Rainis un Aspazija Doma dārzā

Raiņa un Aspazijas jubilejas gadā Nacionālais Kino centrs sadarbībā ar sabiedrisko kustību “Mans Doms” piedāvā unikālu iespēju skatīt abus lielos dzejniekus uz ekrāna neierastā formātā – brīvā dabā, vasaras vakaru kinoseansos Doma dārzā jūlija un augusta ceturtdienās.

Rainis un Aspazija savā jubilejas gadā ir pelnījuši arī kādu atraktīvu piedzīvojumu – viņus vajadzētu nocelt no pjedestāla un… piemēram, palaist pastaigāties Doma dārzā, svaigā gaisā un brīvā atmosfērā pie jauneklīgas un uztverei atvērtas publikas. Šādu iespēju sniedz filmu programma “Divi dzejnieki Doma dārzā”, kurā savu pieredzi apvieno Nacionālais Kino centrs un biedrības Ascendum organizētais projekts Mans Doms, rīkojot vasaras brīvdabas kinoseansus Doma dārzā.

Latvijas kinovēsturē ne Rainis, ne vēl jo vairāk Aspazija nav paši populārākie personāži, un tieši tāpēc ir gan praktiski iespējami, gan arī aizraujoši un izglītojoši apkopot vienā programmā gandrīz visas filmas un kinomateriālus, kas saistīti ar lielo dzejnieku personībām un daiļradi. Šādu programmu veido gan abu autoru darbu ekranizācijas, gan dokumentālās filmas, kurās atspoguļotas un interpretētas Aspazijas un Raiņa personības, gan arī pavisam seni arhīva materiāli no 20. gadsimta sākuma, kad abi un katrs atsevišķi filmēti vēl dzīves laikā. Programma atspoguļo auglīgu sinerģiju starp divām kultūras nozarēm – kino un literatūru -, vārda mākslu bagātinot ar vizuāliem izteiksmes līdzekļiem un dzejnieku radīto interpretējot caur kinorežisora uztveri.

Programmu “Divi dzejnieki Doma dārzā” veido septiņi brīvdabas kinoseansi ceturtdienu vakaros pl. 22:30 – pieci seansi jūlijā (2.07.-30.07.) un divi augustā (6.08. un 13.08.). Programmā iekļautas trīs pilnmetrāžas spēlfilmas, viena spēles īsfilma, septiņas dokumentālās filmas, astoņas animācijas filmas un 42 minūtes arhīva materiālu no 20. gadsimta 20. gadiem, režisoru spektrs – no Gunāra Pieša, Imanta Krenberga un krievu klasiķa Jūlija Raizmana līdz Rozei Stiebrai, Viesturam Kairišam un Kārlim Vītolam; atsevišķu sadaļu veido režisora un operatora Rodrigo Rikarda dokumentāli inscenēto filmu tetraloģija ar Juri Strengu Raiņa lomā.

Katra seansa sākumā īsus ievadvārdus teiks kāds erudīts, Raiņa un Aspazijas dzīvē un darbībā iedziļinājies speciālists – literatūrzinātniece Gundega Grīnuma, kinozinātniece Inga Pērkone, rakstnieks, tulkotājs un publicists, grāmatas Rainis un viņa brāļi autors Roalds Dobrovenskis, teātra zinātniece un kritiķe Silvija Radzobe, literatūrzinātnieks un Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Raimonds Briedis, teātra un kino režisors Viesturs Kairišs un aktieris, Raiņa lomas tēlotājs Juris Strenga.

Brīvdabas seansus “Divi dzejnieki Doma dārzā” organizē Nacionālais Kino centrs un “Mans Doms”, finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Lattelecom.

Sekojiet regulārai informācijai www.nkc.gov.lv un www.mansdoms.lv!

Programmas “Divi dzejnieki Doma dārzā” seansu plāns:

IEEJA BEZ MAKSAS!

2. jūlijā 22:30
atklāšanas seanss
Ievadvārdi – GUNDEGA GRĪNUMA
Arhīva materiāli (1920-1929, 42), mēmais kino, tapieris – Marko Ojala
Rainis un Aspazija ar sagaidītājiem, atgriežoties no trimdas; abi dzejnieki darbā un sadzīvē – Baznīcas ielas dzīvoklī, Arkādijas parkā un citur; Rainis izglītības ministra amatā; Raiņa bēres.
Rainis. Sudrabota gaisma. 1920-1929. (D, 1989, Rodrigo Rikards, 57’)
Pēdējā filma no režisora un operatora Rodrigo Rikarda (1941-2014) dokumentāli inscenētās tetraloģijas par Raiņa dzīves periodiem. Filmas autori pēta dzejnieka dzīves pēdējos gadus un dodas pa viņa pēdām ceļojumā uz Palestīnu un Ēģipti; Raiņa tēlā iejūtas aktieris Juris Strenga.

9. jūlijā 22:30

Ievadvārdi – ROALDS DOBROVENSKIS
Rainis (S, 1949, Jūlijs Raizmans, 97’)
Trešā spēlfilma pēckara Latvijā un pirmā, kas saņēmusi PSRS Valsts prēmiju (tolaik – Staļina prēmija). Stāsts par to, kā avīzes redaktors Jānis Pliekšāns top par Raini un aizraujas ar sociāldemokrātijas revolucionārajām idejām, izcieš trimdu Krievijā, atgriežas dzimtenē 1905. gada revolūcijas priekšvakarā un atkal spiests emigrēt, nu jau uz Šveici. Raiņa lomā Jānis Grantiņš, Aspazija – Milda Klētniece, Raiņa māsa Dora – Elza Radziņa.

16. jūlijā 22:30
Ievadvārdi – RAIMONDS BRIEDIS
Rozes Stiebras un Kārļa Vītola animācija
(A, astoņas īsfilmas 1987-2009, 93’)
Zelta sietiņš (1975, Roze Stiebra, 10’)
Hrestomātiska filma no Latvijas animācijas zelta fonda – trīs Raiņa dzejoļus vizualizējuši mākslinieki Dzintra Aulmane, Maija Brence un Miervaldis Polis, skan Imanta Kalniņa mūzika Menueta izpildījumā.
Sēd uz sliekšņa pasaciņa (1987, Roze Stiebra, 10’)
Aspazijas dzejas motīvi mākslinieces Dzintras Aulmanes tēlos un Zigmara Liepiņa mūzikā, dzied Mirdza Zīvere.
Muzikālās īsfilmas no Rozes Stiebras cikla “Pasaciņas”:
Nebēda (1994, Aspazija, 2’)
Zeltītās vasaras (1994, Rainis, 2’)
Aicinājums (1994, Aspazija, 2’)
Ciemā (1994, Rainis, 2’)
Spēlēju, dancoju! (2007, Roze Stiebra, 33’)
Postfolkloras grupas Iļģi uzvedumā balstīta filma ar mākslinieces Helēnas Heinrihsones veidotiem tēliem – spilgtākā un krāsainākā parādība Latvijas animācijas kopējā ainā, ko apliecina Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps balva par labāko animācijas mākslinieka darbu.
Velna Fudži (2009, Kārlis Vītols, 32’)
Provokatīvi dauzonīga un vizuāli skaista filma ar sensacionālu sižeta sākumpunktu – Fudži kalnu Japānā ir okupējis Latviešu Velns! Viņš rada Latviešu kultūru un ar varu to uzspiež japāņu ciematiem, tādējādi cenzdamies iezīmēt vēl neeksistējošas valsts teritoriju. Kad vienā no ciematiem visi iedzīvotāji tiek noburti par Raiņiem, cīņā par Japānu tiek sūtīts godkārīgs Samurajs.

23. jūlijā 22:30
Ievadvārdi – INGA PĒRKONE
Pūt, vējiņi! (S, 1973, Gunārs Piesis, 87‘)
Latvijas aktierkino klasika pēc Raiņa lugas motīviem, scenārijs tapis sadarbībā ar Imantu Ziedoni. Ekrāna dialogos skan Raiņa ritmizētais teksts, savukārt Imanta Kalniņa speciāli filmai rakstītā mūzika dzīvo arī kā autonoms mākslasdarbs vēl 40 gadus pēc filmas pirmizrādes. Lomās – Esmeralda Ermale (Baiba), Ģirts Jakovļevs (Uldis), Astrīda Kairiša (Zane), Pēteris Gaudiņš (Gatiņš), Elza Radziņa (Māte), Lidija Freimane (Orta), Antra Liedskalniņa (Ciepa), Uldis Dumpis (Didzis) un citi.

30. jūlijā 22:30
Ievadvārdi – INGA PĒRKONE
Lielums (D, 1964, Ivars Kraulītis, 51’)
Rainis kā 1905. gada revolūcijas tribūns – šo dzejnieka personības šķautni vislabprātāk popularizēja padomjlaiku ideoloģija.
Tautas dzejnieks Rainis (D, 1987, Andrejs Apsītis, 19’)
Neparasts skatījums uz Raini kā dzīves salauztu pesimistu, kurš mūža pēdējos gados nopietni šaubās, vai vispār ko spējis izdarīt savas tautas labā.
Aspazija (D, Rodrigo Rikards, 42’)
Aspazijas dienasgrāmatu fragmentus lasa aktrise Dita Lūriņa, par dzejnieci stāsta Saulcerīte Viese, Roalds Dobrovenskis un citi.

6. augustā 22:30
Ievadvārdi – VIESTURS KAIRIŠS
Kāzas (S, 2000, Viesturs Kairišs, 30‘)
Gleznieciska, ironiska un brīžiem mistiska parafrāze par Raiņa lugas „Spēlēju, dancoju“ motīviem – notikumu virtenē iesaistās līgava Lelde (Guna Zariņa), līgavainis Modris (Ģirts Krūmiņš), kāzu muzikants Juris (Andris Keišs) un Vectēvs (Jānis Zariņš), lomās arī Regīna Razuma, Vigo Roga, Māra Liniņa, Aigars Vilims, Anita Kvāla un citi. Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps balva kā labākajai spēlfilmai.
Zobena ēnā (S, 1976, Imants Krenbergs, 85‘)
Raiņa lugas „Mīla stiprāka par nāvi“ iedvesmots stāsts par 17. gadsimtā dzīvojušo Maiju, sauktu arī par Turaidas Rozi, kuras lomā uz ekrāna debitēja toreiz 18 gadus jaunā Liepājas skolniece Indra Briķe. Filmas operatori ir dokumentālisti brāļi Ivars un Andris Selecki, viņi šajā filmā īpaši eksperimentējuši ar attēla vizuālajām kvalitātēm un izmantojuši dokumentālā kino paņēmienus.

13. augustā 22:00
Ievadvārdi – JURIS STRENGA
Rodrigo Rikarda dokumentālās filmas
Rainis. Man apkārt trimdas aukstais tuksnesis (1985, 55’)
Rainis. Vētras sēja (1986, 42’)
Rainis. Kastaņola (1988, 50’)
Dokumentālu inscenējumu cikls, būvēts hronoloģiski, sekojot Raiņa biogrāfijas periodiem un izmantojot atraktīvus mākslinieciskos paņēmienus – aktieru līdzdalību, vēsturisku attēlu kolāžas uz stikla, dokumentālos ceļojumus pa Raiņa dzīves un trimdas vietām. Raiņa lomā – Juris Strenga, Aspazijas lomā – Vizma Kvēpa, Aspazijas balss – Māra Zemdega.

S – spēlfilma, D – dokumentālā filma, A – animācija