Arhīvs

Rīdzenes ielā atklāta Jāņa Streiča jubilejas izstāde

27. septembrī ar priecīgu dziedāšanu un dejošanu tirdzniecības centrā “Galerija Centrs”, Vecrīgā, tika atklāta kinorežisoram, scenāristam un aktierim Jānim Streičam veltīta ceļojoša izstāde “Jānis Streičs: filmas, cilvēki, laikmets”, ko izveidojis Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzejs sadarbībā ar biedrību “Ekrāns”. Izstāde līdz 24. oktobrim būs apskatāma Rīdzenes ielas stiklotajā galerijā.

Izstādes atklāšanā jubilāru sveica Rīgas Kino muzeja vadītāja Zane Balčus, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela, Nacionālā Kino centra pārstāve Kristīne Matīsa, Rīgas kinostudijas pārstāvji, Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva vadītāja Dace Bušante, sens Jāņa Streiča draugs Vitālijs Gavrilovs un citi jubilāra talanta cienītāji, dejoja Preiļu Valsts ģimnāzijas un Preiļu novada Kultūras centra deju kopa Gaida, dziedāja aktieris Jānis Paukštello un kāda nejauši garāmgājusi tūriste no Beļģijas – kā jau agrāk minēts, Jānim Streičam draugi visur paši no sevis uzrodas.

2016. gads Latvijas kino vidē ir pasludināts par Jāņa Streiča gadu, atzīmējot režisora 80 gadu jubileju. Režisors kopš 1967. gada, kad tapa viņa pirmā spēlfilma Kapteiņa Enriko pulkstenis (kas veidota kopā ar režisoru Ēriku Lāci), līdz 2010. gadam, kad uz ekrāniem iznāca Rūdolfa mantojums, uzņēmis 22 filmas, rakstījis scenārijus un kā aktieris vai epizodisku lomu tēlotājs piedalījies savās un citu režisoru uzņemtās filmās (starp spilgtākajām noteikti pieminams bandas vadonis, viltus garīdznieks Arsēnijs filmā Šauj manā vietā (1970) un mācītājs Latgalei veltītajā filmā Cilvēka bērns (1991)).

Streiča filmās izteiksmīgi parādās to tapšanas laikam raksturīgas detaļas, dialogiem piemīt tiešums un niansētība, kas ļauj viegli palikt atmiņā. Filmas ir savu laikmetu liecinieces, kurās no mūsdienu skatpunkta iespējams ieraudzīt daudz saistošu detaļu, kā arī ļauties Streiča kino valodai – ar mākslas darbu iestarpinājumiem (vai tā būtu teātra izrāde vai teātra vide, kino skatīšanās, „filma filmā”, animācija) vai varoņu sapņu un vīziju vizualizācija. Streiča kinovaloda ir bagāta un daudzpusīga, tēmu loks ļoti plašs – kara drāmas (Carmen Horrendum (1989) u.c.), komēdijas Limuzīns Jāņu nakts krāsā (1981) un Mans draugs – nenopietns cilvēks (1975), detektīvs Nepabeigtās vakariņas (1979) un citas.

Izstādē Jānis Streičs: filmas, cilvēki, laikmets (kuratore Zane Balčus, māksliniece Dace Džeriņa) aplūkoti Jāņa Streiča kino valodas paņēmieni, filmu uzņemšanas process, aktieri (Vija Artmane, Jānis Paukštello, Ivars Kalniņš, Lilita Bērziņa u.c.), ar kuriem režisors bieži strādājis kopā, arī Streiča paša lomas savās filmās.

Izstāde notiek pasākumu kopuma Jāņa Streiča kinogads ietvaros. Izstāde izveidota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Rīgas domes finansiālu atbalstu.

Informāciju sagatavoja:
Zane Balčus
izstādes kuratore,
LKA Rīgas Kino muzeja vadītāja
(zane.balcus@kinomuzejs.lv; 67358871)

 

28.09.2016.