Arhīvs

Rīgas Kino muzejam aprit 30 gadi

2018. gada 1. martā aprit 30 gadi kopš Rīgas Kino muzeja dibināšanas. Rīgas Kino muzejs ir vienīgais nozarei veltītais muzejs, kas nodarbojas ar Latvijas kino mantojuma vākšanu, pētīšanu, aprakstīšanu un popularizēšanu, realizējot šo mērķi ar izstāžu darbu, izglītojošām nodarbībām dažāda vecuma bērniem, regulāriem kinolektorijiem, diskusijām un dažāda veida pasākumiem.

Kino muzeja misija ir – piedāvāt augstas kvalitātes kultūras produktus, veidot un veicināt kvalitatīvu un daudzveidīgu audiovizuālo vidi un izglītotu, kompetentu auditoriju, nodrošinot kino zināšanu pieejamību.

Šajā periodā Rīgas Kino muzejs ir eksistējis gan kā neatkarīgs muzejs, gan arī kā Nacionālā Kino centra struktūrvienība. Kopš 2010. gada reformas Rīgas Kino muzejs ir Latvijas Kultūras akadēmijas struktūrvienība, muzeja telpas atrodas Vecrīgā, Peitavas ielā 10, bet muzeja krājums atrodas Talsu ielā 1, LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzeja ēkā.

Ideja par Rīgas Kino muzeja izveidošanu radās Kino dienās 1986. gadā, un par idejas dzimšanu klīst leģendas – iecere tapusi kinofestivāla Arsenāls dibinātāja un radošā vadītāja Augusta Sukuta virtuvē, klātesot kinozinātniekam Jurim Civjanam, kurš šobrīd dzīvo un strādā Čikāgā, ASV, un kinozinātniecei, šobrīd arī LKA profesorei Ingai Pērkonei. 1988. gadā tika dots apstiprinājums iecerei Rīgā veidot Kino muzeju, un sākās plānošanas darbs. Sākotnējie plāni bija apjomīgi, un zīmīgi, ka Kino muzeju bija iecerēts būvēt Peitavas ielā 10/12, kur muzejs atrodas arī šodien. Ideja par Rīgas Kino muzeja veidošanu kļuva par daļu no plašāka plāna: radās plāni dibināt kino muzejus dažādās PSRS republikās, Maskavā tika izveidots centrālais kino muzejs, tāpat tika izveidoti kinomuzeji Baltkrievijā.

Pēc PSRS sabrukuma plānos tika ieviestas korekcijas, un Rīgas Kino muzejs vairākas reizes mainīja atrašanās vietu. Piemēram, periodā starp 1994. un 1998. gadu Rīgas Kino muzejs bija atrodams Krāslavas ielā, bijušās nelegālās tipogrāfijas Cīņa telpās, kur tika veidotas vairākas izstādes mākslinieces Ievas Romanovas vadībā; viņa sadarbību ar Kino muzeju turpināja arī periodā no 1998. – 2006. gadam, kad muzejs pārcēlās uz Šmerli, Rīgas kinostudijas telpām.

2006. gadā reorganizācijas rezultātā Kino muzejs kļūst par Nacionālā Kino centra struktūrvienību un atgriežas sākotnēji iecerētajā adresē – Vecrīgā, Peitavas ielā 10. Pirmā izstāde jaunajās telpās bija Jāņa Streiča mistērijas, kas tiek atklāta, svinot režisora 70 gadu jubileju 2006. gadā. Turpmākajos gados Rīgas Kino muzejs veidojis plašas un skatītāju iemīļotas izstādes, piemēram, Rolanda Kalniņa aizliegtais laiks (2007), Kustības fenomens (2008), Rīgas puika Sergejs Eizenšteins (2009) un citas. Finanšu krīzes ietvaros Kino muzejs piedzīvo vēl vienu reorganizāciju, 2010. gadā kļūstot par Latvijas Kultūras akadēmijas struktūrvienību.

Rīgas Kino muzejs regulāri rīko izstādes gan Vecrīgā, muzeja telpās, gan ārpus tām. Kopš 2017. gada oktobra muzejā apskatāma pastāvīgā ekspozīcija Aizekrānija, kas stāsta par kino uzņemšanu un procesa tehnoloģisko attīstību. Muzejā tiek regulāri rīkotas mini-izstādes (šobrīd apskatāma Uldis Brauns un ‘”235 000 000”, iespējams arī apmeklēt izglītojošas nodarbības, ekskursijas un dažādas darbnīcas. Kino muzejs regulāri rīko kinolektorijus – piemēram, sadarbībā ar kinoteātri Splendid Palace šobrīd jau 13. sezonu piedzīvo kinolektorijs Tas, ko Tu nedrīksti nezināt  –, un nodarbojas ar latviešu kino mantojuma saglabāšanu, popularizēšanu, pētniecību un kontekstualizēšanu.

LKA Rīgas Kino muzejs jubileju svinēs tieši 1. martā, pulcējot bijušos un esošos darbiniekus, kino vides pārstāvjus, draugus un partnerus no dažādām jomām.

Plašāka informācija:
muzeja mājaslapā www.kinomuzejs.lv,
muzeja Facebook profilā ŠEIT.

Informāciju sagatavoja:
Agnese Logina,
LKA Rīgas Kino muzeja kuratore
agnese.logina@kinomuzejs.lv, 26868729

 

1.03.2018.