Sestdien, 15. oktobrī plkst. 16.30, kinoteātrī “Splendid Palace” ar režisora Romana Bondarčuka filmu “Ukraiņu šerifi”, Latvijas, Ukrainas un Vācijas kopražojumu, tiek atklāta Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Riga IFF) programma “ArtDocFest/Riga”. No 25. oktobra filma dažos seansos būs skatāma kinoteātrī “Splendid Palace”.
Publicēts: 14.10.2016.
Pirmizrādē piedalīsies filmas režisors Romans Bondarčuks un scenāriste Darja Averčenko, kā arī filmas varoņi – ciemata “galva” Viktors Marunjaks un “šerifs” Volodomirs Krivoborodko.
Nomaļajā Ukrainas ciematā Starazburivkā, kur oficiālās policijas pārstāvji iegriežas reti, ciema priekšnieks ir atradis iedarbīgu veidu, kā cīnīties ar nekārtībām. Viņš izraudzījies un iecēlis par šerifiem divus vīrus – gudrāko un stiprāko apkaimē. Bruņojušies ar spožiem žetoniem un sagrabējušu žiguli, vietējie varoņi Viktors un Volodja traucas uz kārtējo izsaukumu. Kādam nozagtas divas pīles, sievietei uzbrūk anakonda, pa ielu klīst vīrs ar cirvi. Ciema priekšnieks nesatricināmā ticībā labajam ir gatavs dot iespēju katram – arī bezpajumtniekam Koļam, kurš reizēm ēd kaimiņu suņus, bet ir stingri apņēmies kļūt par kārtīgu cilvēku. Arī šerifi uzticīgi dara visu, kas darāms – rok kapus, iztīra skursteni, izšķir strīdus un pat sadzer ar kaimiņiem. Ierasto kārtību iztraucē ziņas par karu pierobežā un netālajā Krimā.
“Ukraiņu šerifi” ir aizkustinošs, jautrs un reizēm šokējošs stāsts par cilvēkiem kādā Dienvidukrainas ciematā, kuri par spīti notiekošajam valstī cenšas dzīvot cilvēku cienīgu dzīvi.
Mediju citāti:
“Šerifi ir īsti varoņi” (Fionnuala Haligena, SCREEN DAILY)
“Nežēlīgi godīgi” (Valdis Ābols, RĪGAS LAIKS)
“Šī traģikomēdija ir mana absolūtā favorīte” (Derks Sauers, HET PAROOL)
“Aizraujošs piedzīvojums” (Nīls Jangs, THE HOLLYWOOD REPORTER)
UKRAIŅU ŠERIFI
Latvija / Ukraina / Vācija, 2015, 85’
Režisors: Romans Bondarčuks
Oriģinālvaloda: ukraiņu
Subtitri: angļu
Producenti: Darja Averčenko (Ukraina), Uldis Cekulis (Latvija)
Sadarbībā ar: TASKOVSKI FILMS, IDFA BERTHA FUND, CREATIVE EUROPE, ZDF un ARTE, SVT, TVP KULTURA, LTV, ERR, LRT
Filmas “Ukraiņu šerifi” Latvijas pirmizrādi atbalsta Ukraine International Airlines, kā arī Tinto un restorāns 3.
NOZĪMĪGĀKIE SASNIEGUMI:
# Speciālā žūrijas balva Starptautiskajā dokumentālo filmu festivālā IDFA (Nīderlande, Amsterdama), kas ir lielākais dokumentālā kino festivāls pasaulē
# Grand Prix festivālā Docs Against Gravity (Polija, Gdiņa)
# Ukrainas pieteikums Oskara kategorijai Labākā ārzemju filma 2016. gadā.
FILMAS GALVENIE VAROŅI:
VIKTORS KRIVOBORODKO (50)
“Gudrais šerifs” ir bijušais milicis. Kopš jaunības vienmēr gribējis kļūst par “vīru formas tērpā, kas skraida apkārt ar automātu”. Sākumā viņš iestājās kara skolā, taču veselības problēmu dēļ viņam no mācībām nācās atteikties. Tā viņš kļuva par milicijas inspektoru. Viktors Grigorovičs atklāja vidēji 13 noziegumus mēnesī, divreiz pārpildot plānu, un izbraukāja vai visu Padomju Savienību – arī viņpus polārā loka. Sabrūkot padomju iekārtai, viņš atgriezās Ukrainā, lai strādātu kā milicijas inspektors lauku rajonos. Šobrīd Grigorovičs ir pensijā, taču joprojām sapņo par lielu noziegumu izmeklēšanu.
VOLODIMIRS RUDKOVSKIS (44)
“Stiprais šerifs” kādreiz strādāja par apsargu bārā un disko klubā, bet par augstāko sasniegumu savā karjerā uzskata šerifa pienākumu pildīšanu. Kad sieva viņam dzemdēja meitiņu Soņu, stiprākais vīrs ciemā, “visu huligānu bieds”, kļuva par maigu un mīlošu tēvu un pat izmēģināja audzēt cūkas ģimenes iztikai.
VIKTORS MARUNJAKS (56)
Jau trešo reizi ievēlēts par Starazburjevkas padomes priekšsēdētāju, viņš ir tas vīrs, kurš ierosināja un īstenoja ciema šerifu ideju. Marunjaks ir vēsturnieks pēc izglītības, intelektuālis un patriots. Oranžās revolūcijas laikā viņš bija drošības brigādes loceklis un visu revolūcijas laiku līdz pat pēdējai dienai pavadīja Kijevas Neatkarības laukumā, sargājot Jūliju Timošenko. Viņš ir apņēmības pilns sakārtot lietas vismaz savā ciemā neatkarīgi no tā, kas notiek valstī kopumā.
Scenārija autore Darja Averčenko par filmu:
Starazburjevkas ciematiņa ļaudis pazīstu jau no agras bērnības. 80. gadu beigās mani vecāki tur sāka būvēt vasarnīcu. Man patika, ka tur ir upe un priežu meži, bet es nevarēju ciest vasarnīcu, jo visas brīvdienas man lika strādāt dārzā.
Pēc daudziem gadiem, 2011. gada vasarā, mēs filmējām projektu JAUNIE VAROŅI, īsu dokumentālo filmu ciklu par cilvēkiem, kuri nostājās pretī Janukoviča korumpētajam režīmam. Viens no mūsu varoņiem bija Viktors Vasiļjevičs Marunjaks, jaunievēlētais Starazburjevkas padomes priekšsēdētājs. Viņš sargāja ciema zemi no oligarhiem, kuri masveidā uzpirka īpašumus Ukrainas dienvidos, un par to tika ieslodzīts cietumā. Viņu atbrīvoja pēc divām nedēļām, jo visi ciema iedzīvotāji sapulcējās pie Hersonas prokuratūras. Mums tas šķita satriecošs stāsts, tāpēc gribējām vairāk uzzināt par cilvēku, kurš izpelnījies tik lielu līdzcilvēku cieņu.
Tā mēs uzzinājām, ka ciematā bez bērnudārza, labi bruģēta ceļa un publiskās pludmales ir arī savi “šerifi”. Tolaik izsaukt uz ciematu miliciju bija gandrīz neiespējami, tā nekad nebrauca, jo trūka degvielas, tāpēc kārtību uzturēja divi vietējie iedzīvotāji – Viktors Krivoborodko un Volodimirs Rudkovskis. Mūs tas viss sāka interesēt arvien vairāk, un vēlāk mēs apmetāmies manu vecāku vasarnīcā un sākām filmēt. Sākām iejukt vietējo barā.
Sākumā mums padomā bija veidot smieklīgu filmu par viņu pūliņiem uzturēt sabiedrisko kārtību, jo notika tik daudz komisku atgadījumu. Piemēram, kaimiņi ķildojās par īpašuma robežām, un viens no viņiem pārčurāja pāri sētai. Tomēr pēc tam, kad valsts austrumos bija sācies karš, filmas noskaņojums mainījās. Sākotnēji iecerēta kā komēdija, tā kļuva par drāmu, kas prasa daudz lielāku vērību un līdzdalību.
Ar šo filmu man šķita svarīgi izlauzties cauri ziņu straumei, kas ataino Ukrainu pārāk virspusīgi, balstot savus stāstus uz politiskām figūrām, Krimas aneksiju un karu austrumu pierobežā. Es ļoti gribēju izstāstīt par mūsu cilvēkiem, parādīt, kā viņi dzīvo, viņu emociju dziļumu un mīlestību, kas mirdz cauri visam pat vistumšākajās stundās.
Režisors Romans Bondarčuks par filmu:
Kad pirmo reizi satiku šī ciema priekšsēdētāju un šerifus, es biju sajūsmā: valstī, kur valda korupcija, kur atbildīgās iestādes haltūrē un milicijas nekad nav tur, kur to gaida, ļaudis nevis žēlojās, bet bija atraduši alternatīvu veidu, kā sakārtot savu dzīvi. Es nekavējoties sāku sekot viņiem ar kameru un atklāju pilnīgi citu pasauli ar savu morāli, ticību un bailēm, reizēm absurdu, bet ļoti cilvēcīgu.
Tad es sapratu, ka dzīve ciematā ir paradoksu pilna, taču tā kaut kādā savā, mazākā, mērogā spoguļo visas norises valstī. Ciematā dzīvo prokrieviski noskaņots separātists, kas sāncensībā ar mēru nemitīgi cīnās par varu. Ciema iedzīvotāji baidās no kara, bet aicina vietējos stāties armijā. Viņi apvienojas, lai vāktu pārtiku un drēbes Ukrainas armijas vajadzībām. Viņi cenšas savā veidā tikt galā ar jauno realitāti, kā to tagad dara visi ukraiņi.
Sekojot nesenajiem politiskajiem notikumiem Ukrainā un šerifu personiskajiem stāstiem, esmu radījis godīgu filmu. Es to gribētu saukt par traģisku dokumentālu komēdiju.
Filmas treileris – ŠEIT.
Vairāk par filmu: www.ukrainiansheriffs.com
Kontakti plašākai informācijai:
VFS FILMS producents Uldis Cekulis,
29298077 / uldis@vfs.lv