Režisora Aivara Freimaņa (1936-2018) dzimšanas dienā, 8. februārī, Nacionālais Kino centrs atgādina, ka portālā filmas.lv restaurētā kvalitātē skatāma Latvijas kinovēsturei nozīmīgā spēlfilma „Puika” (1977), un ar to visa 2021. gada garumā var nosvinēt astoņas jubilejas filmas radošajā grupā – režisoram aprit 85, bet vairāk vai mazāk apaļas jubilejas šogad būs arī filmas māksliniecei, grima māksliniecei, komponistam un četriem aktieriem.
Publicēts: 08.02.2021.
Režisora Aivara Freimaņa Puika (1977) ir pirmā spēlfilma Latvijas kinovēsturē, kas saņēmusi Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps (pasniegta 1978. gada sākumā par 1977. gada sasniegumiem). Filma balstīta latviešu literatūras klasikā – Jāņa Jaunsudrabiņa bērnības atmiņu Baltajā grāmatā, scenāriju rakstīja dzejnieks Imants Ziedonis un režisors Aivars Freimanis, stāstot par mazo kalpa dēlēnu Janci, kurš dzīvo Mūsmājās kopā ar māti, vecomāti un vectēvu. Latvijas kino vēsturē šī filma nostiprina Aivara Freimaņa radošo rokrakstu, kas balstīts dokumentālista pasaules izjūtā, realitātes faktūru respektēšanā un ciešā sadarbībā ar izcilo operatoru Dāvi Sīmani (1942-2007).
Režisors Aivars Freimanis, kurš 8. februārī svinētu 85 gadu jubileju, filmas veidoja apmēram 40 gadu garumā, uzņēma četras pilnmetrāžas spēlfilmas un vairāk nekā 20 dokumentālās filmas, būdams arī viens no pasaulē pamanītā Rīgas poētiskā dokumentālā kino pamatlicējiem.
85 gadu jubileju šogad 24. aprīlī svinēs arī filmas Puika māksliniece-inscenētāja Ināra Antone (1936), kura Rīgas kinostudijā sāka strādāt 60. gadu vidū, ieguvusi scenogrāfa izglītību, un viņas pirmais darbs kino ir mākslinieka asistentes pienākumi Leonīda Leimaņa filmā Purva bridējs (1966). Ināra Antone bijusi māksliniece-inscenētāja vairāk nekā 20 pilnmetrāžas spēlfilmās, pirmajās filmās strādājusi ar režisoru Jāni Streiču (Šauj manā vietā! (1970), Vālodzīte (1972), vēlāk visvairāk ar Oļģertu Dunkeru un Gunāru Cilinski, arī ar Vari Braslu, Arvīdu Krievu, Pēteri Krilovu un citiem. Kinostudijas aktīvais periods Ināras Antones filmogrāfijā noslēdzās ar Vasilija Masa vizuāli izteiksmīgo šausmu filmu Zirneklis (1992).
95 gadu jubileju šogad 21. jūnijā atzīmētu filmas Puika grima māksliniece Rasma Prande (1926-1998), Latvijas kinovēsturē leģendāra personība, kuru laikabiedri draudzīgi un ar cieņu dēvēja par Šarlu. Rasma Prande Latvijas kinomākslā ienāca kā grimētāja jau ar pirmo nacionālo kinofilmu Salna pavasarī (1955), par grima mākslinieci kļuva Rīgas kinostudijas pirmās desmitgades spēlfilmās Kā gulbji balti padebeši iet (1957) un Zvejnieka dēls (1957). Viņas filmogrāfijā ir vairāk nekā 40 filmu, un Jānis Streičs Šarlam veltījis grima mākslinieces Rasmas tēlu spilgtā Olgas Dreģes atveidojumā filmā Vecās pagastmājas mistērija (2000).
Ceturtais jubilārs filmas „titros” šogad ir komponists Mārtiņš Brauns (1951), kurš 17. septembrī svinēs 70, būdams visu laiku ražīgākais kinomūzikas komponists Latvijā – jau Rīgas kinostudijas laikā kopš 70. gadu sākuma viņš sacerēja mūziku vairāk nekā 60 filmām (no pilnmetrāžas spēlfilmām līdz piecminūšu epizodēm seriālā Avārijas Brigāde). Arī atjaunotās Latvijas kinoindustrijā Mārtiņš Brauns turpina strādāt ar apbrīnojamu enerģiju – kopš 90. gadu sākuma viņš savai filmogrāfijai pievienojis vēl gandrīz 100 filmu nosaukumus.
Filmas Puika lomu tēlotājus režisors Aivars Freimanis izvēlējās pēc īpašiem kritērijiem – lai tie pēc iespējas dabiski iekļautos Mūsmāju šķietami dokumentālajā realitātē –, tāpēc priekšroku deva neprofesionāliem vai mazāk filmētiem aktieriem. Tā filmas aktieru izlasē iekļuva Vectēva lomas tēlotājs – jau tobrīd slavenais keramiķis Pēteris Martinsons (1931-2013), kuram 2021. gada 28. janvārī apritēja 90 gadi un filmogrāfijā ir vēl viena līdzīga klusējošā vectēva loma – Viestura Kairiša spēlfilmā Tumšie brieži (2006). 95 gadi šāgada 27. oktobrī apritēs Vecāsmātes lomas tēlotājai, Valmieras teātra aktrisei Zigrīdai Lorencei (1926-2008), bet maijā 80 gadu jubileju svinētu saimniekpāris – Saimniece Astrīda Vecvagare (1941-2013) dzimusi 11. maijā, bet Saimnieks Uldis Vazdiks (1941-2006) – 27. maijā.
Filma Puika restaurēta 2018. gadā studijā Lokomotīve, Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvam realizējot ERAF projekta Kultūras mantojuma satura digitalizācija pirmo kārtu, publisku pirmizrādi filma piedzīvoja Rīgas starptautiskā kinofestivāla (Riga IFF) Baltijas filmu programmā Home Made. Kopš 2018. gada filma Puika pieejama Nacionālā Kino centra portālā filmas.lv bez maksas visā Latvijas teritorijā, kur vien pieejams internets; ne tikai datora pārlūkprogrammās, bet arī viedtālruņos un planšetdatoros ar jaunākajām iOS un Android operētājsistēmu versijām.
Svaigu skatu uz filmas Puika vietu mūsdienu kino kontekstā piedāvā recenzija, kas publicēta portālā Kino Raksti kā 2021. gada pirmais raksts – jaunā kinokritiķe Lāsma Bērtule šo filmu izvēlējusies, atsaucoties Kino Rakstu organizētās jauno kinokritiķu meistardarbnīcas aicinājumam ar šodienas acīm palūkoties uz restaurēto Latvijas kino klasiku.
Portāls www.filmas.lv ir arī Latvijas filmu nozares plašākā datu bāze – tur pieejama kataloga informācija par vairāk nekā 2700 Latvijā uzņemtām filmām, sākot ar 1920. gadu. Portāls tapis pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas ar Eiropas Savienības atbalstu, tā izveidē sadarbojas Nacionālais Kino centrs un Kultūras informācijas sistēmu centrs, kas nodrošina portāla tehnisko darbību.