kura uzskatāmi virmo, abiem dejojot.”
Zane Eniņa, ceļotāja un bloga mugursoma.lv autore, par filmu Rīsu zemes bērni un banānu pankūkas (Banana Pancakes and the Children of Sticky Rice)
Rež. Dāns Veldheizens (Daan Veldhuizen), Viewpoint Productions, 94 min, 2015, Nīderlande/Laosa
Citāts: “Līdzīgus jautājumu mēs varam uzdot katrs pats sev – cik daudz mēs ceļojot kļūstam par globalizācijas līdzdalībniekiem? Un cik daudz mēs saglabājam senču gudrību, gadsimtu tradīcijas un cik daudz ielaižam dzīvē globālo? Vai mēs būtu gatavi staigāt linu kreklos un vērpt skalu gaismā? Droši vien nē. Vai mēs pārāk bieži skatāmies ekrānos un pārāk reti acīs? Droši vien jā.”
Sandijs Semjonovs, žurnālists, dokumentālo filmu autors, par filmu Dugma: Poga (The Button)
Rež. Pols Refsdāls (Paul Refsdal), Medieoperatørene AS, 58 min, 2016, Norvēģija/Sīrija
Citāts: “Radikālie islāmisti paziņos, ka pašnāvnieks ziedojies, lai kļūtu nemirstīgs un pildītu Allāha gribu. Mēs – savukārt, ka noticis kārtējais necilvēcīgais un asiņainais terora akts, noslepkavoti nevainīgi cilvēki. Pilnībā atšķirīgas pasaules, kultūra un domāšana. Katram ar sava taisnība.”
Aminata, dziedātāja un dziesmu autore, par filmu Sonita (2015).
Rež. Rohsare Gaemmagami (Rokhsareh Ghaem Maghami), TAG/TRAUM/Intermezzo Films, 91 min, 2015, Vācija /Šveice/Irāna
Citāts: “Pirms noskatījos filmu, es nelasīju aprakstu, par ko tā ir, tāpēc ieraugot filmas pirmos kadrus, es padomāju, ka šis ir stāsts par jaunu meiteni, kurai ir dabas dota harizma, un kura ļoti vēlas kļūt par dziedātāju, neskatoties uz to, ka apstākļi viņai apkārt tam nav piemēroti. Ar pirmajiem kadriem man bija sajūta, ka šis būs Pelnrušķītes stāsts, kurā meitenes talantu noteikti pamanīs kāda feja un, neskatoties uz visām grūtībām, viņa piepildīs savu sapni. Bet šajā gadījumā viss nav tik pasakaini un vienkārši. Šis stāsts ir daudz dziļāks, daudz sarežģītāks un daudz smagāks.”